Ziņu analīze
Ko mēs ēdīsim pēc simt gadiem – kartupeļus vai sliekas?
Ne pārāk simpātiskajam nakteņu ģints augam - kartupelim - eiropieši simtiem gadu nespēja uzticēties. Reliģiskas aizdomas un nezināšana, kā pagatavot, uz brīdi aizkavēja brūnā bumbuļa izplatību. Tomēr, reiz nonācis Eiropas virtuvēs – kartupelis tur iekārtojās uz palikšanu. Tagad kartupeļi atrodami teju visur - gan uz turīgākiem, gan trūcīgākiem galdiem. Tas iedvesmoja mūs uz klimata pārmaiņu ietekmēto nākotni paskatīties caur kartupeļa prizmu un uzdot jautājumu – vai nākotnē kartupeļus Latvijas zemē maz vispār varēsim izaudzēt?
Lepēnas Asambleja un Makrona Maršs. Kur virzās Eiropas Savienība?
Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pēdējos gados notiek nozīmīgas politiskās pārmaiņas. Līdz ar jaunām partijām savu ietekmi audzējuši gan labēji radikālie, gan uz ciešāku ES integrāciju vērsti politiskie spēki. ES partijas šobrīd gatavojas 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tādēļ svarīgi vērtēt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs Eiropas līmeņa politiku un savienības nākotni.
Britu drošības pētnieks Endrjū Korbets: Kodolatturēšanā galvenais nav skaits
Dr.Endrjū Korbets ir Londonas Karaļa koledžas (King’s College) Aizsardzības pētījumu Aizsardzības studiju katedras mācībspēks un pētnieks. Mēs tikāmies grāmatas prezentācijā, kuru rīkoja Drošības un stratēģisko pētījumu centrs (Center for Security and Strategic Research). Dr.Korbets sarakstījis grāmatas nodaļu par NATO kodolatturēšanu. Pirms akadēmiskās karjeras Dr.Korbets dienējis Lielbritānijas Karalisko jūras spēku zemūdeņu flotē un strādājis pie NATO atturēšanas un aizsardzības stratēģijas attīstības.
Azovas jūra – vai jauns konflikts starp Krieviju un Ukrainu?
Ukrainas karš – Eiropas aizmirstais konflikts, kas kopš 2014. gada prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības un bijis par iemeslu tam, ka vairāk nekā divi miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Kamēr nekas neliecina, ka karš Ukrainā tuvākajā laikā varētu beigties, situācija Azovas jūrā rada bažas par jauna konflikta rašanos un esošās stāvokļa pasliktināšanos. 
«Ražots Ķīnā 2025»: inovācijas uz ārvalstu intelektuālā īpašuma rēķina?
Līdz ar galvu reibinošo ekonomikas izaugsmi, Ķīna tuvāko gadu laikā plāno labot savu lētās "pasaules rūpnīcas" reputāciju un kļūt par globālu spēlētāju preču ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Ķīna ir bēdīgi slavena ar intelektuālā īpašuma zādzībām no ārvalstu uzņēmumiem, lai to vēlāk izmantotu savu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Lai gan tehnoloģiju attīstība un to plašāka pieejamība nestu ieguvumus ne tikai Ķīnai vien, tās līdzšinējā prakse liek šaubīties, vai tas tiks panākts godīgā ceļā.
Eritrejas iesaistīšanās starptautiskajā politikā kā aizsegs autoritāras varas nostiprināšanai
Šī gada jūlijā starptautiskā kopiena novēroja vēsturisku attiecību nostiprināšanos Eritrejas un Etiopijas starpā. Pēc 20 gadu ilgā sasaluma perioda abu valstu līderi parakstīja miera līgumu, kas veicināja divpusējo attiecību atjaunošanos. Eritrejas pēkšņā ārpolitiskā kursa maiņa turpināja pārsteigt pasaules līderus, kad septembrī ārlietu ministrs Osmans Salehs devās vizītē uz Džibutiju, lai, veicinot dialogu, izbeigtu valstu naidīgās attiecības.
Patvēruma meklētāju un migrantu kolonna - kā tā saistīta ar ASV un ES iekšpolitiku?
Pēdējās nedēļās plašu rezonansi izraisījusi patvēruma meklētāju un migrantu kolonna, kas no Centrālamerikas valstīm mēģina nokļūt līdz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidu robežai. Kādēļ šāda kolonna radusies un kādēļ uzmanību tai pievērsuši starptautiskie mediji? Un kāda tai ir saistība ar prezidentu Donaldu Trampu, ASV iekšpolitiku un Eiropas Savienību (ES)?
Suverēnās labklājības fondi - Līča valstu zelta atslēga
Stabila un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme pārticīgajās Līča valstīs ir skaidrojama ar gudru finanšu līdzekļu pārvaldības politiku. Suverēnās labklājības fondi (SLF) ir valsts ieguldījumu instrumenti jeb arī valsts īpašumu fondi, kas pārvalda vietējos un starptautiskos finanšu aktīvus. Investīciju daļas rodas valsts budžeta vai tirdzniecības pārpalikuma rezultātā. Nereti un Līča reģiona kontekstā visbiežāk tie ir ieņēmumi no naftas tirdzniecības.
Kāda būs Saūda Arābija pēc Džamala Hašodži nāves
Saūda Arābijas disidenta un žurnālista, ASV iedzīvotāja Džamala Hašodži  slepkavība karaļvalsts konsulātā Stambulā ir izraisījusi ievērojamu kritikas vilni pār Saūda Arābiju. Lai gan sākotnēji ASV prezidents Tramps nesteidzās izteikt pārsteidzīgus secinājumus, tomēr kā demokrāti tā arī ASV republikāņi nevilcinoties paziņoja par ieroču tirdzniecības pārtraukšanu ar Saūda Arābiju un saredzēja pat iespējamību sankciju piemērošanai.
Valsts Krievijas miljardierim sarūpē vēl vienu īpašumu Gaiziņa pakājē
Jau vairākus gadus ar “Latvijas balzama” īpašnieku, Krievijas miljardieri Juriju Šefleru saistītas firmas uzpērk īpašumus Gaiziņa apkaimē, Viešura kalna un Kaķīša jeb Viešura ezera krastos. Iepriekš viņa īpašumu apsaimniekotājs publiski apliecinājis, ka miljardierim ap ezeru ir jau vairāk nekā divsimt hektāru zemes, bet apkaimē - ap diviem tūkstošiem hektāru.
«Attiecības ar Dievu» – aizejošie ministri skaidro valdības atvadu dāvanas
Vai deputātu kvotu atdzimšana? Aizejošā valdība pēdējās nedēļās pasteidzās pārdalīt valsts budžeta naudu, piešķirot to dažādiem projektiem: no autosporta sacīkšu licencēm līdz Aglonas svētceļnieku viesnīcas renovācijai. Gan premjers, gan finanšu ministre apgalvo, ka valdība rīkojusies atbildīgi, jo patiesībā tā atslogojusi nākamā gada budžetu, piešķirot naudu prioritārām lietām jau tagad.
Majors neatzīst apsūdzību «Expo 2015» lietā
Ģirts Majors, kurš ir apsūdzētais vienā no divām krimināllietām, saistītām ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015", savulaik izlietojis no Ekonomikas ministrijas saņemto avansu uzņēmuma parādu atdošanai. Tas izriet no viņam izvirzītās apsūdzības, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Ruanda – pasaules vadošā valsts sieviešu politikā
Ruanda ir viena no mazākajām Āfrikas valstīm ar pasaulē lielāko sieviešu skaitu parlamentā. Tās ekonomika pēc 1994.gada genocīda joprojām ir nestabila. Lai stabilizētu ekonomiku un veicinātu valsts attīstību, sievietēm tika piešķirta ļoti nozīmīga loma ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kas mainīja viņu stāvokli arī sociālajā dzīvē. Ko šādas pārmaiņas nozīmē sabiedrības mentalitātei, sieviešu tiesību kustībā un valsts attīstībā?
Meroni darījumi – investēšana vai piesavināšanās?
Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās, ziņo LTV raidījums “De facto”. Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot kriminālprocesu par piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.
«Konservatīvo» līderis: Liberālis konservatīvas koalīcijas vadībā nebūtu loģiski
Valdības veidošanas procesā viens no premjera amata kandidātiem, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns atradis ideoloģisku argumentu sev par labu: liberāls premjers nevarēšot vadīt lielākoties konservatīvu spēku koalīciju. Tomēr būtiskāku lomu sarunās tomēr spēlēs JKP kategoriskā nostāja pret sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Polijas vēršanās pret pilsonisko sabiedrību: Ludmilas Kozlovskas gadījums
Pašlaik starptautiskā līmenī novērojams demokrātijas noriets. Tas nav nekas jauns. Cauri gadsimtiem esam pieredzējuši gan demokrātijas norietu, gan demokratizācijas viļņus. Tomēr tas nenozīmē, ka situācija atrisināsies pati no sevis un ka uztraukumam nav pamata. Vēsture rāda, ka katrs demokrātijas noriets ir sācies ar vēršanos pret demokrātiskām vērtībām (brīvo presi, tiesu varu, pilsonisko sabiedrību, opozīciju), no tā izrietošu autoritāru režīmu rašanos, kas kulminējas ar plaša mēroga konfliktiem. Kamēr konfliktu stadiju vēl, par laimi, neesam sasnieguši, jau šobrīd varam redzēt valstis, kas aktīvi vēršas pret demokrātiskām vērtībām. Viena no Eiropas Savienības valstu čempionēm šajā jomā ir Polija.
Montanjārdi - Vjetnamas otrās šķiras pilsoņi
Montanjārdi (montagnards – kalnieši – no franču val.) ir iezemieši, kas apdzīvo Vjetnamas centrālās augstienes. Viņi ir minoritāte Vjetnamā, kas cēlušies no dažādām ciltīm. Montanjārdu attiecības ar Vjetnamu vienmēr ir bijušas sarežģītas, tās īpaši saasinājās pēc Vjetnamas kara.
Jaunākie
Interesanti