Ziņu analīze
Latvijā kopš 22. oktobra ir ieviesti stingri ierobežojumi, lai mazināti Covid-19 pacientu radīto slodzi uz slimnīcām, jo reāla situācija izrādījusies drūmāka, nekā prognozējuši eksperti. Tā paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), preses konferencē skaidrojot “lokdauna” nepieciešamību.
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?
Latvijas prezidents Egils Levits, kurš ceturtdien tika oficiāli atzīts par inficējušos ar koronavīrusu, nonācis plašā citu ar Covid-19 slimojušo valstu un valdību vadītāju kompānijā. Levitam, kurš pavasarī tika vakcinēts, ir viegli simptomi, tomēr ne visiem viņa kolēģiem tā paveicies. Rus.lsm.lv apkopoja vairākas “slimības vēstures”.
Aprīļa sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja par plašu aizturēšanu Terehovas muitas kontroles punktā aizdomās par korupciju. Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili” zināms, ka starp sākotnēji aizturētajiem ir arī trīs muitnieki, kuru vārdi jau pirms 20 gadiem figurēja korupcijas shēmā. Tāpat Latvijas Radio izpētīja deklarācijas diviem tūkstošiem VID darbinieku. Kāda muitniece bankā uzkrājusi divus miljonus eiro. Daudzas amatpersonas saņēmušas vairāk nekā simt tūkstošu vērtus dāvinājumus no tuviniekiem. Bet citiem muitniekiem ir ļoti ienesīgi papildu darbi.
Ar vienu “Janssen” (“Johnson & Johnson”) vakcīnas devu nepietiek, un ar to potētie saslimst ar Covid-19 daudz biežāk nekā tie, kuri saņēmuši citas vakcīnas, sacīja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pēc izglītības ir ārsts. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, teikto neapstrīd arī Latvijas speciālisti, tomēr ar svarīgu piebildi: no slimības smagas formas un no nāves pat viena “Janssen” vakcīnas pote tomēr aizsargā labi.
Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība – daudzos pagastos nav nedz feldšerpunktu, nedz ģimenes ārstu pieņemšanas vietu. Dažkārt attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, pārsniedz 20 kilometrus.
Samaksa apmēram 20 eiro par poti pret Covid-19 ir pietiekami iedarbīgs stimuls, kas var paaugstināt vakcinācijas līmeni par četriem procentpunktiem, savukārt pierunāšana un atgādināšana šajā gadījumā praktiski nedarbojas, noskaidrots jaunā pētījumā, kuru Zviedrijā veica starptautiska zinātnieku grupa.
Ilgus gadus draudzīgi sadzīvojusi ar diktatoru, tagad Latvija piedzīvo Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīdkaru. Pāri Baltkrievijas robežai plūst migrantu straume. Atsevišķos gadījumus Baltkrievijas robežsargi mērķtiecīgi, ar nolūku, pielietojot fizisku spēku, cenšas izbīdīt šos cilvēkus uz Latvijas teritoriju. Karu nākas izcīnīt Latvijas robežsargiem – neaizsargātās vietās un nepietiekami bruņotiem.
Vēl līdz 11. oktobrim var iesniegt pieteikumu, lai iegādātos kompānijas “DelfinGroup” akcijas (uzņēmums ir pazīstams ar lombardu “Banknote” tīklu). “DelfinGroup” plāno sākt savu akciju kotēšanu biržā “Nasdaq Riga”. Cena – 1,52 eiro par akciju, pavisam tiek piedāvātas līdz 8,4 miljoniem akciju, kā arī tiek solīts regulāri izmaksāt dividendēs ne mazāk kā 50% no peļņas. Vai ir jēga pirkt?
Neviens, kuram Latvijā ir iemīļots kāds vecs un dabisks mežs, nevar būt drošs, ka to vienā dienā nenocirtīs. To var izdarīt valstij piederošs uzņēmums, kā arī tas Latvijā ir likumīgi atļauts. Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka Latvija pamazām zaudē vecos, Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Atbildīgo dienestu ieskatā “caurums” Latvijas likumos tos neaizliedz cirst. Bet, lai nosargātu dabas vērtības, dabas aizstāvjiem jārēķinās gan ar lielu birokrātisko slogu, gan noslīpētām atbildēm no atbildīgajām iestādēm.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” aplūko vairākus jautājumus, kas vēl aizvien tiek uzdoti saistībā ar vakcīnām pret Covid-19.
Bijušais Vācijas izlūkdienesta priekšnieks un agrākais “PNB bankas” padomes loceklis Augusts Hanings intervijā LTV raidījumam “De facto” paudis, ka ir ticis maldināts par darījumiem, kas bankā notika īsi pirms tās slēgšanas. Hanings tagad ir viens no atbildētājiem bankas maksātnespējas administratora sāktajā tiesvedībā, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. Paralēli izmeklēšanu veic Valsts policija.
Zem sitiena palikti desmitiem uzņēmēju, kuri bija iestājušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoros un rēķinājās ar iespēju saņemt atbalstu uzņēmējdarbībai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tas noticis, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kļūdījusies savos aprēķinos un prognozēs par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojumu šajā plānošanas periodā.
Gatavojoties Covid-19 pacientu pieplūdumam, slimnīcas jau atkal saņēmušas no Veselības ministrijas iedrošinājumu nevilcināties ar gatavošanos saslimstības uzliesmojumam. Taču realitātē valsts ar slimnīcām nav norēķinājusies pat par pērnā gada ieguldījumiem. Daļu no šīs naudas atlīdzināt atteikusies Finanšu ministrija, tomēr lielākoties slimnīcu atskaites par naudas pieprasījumiem iekavējas Nacionālajā veselības dienestā, secinājis LTV raidījums “de facto”.
Tā kā pēc šī gada 1.oktobra dibinātas partijas vairs nevarēs piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās, tad var uzskatīt, ka piedāvājums vēlētājiem nu ir nokomplektēts. Šogad jaunas partijas nodibināt paguva gan Saeimas deputāti, gan bijušie ministri, gan sociālo tīklu aktīvisti. Kā ierasts, jaunie politiskie spēki nāk ar līdzšinējās varas kritiku, taču šoreiz cīņa par neapmierināto vēlētāju balsīm varētu būt visai sīva. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vērtē, ka šobrīd partiju apvienību veidošanās šajā flangā šķiet maz ticama – vismaz līdz brīdim, kad ambiciozie politiķi noskaidros, kurš no viņiem tad patiesībā pārstāvot tautu.
Darījumu shēmas ar fiktīviem firmu īpašniekiem ir sen zināma problēma. Mazāk zināms ir fakts, ka Uzņēmumu reģistrā kā biznesa īpašnieces un vadītājas ir reģistrētas dučiem sieviešu, kas patiesībā iztiku pelna, uz ielas pārdodot savu ķermeni, noskaidrojis Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Strauji sadārdzinājusies dabasgāze un elektrība ir problēma arī Latvijas biznesam, kurš ir spiests pārlikt izdevumu pieaugumu uz savas preces cenu. Nav domājams, ka pazeminājumu vērts gaidīt agrāk par pavasari. Un tomēr nez vai mēs redzēsim skaļus bankrotus rūpniecībā, tādus kā “Liepājas metalurga” gadījumā, uzskata Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un tirgus dalībnieki.
Vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas, un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Latvijas Radio (LR) jau augusta beigās sāka pētīt, kāpēc tomēr ir lietas, kas praktiski „iesprūst” tiesās. Turklāt ir arī tiesvedības, piemēram, par 100 kilogramu cūkgaļas zādzību no šķūnīša Alūksnē, kas tiesā noguļ pat 30 gadus un sprieduma joprojām nav. Šoreiz Latvijas Radio (LR) pētīja Daugavpils tiesā līdz galam neizskatītās lietas, kā arī secināja – garo tiesvedību dēļ noziedznieki var palikt nesodīti.
Kamēr vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā, atsevišķu kategoriju lietas iesprūst tiesās uz gadiem. Ir lieta, kas pirmās instances tiesā atrodas 30 gadus. Lai uzzinātu ko vairāk, Latvijas Radio devās uz Alūksni.
Mežaparka Lielā estrāde, kas Rīgai izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro, ir viens no redzamākajiem “būvnieku karteļa” lietas objektiem, par kuru, iespējams, bija uzņēmēju vienošanās. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ielūkojās kontroltāmju un faktisko izmaksu nesakritībās, kā arī uzklausīja būvniecības tāmju eksperta secinājumus par iespējamiem sadārdzinājumiem attiecībā uz darba samaksu, betona un griestu izmaksām Mežaparka Lielajā estrādē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
