Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Jaunieši no Latvijas 18 valstu konkurencē izcīnījuši pasaules čempionu titulu raķešu-kosmiskajā modelismā. Čempionāts notika Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), un Latviju pārstāvēja 12 dalībnieki dažādās kategorijās.
Lai apmainītos ar pieredzēm par ūdeņraža pielietojuma iespējām, izaicinājumiem un finansējuma piesaisti, pirmdien starptautiskā forumā "Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai" Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) telpās pulcējās enerģētikas eksperti no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Ūdeņraža plašāka izmantošana veicināšot energoatkarības mazināšanos un mazāk piesārņotu vidi. Forumā apskatei pieejami bija dažādi ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi – velosipēds, vieglais auto, kā arī autobuss, kurš pēc foruma brauca uz Jelgavu un Valmieru, kur tiks izmēģināts ielās.
Arvien vairāk tiek pētītas sēņu pielietojuma iespējas zinātnē, celtniecībā, medicīnā un citur. Kamēr inovācijas vēl top, katrs var pārliecināties par sēņu plašo pielietojumu, izmantojot tās kā krāsu. Ar dzīslkāta bekām, piemēram, baltu dziju var nokrāsot dzeltenu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzejā direktora vietniece attīstības jautājumos, mikoloģe Diāna Meijere.
Videi un cilvēkam pēc iespējas nekaitīgākas organisko vielu iegūšanas metodes ir galvenais pētniecības mērķis Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošajai pētniecei Lienei Grigorjevai. Viņa ir viena no šā gada balvas "Sievietēm zinātnē" ieguvējām. Ar savu darbu zinātniece cer sekmēt gan zāļvielu iegūšanu, gan dot iespēju atklāt jaunas, līdz šim neizpētītas vielas.
Lai gan savulaik nācies piedzīvot sajūtu, ka zinātne ir sarežģīta vide sievietei, tomēr vēlākos gados, nonākot Latvijas zinātnes aprindās, ar diskrimināciju nav nācies saskarties. Vienlaikus sievietei zinātniecei jāsaskaras ar izaicinājumiem savienot zinātnieces karjeru ar mātes lomu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja pētnieces, kuras šogad saņēmušas balvu "Sievietēm zinātnē".
Prestižajā Detroitas autošovā kā centrālais eksponāts parādīta pilnībā ar elektrību darbināma lidojoša automašīna.
Indijas ziemeļaustrumos senajā Nalandas pilsētiņā, kur mūsdienās atrodas Bihāras pilsēta, laikā no 427. līdz 1197. gadam atradās ļoti slavenā Nalandas klostera universitāte. Savos ziedu laikos universitāte aizņēma apmēram desmit kvadrātkilometru lielu teritoriju un tajā vienlaicīgi darbojās apmēram desmit tūkstoši mūku. Pēc lieluma tā atbilstu vidējai mūsdienu universitātei, bet tā pastāvēja, ilgi pirms Eiropā sāka dibināt līdzīgas universitātes. Senākā universitāte Eiropā ir daudz jaunāka, un tā ir 1088. gadā dibinātā Boloņas Universitāte.
Lēnām, bet, iespējams, neatgriezeniski ūdeņradis sāk ieņemt savu vietu pasaules un arī Latvijas enerģētikā. Ūdeņraža pielietojums, piemēram, tiek testēts sabiedriskā transporta nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijā vēl nav tam vajadzīgās infrastruktūras, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs.
Pirms astoņiem gadiem pētnieki pirmo reizi fiksēja gravitācijas viļņus – tas apliecināja 70. gados radīto teoriju par viļņiem, kurus rada masīvi objekti paātrinātā kustībā. Šogad pētnieki atklājuši jaunus faktus par šiem viļņiem, tos saistot ar neitronu zvaigznēm, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Kāpēc ar laiku prostatas vēža risku vīrietis nevarētu noteikt tāpat kā sieviete to, vai ir stāvoklī? Dažas urīna piles uz testa strēmeles, un iekrāsojušās svītriņas ziņo, kā rīkoties tālāk. Šāda iecere vada spāņu zinātnieci Kristinu Baho Santosu, kura jau devīto gadu savus pētījumus veic Latvijā.
8. septembrī "Startup" dienas ietvaros pirmo reizi pasniegtas balvas labākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem astoņās kategorijās. Septiņās kategorijās uzvarētāju noteica Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" izveidota žūrija, bet astotajā – "Kopienas izvēle" ("Community Choice") – favorīts tika izvēlēts sabiedrības balsojumā.
Trīs Latvijas zinātnieces, M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa un Dr.chem. Liene Grigorjeva, saņēmušas "L`Oréal-UNESCO" balvu Sievietēm zinātnē, informēja projekta pārstāvji.
Ar zinātnes nozarēm ir tāpat kā ar cilvēkiem. Vienmēr ir interesanti uzzināt, kad tad īsti tās ir dzimušas, kurš pirmais tās ir radījis. Taču ja cilvēku gadījumā dzimšanas datumu visbiežāk noteikt nav nemaz tik grūti, tad zinātnē tas ir ievērojami grūtāk. Kā ir teicis mans sens paziņa sers Maikls Berijs, teorētiskās fizikas profesors no Bristoles Universitātes, tad, pirmkārt, atklājumi ļoti reti tiek nosaukti to cilvēku vārdos, kas tos patiesībā ir izdarījuši, un, otrkārt, izdarot kādu atklājumu, parasti nākas konstatēt, ka kāds to jau ir izdarījis pirms tevis. Profesors Berijs šos ir nosaucis par Berija likumiem, piebilstot, ka šie viņa formulētie "Berija likumi" nav izņēmums. Arī Berija likumus noteikti kāds ir formulējis jau pirms viņa.
Japāna palaidusi kosmosa zondi uz Mēnesi. Izpētes raķetes starts vairākkārt tika atlikts, taču ceturtdien tika sagaidīti atbilstīgi laikapstākļi, kas deva iespēju startam.
Vēsturiski delikatese bija ēdiens, ko varēja atļauties karalis, bet kam cilvēki parastie piekļūt nevarēja. Arī mūsdienās par delikatesēm uzskatām produktus, kas ir ārkārtīgi grūti pieejami, bet ne jau to statusa vai izcelsmes dēļ, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ēdiena kultūras pētniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas pētniece Astra Spalvēna un "Pavāru mājas" saimnieks Ēriks Dreibants.
Uzsākot braukt ar elektroauto, automātiski rodas jautājums, kā atrast tuvāko uzlādes punktu un kā ir izdevīgāk lādēt – stacijās, kur samaksu skaita par minūtēm vai tomēr kilovatstundām? Par iespējām uzlādēt elektroauto vēstīja LTV "Rīta panorāma".
"Science For Ukraine" ir latviešu radīta starptautiska organizācija, kas apkopo atbalsta piedāvājumus Ukrainas zinātniekiem visā Eiropā un ārpus tās. Tā palīdz Ukrainas pētniekiem orientēties lielajā informācijas daudzumā, atrast darba un sadarbības iespējas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, organizācijas "Science For Ukraine" dibinātāja Sanita Reinsone.
Rīgas Teikas vidusskolas skolēni attīsta gudro laistīšanas sistēmu, kas palīdz gan jauniešiem, gan viņu vecmāmiņām izvairīties no puķu dobju un siltumnīcu laistīšanas, visu šo procesu automatizējot.
Nedaudz dīvaini rakstīt apskatu par mākslīgā intelekta ģenerētajiem attēliem apstākļos, kad visa digitālā pasaule 2023. gada rudenī gaida jauno "Google" rīku "Gemini", kas sola apvērsumu šajā jomā. Proti, cerība ir uz to, ka mākslīgais intelekts spēs gan izveidot attēlu precīzi atbilstošu cilvēka dotajām norādēm, gan arī ģenerēt garākus un radošākus video. Diemžēl šobrīd nav droši zināms ne precīzs šī rīka palaišanas datums, ne arī tas, vai tas vispār būs pieejams Latvijā. Tāpat vienmēr ir iespējams, ka cerības ir pārspīlētas. Tādēļ paraudzīsimies uz to, kas mums ir pieejams šobrīd.
Indijas pašgājējs robots sācis pētīt Mēness virsmu un konstatējis vairāku ķīmisko elementu klātbūtni. Zemes dabiskā pavadoņa Dienvidpola apkaimē tas nosēdās 23. augustā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
