Cīņa par varu Briselē kļūst karstāka. Lielākie politiskie spēki ir izvirzījuši savus vadošos kandidātus uz iekārojamākajiem Eiropas posteņiem un uzsākuši kampaņu. Tā uzņems apgriezienus un sasniegs savu kulmināciju maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kas ir šie cilvēki, kuri pretendē uz Eiropas Savienības (ES) kuģa stūrēšanu nākamajos piecos gados?
Ziņu analīze
Nu jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija mokās ar jauna īres likuma izstrādi, kas skars arī denacionalizēto ēku īrniekus. Īrnieki regulāri rīko piketus un tiek ziņās. Pēdējo Ekonomikas ministrijas darba rezultātu iepriekšējā Saeima pirms došanās vasaras brīvlaikā pat pieņēma pirmajā lasījumā. Ekonomikas ministrija neslēpj, ka ar jauno normatīvu gājusi investoru jeb potenciālo izīrētāju pavadā.
ASV ilgdzīvojošajā seriālā “Zvaigžņu ceļš” ir attēlota pasaule, kurā faktiski neeksistē nauda – cilvēce ir atklājusi neierobežotas enerģijas avotus un tehnoloģiju, kas ļauj no zila gaisa materiālizēt jebko. Cilvēki dzīvo neierobežotu resursu pasaulē. Proti, izteikti atšķirīgā no šībrīža pasaules. Lai gan, strikti runājot, naudas daudzumu (kura šobrīd ir digitāla) ierobežo tikai monētārās sistēmas un valsts pieņemtie ekonomikas principi, tikai retais var atļauties sev ikdienas dzīvē neatteikt. Nākotnē būs jauni izaicinājumi – cilvēku skaita pieaugums un robotizācija.
Latvijas Republikas simtgades svinību vakarā laukumā pie valsts galvenā monumenta, Brīvības pieminekļa, dažas personas atritinājušas karogus ar simboliem, kuri bija ļoti līdzīgi svastikai, kas, iespējams, ir likumpārkāpums. Fotogrāfijas nonāca sociālajos tīklos, un lietotāji apsprieduši dažādas versijas, tajā skaitā, ka šie foto ir viltus ziņas. Rus.Lsm.lv un un Spektr.press noskaidroja – fotogrāfijas nav viltotas un tajā brīdī likumsargi uz notiekošo nereaģēja. Tiesa, tagad incidentu izvērtē Drošības policija.
Lai gan Turkmenistāna ir viena no dabas resursu lielvalstīm, tā, zaudējot tās galveno eksporta partneri – Krieviju, kā arī, nespējot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, ir kļuvusi par upuri tās lielākajai ekonomiskajai krīzei kopš 1991.gada. Pirmās nepieciešamības preču trūkums, cenu paaugstināšanās, bezdarbs, visapkārt esoša neapmierinātība – kas gaidāms tālāk?
Koptu kristieši ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē. Saskaņā ar vēstures liecībām, kristietības mācībām sasniedzot Ēģipti aptuveni 33. gadā, koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem. Neskatoties uz senajām saknēm attiecīgajā teritorijā, kristieši laika gaitā ir tikuši pakļauti diskriminācijai, apspiestībai un vardarbībai.
Ne pārāk simpātiskajam nakteņu ģints augam - kartupelim - eiropieši simtiem gadu nespēja uzticēties. Reliģiskas aizdomas un nezināšana, kā pagatavot, uz brīdi aizkavēja brūnā bumbuļa izplatību. Tomēr, reiz nonācis Eiropas virtuvēs – kartupelis tur iekārtojās uz palikšanu. Tagad kartupeļi atrodami teju visur - gan uz turīgākiem, gan trūcīgākiem galdiem. Tas iedvesmoja mūs uz klimata pārmaiņu ietekmēto nākotni paskatīties caur kartupeļa prizmu un uzdot jautājumu – vai nākotnē kartupeļus Latvijas zemē maz vispār varēsim izaudzēt?
Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pēdējos gados notiek nozīmīgas politiskās pārmaiņas. Līdz ar jaunām partijām savu ietekmi audzējuši gan labēji radikālie, gan uz ciešāku ES integrāciju vērsti politiskie spēki. ES partijas šobrīd gatavojas 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tādēļ svarīgi vērtēt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs Eiropas līmeņa politiku un savienības nākotni.
Dr.Endrjū Korbets ir Londonas Karaļa koledžas (King’s College) Aizsardzības pētījumu Aizsardzības studiju katedras mācībspēks un pētnieks. Mēs tikāmies grāmatas prezentācijā, kuru rīkoja Drošības un stratēģisko pētījumu centrs (Center for Security and Strategic Research). Dr.Korbets sarakstījis grāmatas nodaļu par NATO kodolatturēšanu. Pirms akadēmiskās karjeras Dr.Korbets dienējis Lielbritānijas Karalisko jūras spēku zemūdeņu flotē un strādājis pie NATO atturēšanas un aizsardzības stratēģijas attīstības.
Ukrainas karš – Eiropas aizmirstais konflikts, kas kopš 2014. gada prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības un bijis par iemeslu tam, ka vairāk nekā divi miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Kamēr nekas neliecina, ka karš Ukrainā tuvākajā laikā varētu beigties, situācija Azovas jūrā rada bažas par jauna konflikta rašanos un esošās stāvokļa pasliktināšanos.
Līdz ar galvu reibinošo ekonomikas izaugsmi, Ķīna tuvāko gadu laikā plāno labot savu lētās "pasaules rūpnīcas" reputāciju un kļūt par globālu spēlētāju preču ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Ķīna ir bēdīgi slavena ar intelektuālā īpašuma zādzībām no ārvalstu uzņēmumiem, lai to vēlāk izmantotu savu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Lai gan tehnoloģiju attīstība un to plašāka pieejamība nestu ieguvumus ne tikai Ķīnai vien, tās līdzšinējā prakse liek šaubīties, vai tas tiks panākts godīgā ceļā.
Šī gada jūlijā starptautiskā kopiena novēroja vēsturisku attiecību nostiprināšanos Eritrejas un Etiopijas starpā. Pēc 20 gadu ilgā sasaluma perioda abu valstu līderi parakstīja miera līgumu, kas veicināja divpusējo attiecību atjaunošanos. Eritrejas pēkšņā ārpolitiskā kursa maiņa turpināja pārsteigt pasaules līderus, kad septembrī ārlietu ministrs Osmans Salehs devās vizītē uz Džibutiju, lai, veicinot dialogu, izbeigtu valstu naidīgās attiecības.
Šajā rakstā apskatīti daži no jauniem migrācijas iemesliem – klimata pārmaiņas, vardarbība un noziedzība – kas jau tuvā nākotnē arvien biežāk būs par pamatu patvēruma pieprasījumiem. Bet vai patvēruma sistēmas tam ir gatavas?
Pēdējās nedēļās plašu rezonansi izraisījusi patvēruma meklētāju un migrantu kolonna, kas no Centrālamerikas valstīm mēģina nokļūt līdz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidu robežai. Kādēļ šāda kolonna radusies un kādēļ uzmanību tai pievērsuši starptautiskie mediji? Un kāda tai ir saistība ar prezidentu Donaldu Trampu, ASV iekšpolitiku un Eiropas Savienību (ES)?
Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo tautas gudrību savā darbā ievērojusi aptuveni trešdaļa aizejošās Saeimas deputātu, kuri četru gadu laikā no Saeimas tribīnes debatējuši vien retu reizi. Kuri ir parlamenta lielākie debatētāji un kuri – klusētāji?
Stabila un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme pārticīgajās Līča valstīs ir skaidrojama ar gudru finanšu līdzekļu pārvaldības politiku. Suverēnās labklājības fondi (SLF) ir valsts ieguldījumu instrumenti jeb arī valsts īpašumu fondi, kas pārvalda vietējos un starptautiskos finanšu aktīvus. Investīciju daļas rodas valsts budžeta vai tirdzniecības pārpalikuma rezultātā. Nereti un Līča reģiona kontekstā visbiežāk tie ir ieņēmumi no naftas tirdzniecības.
Saūda Arābijas disidenta un žurnālista, ASV iedzīvotāja Džamala Hašodži slepkavība karaļvalsts konsulātā Stambulā ir izraisījusi ievērojamu kritikas vilni pār Saūda Arābiju. Lai gan sākotnēji ASV prezidents Tramps nesteidzās izteikt pārsteidzīgus secinājumus, tomēr kā demokrāti tā arī ASV republikāņi nevilcinoties paziņoja par ieroču tirdzniecības pārtraukšanu ar Saūda Arābiju un saredzēja pat iespējamību sankciju piemērošanai.
Jau vairākus gadus ar “Latvijas balzama” īpašnieku, Krievijas miljardieri Juriju Šefleru saistītas firmas uzpērk īpašumus Gaiziņa apkaimē, Viešura kalna un Kaķīša jeb Viešura ezera krastos. Iepriekš viņa īpašumu apsaimniekotājs publiski apliecinājis, ka miljardierim ap ezeru ir jau vairāk nekā divsimt hektāru zemes, bet apkaimē - ap diviem tūkstošiem hektāru.
Vai deputātu kvotu atdzimšana? Aizejošā valdība pēdējās nedēļās pasteidzās pārdalīt valsts budžeta naudu, piešķirot to dažādiem projektiem: no autosporta sacīkšu licencēm līdz Aglonas svētceļnieku viesnīcas renovācijai. Gan premjers, gan finanšu ministre apgalvo, ka valdība rīkojusies atbildīgi, jo patiesībā tā atslogojusi nākamā gada budžetu, piešķirot naudu prioritārām lietām jau tagad.
Ģirts Majors, kurš ir apsūdzētais vienā no divām krimināllietām, saistītām ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015", savulaik izlietojis no Ekonomikas ministrijas saņemto avansu uzņēmuma parādu atdošanai. Tas izriet no viņam izvirzītās apsūdzības, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Jaunākie
Interesanti