Dzīve & stils / Vēsture
1944. gada 6. jūnijā sabiedroto valstu karaspēks izcēlās krastā Francijas reģionā Normandijā un sāka cīņu pret fašistiskās Vācijas okupantiem. Gatavojoties tā dēvētās "D-dienas" 80. gadadienai, piemiņas memoriālā izstādīs 1500 cilvēku atveidus.
Latvijas teritorijā līdz šim ir nokrituši četri meteorīti. Šogad aprit 160 gadi, kopš nokrita Neretas meteorīts, un par godu šim notikumam norisinājusies ekspedīcija uz kosmiskā akmens krišanas vietām. Tās ir divas, jo Neretas meteorīts krītot sadalījās divos lielos gabalos.
1989. gadā Krāslavā domubiedru grupa virs aptiekas ēkas pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Okupācijas laikā tas bija liels izaicinājums, taču vietējos mudinājusi cerība par brīvību un neatkarību. Viņu piemērs rosinājis arī citviet pacelt karogus. Nu šis notikums ir piemērs par uzdrīkstēšanos cīņā par savu valsti.
Lieldienu kristīgais vēstījums "pazaudējās" olu kaujās un līdz pat mūsdienām tā īsti nav atdzimis, un, kā atklājās 1989. gada Augstākās Padomes deputātu debatēs, tikai retais atcerējās, ka arī Lieldienas ir kristīgi svētki.
1991. gada decembrī tikko brīvlaistās Baltijas valstis daudzi vēl nebija paguvuši atzīt, te vēl bija Krievijas armija un savu armiju baltiešiem nebija, bet NATO jau steidza dibināt īpašu sadarbības padomi ar jaunajiem partneriem, tostarp Latviju. Pēc Otrā pasaules kara ASV, Kanāda un Eiropas valstis dibināja NATO kā pretspēku PSRS. Juku laikos, kad PSRS bruka, Rietumiem bija iespēja savu ietekmes zonu paplašināt.
Periodiski mūsu sabiedrības uzmanība tiek pievērsta alkohola patēriņam Latvijā. Ir zināms pamats – statistika liecina, ka, salīdzinot ar citām valstīm, esam vieni no patēriņa līderiem Eiropā. Šajā rakstā piedāvājam vēsturisku ieskatu – kā pēdējos 100 gados dažādas varas ir risinājušas alkohola problēmu Latvijā un kādi ir vai nav bijuši rezultāti.
Refats Čubarovs pirmām kārtām ir pazīstams kā Krimas tatāru nacionālās kustības līderis. Taču 80. gadu beigās viņš Latvijā bija arhīva direktors un Rīgas pašvaldības deputāts, bet viņa politiskā karjera sākās Latvijas Tautas frontē. Ar viņu sarunājās Austrijas žurnālists Hervigs Hellers, bet Rus.LSM.lv autore Marija Kugele palīdzēja sagatavot interviju publicēšanai. Šo fragmentu Hervigs Hellers atļāva publicēt ekskluzīvi Rus.LSM.lv.
Latvijas un Lietuvas likteņi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara ir līdzīgi, un to var attiecināt arī uz 1949. gada marta deportācijām. Masu deportācijas gan notika arī citos gados, kopumā Lietuvā īstenotas aptuveni 15 līdz 20 deportāciju operācijas. Par to Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā" sarunājās ar Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieku Benu Navakausku.
1918. gada 25. martā Minskā baltkrievu politiķi proklamēja neatkarīgas Baltkrievijas Tautas Republikas izveidošanu. Tobrīd jau igauņi, lietuvieši un ukraiņi bija pasludinājuši neatkarību, bet latvieši pauduši nodomu izveidot neatkarīgu Latvijas Republiku. Līdzīgi kā Baltijas valstu gadījumā, arī pret Baltkrievijas neatkarību nostājās gan vācu okupācijas vara, gan Krievijas komunisti.
Šogad aprit 75 gadi vienai no Latvijas vēstures drūmākajām lapaspusēm. 1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara uzsāka masveida deportācijas, dažu dienu laikā izsūtot vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kopš 1996. gada Latvijas Okupācijas muzejs ieraksta video liecības ar represētajiem. Šo gadu laikā intervēti aptuveni 2500 cilvēku. Savukārt safilmētā video materiāla apjoms sasniedzis jau aptuveni 5000 stundu.
1974. gadā, aizejot mūžībā Argentīnas prezidentam Huanam Peronam, viņa sieva un viceprezidente Isabella Perona kļuva par pirmo sievieti prezidenti pasaules vēsturē. Tomēr viņas politika izrādījās neveiksmīga, un viņa zaudēja varu militārā apvērsumā 1976. gada 24. martā.
Starpkaru periods iezīmēja stabilitāti daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Neskatoties uz to, tajās periodiski norisinājās arī negaidīti un sabiedrības interesi piesaistoši notikumi. Par vienu no tādiem 1927. gada janvārī "parūpējās" 8. Daugavpils kājnieku pulka 4. vada komandieris, leitnants Edgars Oliņš (1901–1940). Viņa avantūriskās darbības ne tikai nokļuva Latvijas politiķu, vietējās un ārzemju preses uzmanības centrā, bet kļuva arī par Padomju Savienības totalitārā režīma propagandas instrumentu. Šoreiz stāsts par trauksmainajiem notikumiem Valmierā.
Ungārijas Republika, kas bija izveidojusies Pirmā pasaules kara beigās, sabrūkot Austroungārijas impērijai, ieslīga vairākus gadus ilgā iekšpolitiskā krīzē. Kaimiņvalstis atņēma Ungārijai plašas teritorijas, valsts iekšienē jaunā demokrātija tika samalta radikāli kreiso un reakcionāro spēku cīņā. Viens no šīs drāmas cēlieniem bija boļševistiskā Ungārijas Padomju Republika, kas tika nodibināta 1919. gada 21. martā.
1990. gada 11. martā toreizējā Lietuvas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Lietuvas valstiskās suverenitātes atjaunošanu. Lietuva bija pirmā no Baltijas nācijām, kura spēra šo soli, un pirmā arī sadūrās ar Padomju Savienības centrālās varas mēģinājumiem apturēt šo virzību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
