Aizbildinoties ar bezmaksas pieejamību, iespējams, virknei līdz šim viegli apskatāmu dokumentu saņemšana kļūs apgrūtināta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu. Tas nozīmēs, ka gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka.
Ziņu analīze
Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā, lai krimināllietās debašu runu un pēdējo vārdu nevarētu izstiept pārlieku garu. Ieceres atbalstītāji noliedz, ka izmaiņas tiek īpaši gatavotas tā sauktajai Lemberga prāvai, bet uz to tās varēs attiecināt, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.
Savulaik ieviestais zaļais koridors ir īsāks, nekā aizvien domā daudzi pacienti un ārsti. Vēža ārstēšana un operēšana, izrādās, jau ir aiz koridora durvīm. Un vēl atklājas, ka nekāda pretimnākšana nav pacientiem, kuriem vēzis atgriežas.
Pētot vēža izplatību Latvijā un iemeslus tā atklāšanai vēlīnā stadijā, iezīmējas būtiskā ģimenes ārstu loma. Tas ir pirmais speciālists, pie kā pacients vēršas ar savām sūdzībām. Ģimenes ārstu rīcība ir dažāda, bet vairāki no viņiem izceļas ar spēju pamanīt šo slimību agrīnā attīstības stadijā pacientiem biežāk nekā citi.
Ģimenes ārsti ir tie, kuriem pirmajiem būtu jāpamana onkoloģiska saslimšana. Pacientu stāsti atklāj, cik atšķirīgi ir panākumi vēža noķeršanā. Arī tad, ja pie ārsta nokļūst laikus, – divi gadījumi ar vienādām diagnozēm, bet gluži pretēju iznākumu.
21. oktobrī vēlētāji Kanādā dodas pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētu jaunu parlamentu. Galvenais jautājums — vai Džastinam Trudo un viņa vadītajai Liberālajai partijai izdosies pagarināt valdības pilnvaru termiņu par četriem gadiem. Šis jautājums varētu būt svarīgs arī Latvijai, ņemot vērā Kanādas iesaisti drošības misijās Baltijas reģionā. Tāpēc vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Kanādas un Latvijas attiecības drošības jautājumos turpināsies kā līdz šim vai būs novērojama abu valstu attālināšanās gan drošības, gan NATO kontekstā.
Ārstu attieksme pret pacientiem bieži vien ir nevērīga. Valsts nav pat pateikusi skaidri, kam un kādā veidā būtu jāpaziņo par pacienta nāvi.
Valsts ierobežo nepilngadīgu personu iespējas pašam izlemt par tetovējumu. Tam vajadzīga vecāku rakstiska atļauja. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā ar nepilngadīgu jaunieti pārbaudi vairākus tetovētājus un salonus, vai viņi gatavi pievērt acis uz klienta vecumu.
Kopš Briselē pirms četriem gadiem tika izveidota Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa, tā atklājusi un atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumu, kurus izplatījuši tādi prokremliski mediji ka RT, "Rossiya Segodnya" un "Sputnik". Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas interneta mājaslapā datubāzē atrodami un apskatāmi visi šie gadījumi, starp tiem arī teju 100, kuros dezinformācija aizvadītājos četros gados izplatīta par Latviju.
Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai/Par!'') 18. septembrī intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Krievijas un citu nenosauktu valstu aizsardzības budžets pieaug par 8-15% gadā. Tomēr, kā pārliecinājis “Melu detektors”, šis apgalvojums ir pretrunā ar citu avotu datiem. Nedz ministrs, nedz viņa padotie to nevarēja pamatot.
Starp valdības konceptuāli atbalstītajām 2020. gada budžeta prioritātēm ir Latvijas vēstniecības Austrālijā izveidei. Zemes dienvidu puslodē esošā valsts varētu šķist ļoti tāla un salīdzinoši sveša zeme. Taču tieši Austrālija bijusi viena no tām valstīm, ko Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) minējusi kā vēlamo nākamās Latvijas vēstniecības izveides vietu.
Alkoholisko dzērienu tirdzniecība Rīgā nepārtrūkst ne uz minūti – to pārdod pat naktī pretēji ierobežojumiem. Uzņēmēji atrod “caurumus” likumā, bet atbildīgie dienesti noplāta rokas, ziņo LTV7 raidījums “Ļičnoej delo”.
Novadu reformā Jēkabpils apkārtnē plānots apvienot sešas vietvaras. Tādējādi jaunajā novada būtu 10 reizes vairāk iedzīvotāju nekā pašreizējā Jēkabpils novadā un trīs reizes mazāk pašvaldības deputātu nekā pašlaik sešos apkārtnes novados. LTV uzrunātie iedzīvotāji pauž bažas par reformas ieceri, tikmēr eksperti saskata ieguvumus.
Tā ir bijusi ļoti laimīga satikšanās – saka sieviete, kuras ģimenē aug glābējsilītē atrasts bērniņš. Pirms diviem gadiem Jelgavas glābējsilītē tika atstāta četras dienas veca meitenīte. Vesela, tīrās drēbēs, līdzi bija ielikts piena maisījums, pamperi, krēms un zaļa sedziņa. Tiklīdz šī ziņa parādījās atklātībā, sociālajos portālos sabira komentāru gūzma – gan glābējsilīti atbalstoši, gan ļoti asi noliedzoši. Šāda diskusija glābējsilītes ideju ir pavadījusi visus tās 10 pastāvēšanas gadus. 10 gadu laikā glābējsilītēs atstāti 47 jaundzimušie.
Nākamo gadu desmitu laikā klimata pārmaiņu dēļ ievērojami palielināsies nepieciešamība pēc humānās palīdzības. Ar šādu brīdinājumu īsi pirms ANO klimata samita nākusi klajā organizācija Starptautiskais Sarkanais Krusts, prognozējot, ka līdz 2050. gadam klimata kataklizmu skarto cilvēku skaits varētu dubultoties.
LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pēta mazā biznesa noteikumus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē – vai tie uzņēmējiem ir izdevīgāki un ērtāki nekā Latvijā. Iepriekš vētīti nosacījumi kafejnīcas atvēršanai un darbinieku algošanai, bet šoreiz stāsts par uzņēmuma dibināšanu un nodokļu slogu.
Tuvākajos gados paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Tās īstenošanai no valsts budžeta ir nepieciešama kompensācija, kas segtu līdzšinējos ieņēmumus no reklāmas. Taču valsts budžeta projektā nākamajos trīs gados paredzētā nauda ir krietni mazāka. Vai šādos apstākļos iziešana no reklāmas tirgus ir iespējama?
Cīņa ar klimata pārmaiņām ir viens no jautājumiem, kas aktīvi nodarbinās jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātus. Daudzi no viņiem ir ievēlēti ar solījumu darīt krietni vairāk, lai apturētu atmosfēras sasilšanu, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un apkārtējās vides piesārņošanu ar plastmasu. Jau līdz šī gada beigām politiķi cer vienoties arī par to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai būtu jākļūst par klimatneitrālu teritoriju. Proti, bloka valstīm būtu jāsavāc vismaz tikpat daudz CO2 izmešu, cik tās rada.
Ieslodzīto resocializācijai būtu jāpalīdz pēc iznākšanas no cietuma cilvēkiem atgriezties labākā dzīvē nekā pirms nokļūšanas aiz restēm. Cietumā ieslodzītie var saņemt psiholoģisko palīdzību un sociālo atbalstu, arī izglītoties. Taču nepiemēroto telpu dēļ darba iespēju cietumos mazāk nekā gribētu ieslodzītie. Tāpat problēmas ar dzīvesvietu un atbalstu pēc iznākšanas no cietuma.
Jaunākie
Interesanti