Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Putnu vērošana un tagad arī to zīmēšana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu 17 gadus jaunajam pāvilostniekam Valteram Videniekam, kuru atbalsta viņa vecāki. Šogad viņš pirmo reizi dalījās ar savām zināšanām par putniem, vadot divus pārgājienus interesentiem Kurzemē, kas notika Ornitoloģijas biedrības rīkotajās Putnu dienās.
Jelgavā romu nav daudz, taču pašvaldības un Kultūras ministrijas projektos rūpēm par viņiem ir stabila vieta – tagad atbalstu sniedz Anžela Janavičute, kas Jelgavā veic mediatores darbu. Anžela šobrīd Jelgavā ir gan savas ģimenes māte, gan visas romu kopienas jaunā "kopā saturētāja" – ar visu sirds siltumu un atbildību.
Rīgas pilī svētku noskaņās ceturtdien, 4. maijā, notika augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā Viestura ordeni tajā saņēma arī medicīnas māsa, Ukrainas armijas rotas galvenā kaujas mediķe Sarmīte Cīrule. Ukrainā viņa strādā kopš aizvadītā gada septembra un darbojas ļoti tuvu pašam kauju epicentram. Šobrīd viņa uz dažām dienām ieradusies Latvijā, bet atzina, ka domās joprojām ir Ukrainā pie saviem karavīriem, kuriem mediķu palīdzība ik dienu ir ļoti nepieciešama.
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu, augstākos Valsts prezidenta apbalvojumus saņems 102 sabiedrības pārstāvji. Starp viņiem arī Balvu novada Baltinavas vidusskolas skolotāja, novadpētniece Valentīna Kaša.
Kad jelgavnieks Māris Pafrats ar ideju par kaņepju audzēšanu piedalījās konkursā "Laukiem būt!", viņš nenojauta, ka kaņepju audzēšana un kaņepju produktu ražošana kļūs par visas dzimtas rūpalu. Tagad mazajā biznesā piedalās ne tikai viņa sieva Marta, bet arī sievas mamma Evija Spalva un viņas māsa Ieva Matīsa ar bērniem un vīriem. Visi ikdienā strādā algotus darbus un ar kaņepēm nodarbojas vakaros un brīvdienās, tāpēc mazais bizness šobrīd lielu peļņu nenes, toties saliedē ģimeni, Māris stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Spānijas kontingenta karavīri Latvijā uzturas kopš pērnā gada janvāra un jūlija sākumā grasās atgriezties dzimtenē. Latviešu kolēģi piefiksējuši, ka spāņiem ir daudz vairāk svētku nekā mums, bet Spānijas komandierim visspilgtāk atmiņās no Latvijas paliks laikapstākļi, cilvēki un florbols.
Jānis Ķēniņš ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas pilots. Jau trīs mēnešus viņš Latvijas debesīs lido ar jauno "Black Hawk" helikopteru, bet ceļš līdz pilota darbam NBS bijis garš.
Ukrainas karā emocionāli un fiziski cietušiem bērniem traumas izpaužas arvien smagāk. Tā atzīst Bērnu slimnīcas fondā, kas ukraiņu kara bēgļiem Rīgā organizē jau otro psiholoģiskās rehabilitācijas nometni. Šajā reizē desmit dienu garajā nometnē nonākuši divdesmit bērni un 14 mātes. Fondā norāda, ka, salīdzinot ar decembri, kad notika pirmā nometne, bērniem aktīvāk ir novērojama depresija un pašnāvības mēģinājumi.
Elma un Alīna ir divas jaunas meitenes, kas savu dzīvi nolēmušas saistīt ar sportu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kāda ir kārtība, lai kļūtu par profesionālā dienesta karavīru, un kā uz šādu meiteņu lēmumu reaģējusi ģimene un draugi?
Laukos darba pietiek un vienmēr var atrast, ar ko nodarboties, ir tikai jābūt idejām un vēlmei – šāda pārliecība ir Gulbenes novada Daukstu pagasta "Āriņu" saimniecei Līgai Endei-Griķei, kura kopā ar dzīvesbiedru Aivaru izveidojusi savu uzņēmumu "Pirtslietu darbnīca". Taču nav tā, ka saimnieki visu laiku veltītu tikai savam biznesam, piemēram, ziemā "Āriņos" notiek slēpošanas sacensības "Āriņu slēpojums", bet vasarā uz sacensībām tiek aicināti skriešanas entuziasti.
Cēsinieki Kārlis un Inga Brūveri uz Kārļa vectēva māju Lazdukalna pagastā Balvu novadā pārcēlās dzīvot pirms 10 gadiem. Kārlis ir galdnieks, un, lai arī attāluma no Rīgas dēļ nācies samazināt klientu loku, tomēr, arī strādājot savā kokapstrādes uzņēmumā Rugājos, nopelnīt iztikai varot. Kopš Lieldienām turpat galdniecības ēkā viņi ir atvēruši arī savu kokdarbu veikaliņu, kurā var iegādāties Kārļa darinātas praktiskas lietas un suvenīrus. Arī putnu būrīti, kas izskatās kā fotoradars ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
"Tāpat vien sēdēt uz pasaulē gūtām zināšanām nav lietderīgi," Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" sacīja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi, kuri, sasmēlušies pieredzi ārvalstīs, nu atgriezušies Latvijā un ar savām zināšanām gatavi dalīties tālāk jau valstiskā līmenī. Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants Oskars Teikmanis un digitālā mārketinga speciālists Roberts Strenga iesaistījušies biedrībā "Ar pasaules pieredzi Latvijā", lai gūtās zināšanas un pieredzi ieguldītu dzimtenē.
"Augusta zemenes" un "Augusta stallis" – šos zīmolus izveidojuši Iveta un Guntars Dzērves, kas savu biznesu attīsta Siguldas novada Mālpilī. Ivetas aizraušanās ir zirgi, tagad ganāmpulkā viņu ir 15, un Iveta Mālpilī veido Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centru. Savukārt Guntars ir agronoms, kurš siltumnīcā un tuneļos audzē agrās zemenes, kā arī savās zināšanās dalās ar citiem, par saimniekiem vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
"Providus" vadošā pētniece, juriste Agnese Frīdenberga iekļauta to Eiropas nozīmīgāko sieviešu TOP 100, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Ja nebūtu Agneses, iespējams, Latvijā nepastāvētu tāds sociālās uzņēmējdarbības regulējums, no kura šobrīd mācās arī citas Eiropas valstis.
Valdis Jurgelāns savulaik bijis Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācībspēks un vadījis Latviešu virsnieku apvienību. Taču tagad viņa ikdiena paiet Ukrainā, Poltavā, kur uzreiz pēc kara sākuma pieteicies ukraiņu aizsardzības spēkos. Pašlaik Latvijas armijas rezerves pulkvežleitnants ir nelielā atvaļinājumā no kara un ar Latvijas Televīzijas raidījuma "1:1" skatītājiem dalījās kara laikā pieredzētajā.
Ogres novada Ķeipenes pagasta "Ķentenos" pirmos augļu kokus iestādīja 1992. gadā. Tagad tēva uzsākto darbu turpina dēls – agronoms Egils Kalva. 10 hektāros viņš audzē ābeles, upenes, avenes un vīnogas – gan uz lauka, gan siltumnīcā. Arī Egila sieva Sanita ir agronome. Abi iepazinās, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un tagad audzina divas meitas – Gunu un Māru. "Ķenteni" ir ģimenes saimniecība, un Egilam darbos palīdz gan sieva, gan citi ģimenes locekļi, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Dace Stirāne jau vairāk nekā 25 gadus strādā medijos. Dace ir raidījuma "Panorāma" atbildīgā redaktore – katru otro nedēļu viņa gādā par raidījuma saturu un ziņu sižetu daudzveidību, vienlaikus Dacē nerimstoši pulsē korespondentes gars – līdz šim saņēmusi Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) balvas par izciliem sasniegumiem žurnālistikā – to vidū par reportāžu "Pie pieminekļa neslēpj atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā" (2022) un kopā ar citiem žurnālistiem strādājot pie dokumentālā stāsta "Zolitūde. Pēcvārds" (2014).
Lotte Tisenkopfa-Iltnere ir uzņēmēja, dabīgās kosmētikas uzņēmuma "Madara Cosmetics" līdzīpašniece un dibinātāja, trīs bērnu mamma un dabas mīļotāja. Kareivīgs noskaņojums un apņēmība cīnīties pret netaisnību Lottei piemīt jau kopš bērnības, līdz ar to likumsakarīgi, ka arī viņas uzņēmums iestājas par to, kas pašai svarīgi – dabas saudzēšanu. Bet skeptiķos uzņēmēja neklausās, jo uzskata, ka, jā, konkurence ir visur, bet vienmēr ir arī iespēja, viņa uzsvēra Latvijas Radio raidījumā "Veiksme neveiksmē".
Vecvecmāmiņa Stefānija Klētniece (75) jau nepilnus 50 gadus strādā bērnudārzā. Viņa uzskata, ka sava laika jauniešus nevar salīdzināt ar mūsdienu jauno paaudzi, – šodien bērni ir daudz gudrāki, daudz vairāk redzējuši un piedzīvojuši. Arī vide, kurā uzaug bērni, ir krietni mainījusies, un tas ievieš savas korekcijas. Vienlaikus bērni visos laikos ir bērni, viņiem joprojām vajag reizēm pakratīt ar pirkstu, bet reizēm samīļot, viņa pauda Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt".
Viena no simt labākajām savā jomā Eiropā – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa iekļauta nozīmīgāko Eiropas sieviešu TOP 100 šajā jomā. Ar labiem vārdiem viņu raksturo sadarbības partneri, norādot, ka Regita gan prot saskatīt lielo bildi, gan saredzēt detaļas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
