Ziņu analīze
Uzņēmumu reģistrs virkni dokumentu padarīs grūtāk atrodamus
Aizbildinoties ar bezmaksas pieejamību, iespējams, virknei līdz šim viegli apskatāmu dokumentu saņemšana kļūs apgrūtināta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu. Tas nozīmēs, ka gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka.
«De facto»: Vai Lembergam tiesā būs jārunā ātrāk?
Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā, lai krimināllietās debašu runu un pēdējo vārdu nevarētu izstiept pārlieku garu. Ieceres atbalstītāji noliedz, ka izmaiņas tiek īpaši gatavotas tā sauktajai Lemberga prāvai, bet uz to tās varēs attiecināt, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.
Daži ģimenes ārsti izceļas ar spēju «izķert» vēzi laikus
Pētot vēža izplatību Latvijā un iemeslus tā atklāšanai vēlīnā stadijā, iezīmējas būtiskā ģimenes ārstu loma. Tas ir pirmais speciālists, pie kā pacients vēršas ar savām sūdzībām. Ģimenes ārstu rīcība ir dažāda, bet vairāki no viņiem izceļas ar spēju pamanīt šo slimību agrīnā attīstības stadijā pacientiem biežāk nekā citi.
Kanādā vēlē parlamentu. Kā rezultāts ietekmēs Latviju?
21. oktobrī vēlētāji Kanādā dodas pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētu jaunu parlamentu. Galvenais jautājums — vai Džastinam Trudo un viņa vadītajai Liberālajai partijai izdosies pagarināt valdības pilnvaru termiņu par četriem gadiem. Šis jautājums varētu būt svarīgs arī Latvijai, ņemot vērā Kanādas iesaisti drošības misijās Baltijas reģionā. Tāpēc vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Kanādas un Latvijas attiecības drošības jautājumos turpināsies kā līdz šim vai būs novērojama abu valstu attālināšanās gan drošības, gan NATO kontekstā.
Stratēģiskās komunikācijas grupa atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumu
Kopš Briselē pirms četriem gadiem tika izveidota Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa, tā atklājusi un atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumu, kurus izplatījuši tādi prokremliski mediji ka RT, "Rossiya Segodnya" un "Sputnik". Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas interneta mājaslapā datubāzē atrodami un apskatāmi visi šie gadījumi, starp tiem arī teju 100, kuros dezinformācija aizvadītājos četros gados izplatīta par Latviju.
Šķēles ģimene gatava dāvināt zemi koncertzālei: Rīgai šī dāvana var izmaksāt miljonus
Ar bijušā premjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei netālu no Andrejostas. Taču tā nav labdarība – ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot sāktu attīstīt īpašumus, kuros ieguldījuši vismaz 25 miljonus eiro. Pirmais piedāvājumu AB dambja vietā izvēlēties Andrejostu valstij izteica toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
«Melu detektors» pārbauda Pabrika teikto par Krievijas aizsardzības budžetu
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai/Par!'') 18. septembrī intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Krievijas un citu nenosauktu valstu aizsardzības budžets pieaug par 8-15% gadā. Tomēr, kā pārliecinājis “Melu detektors”, šis apgalvojums ir pretrunā ar citu avotu datiem. Nedz ministrs, nedz viņa padotie to nevarēja pamatot.
Latvija plāno atvērt vēstniecību Austrālijā – kas no tā iegūs?
Starp valdības konceptuāli atbalstītajām 2020. gada budžeta prioritātēm ir Latvijas vēstniecības Austrālijā izveidei. Zemes dienvidu puslodē esošā valsts varētu šķist ļoti tāla un salīdzinoši sveša zeme. Taču tieši Austrālija bijusi viena no tām valstīm, ko Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) minējusi kā vēlamo nākamās Latvijas vēstniecības izveides vietu.
Glābējsilītes bērna stāsts jaunā ģimenē. Laimīga satikšanās
Tā ir bijusi ļoti laimīga satikšanās – saka sieviete, kuras ģimenē aug glābējsilītē atrasts bērniņš. Pirms diviem gadiem Jelgavas glābējsilītē tika atstāta četras dienas veca meitenīte. Vesela, tīrās drēbēs, līdzi bija ielikts piena maisījums, pamperi, krēms un zaļa sedziņa. Tiklīdz šī ziņa parādījās atklātībā, sociālajos portālos sabira komentāru gūzma – gan glābējsilīti atbalstoši, gan ļoti asi noliedzoši. Šāda diskusija glābējsilītes ideju ir pavadījusi visus tās 10 pastāvēšanas gadus. 10 gadu laikā glābējsilītēs atstāti 47 jaundzimušie.
Cīņa ar klimata pārmaiņām: kā atšķiras Somijas un Latvijas pieeja
Cīņa ar klimata pārmaiņām ir viens no jautājumiem, kas aktīvi nodarbinās jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātus. Daudzi no viņiem ir ievēlēti ar solījumu darīt krietni vairāk, lai apturētu atmosfēras sasilšanu, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un apkārtējās vides piesārņošanu ar plastmasu. Jau līdz šī gada beigām politiķi cer vienoties arī par to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībai būtu jākļūst par klimatneitrālu teritoriju. Proti, bloka valstīm būtu jāsavāc vismaz tikpat daudz CO2 izmešu, cik tās rada.
Ieslodzīto resocializācija: cietumos trūkst darba iespēju, bet aiz vārtiem - mājokļu un atbalsta
Ieslodzīto resocializācijai būtu jāpalīdz pēc iznākšanas no cietuma cilvēkiem atgriezties labākā dzīvē nekā pirms nokļūšanas aiz restēm. Cietumā ieslodzītie var saņemt psiholoģisko palīdzību un sociālo atbalstu, arī izglītoties. Taču nepiemēroto telpu dēļ darba iespēju cietumos mazāk nekā gribētu ieslodzītie. Tāpat problēmas ar dzīvesvietu un atbalstu pēc iznākšanas no cietuma.
Jaunākie
Interesanti