Covid-19 vakcīnas cilvēka organismam iemācīs uzveikt koronavīrusa galveno ieroci – tā ragus. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja vakcīnu darbības tipus, iedarbību, blaknes, imunitātes noturību un cenu.
Ziņu analīze
Vai iespējams vakcinēties, apejot rindu? Bet par naudu? Un par ļoti lielu naudu? Tvitera Latvijas segmentā ir ne mazums “sludinājumu”, kurus ievietojuši arī visai pazīstami cilvēki, par gatavību vakcinēties (tostarp – par maksu) to vietā, kuriem vakcīna pienākas jau tagad, bet kuri vakcinēties nevēlas. Tomēr tas ir tikai viens no “ēnu faktoriem” un ar vakcināciju saistītajiem riskiem – korupciju, klajiem kriminālnoziegumiem un sabotāžu. LSM.lv apkopoja tikai dažus no tiem.
Lai gan jau sākušās vakcinēšanas kampaņas, stingrie ierobežojumi Eiropas Savienības (ES) valstīs, visticamāk, paliks spēkā vēl ilgi. Eiropas Komisija (EK), kas atbild par centralizētiem Covid-19 vakcīnu iepirkumiem visai ES, sākumā lika likmes ne uz pašiem veiksmīgākajiem preparātiem, bet līgumus par veiksmīgo vakcīnu iepirkšanu noslēdza pārāk vēlu un pasūtīja mazāk, nekā bija iespējams. Vienoties ar vakcīnu ražotājiem tieši, apejot EK, dalībvalstis arī nevar.
Gadu pēc pandēmijas sākuma daudzas attīstītās Rietumvalstis joprojām nespēj nodrošināt, lai tiktu efektīvi atklāti tie, kuriem varētu būt bijuši kontakti ar cilvēkiem, kuri inficēti ar koronavīrusu. Tas nozīmē, ka jauni infekcijas perēkļi turpina rasties, un būtiska daļa titānisko pūļu Covid-19 iegrožošanai tiek tērēta velti, vēstīja Rus.LSM.lv.
Baumas par Krievijas atkāpšanos pēcpadomju telpā ir priekšlaicīgas. Šogad Kremlis visai veiksmīgi izmantoja krīzes Krievijas perifērijā, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko ietekmi, uzskata amerikāņu vēsturnieks un politologs Džefrijs Mankofs.
Medicīnas zinātnē pastāv pamatota versija, ka dažas vakcīnas, kuras tiek potētas bērniem, pēc gadiem izraisa vēzi, paziņojis dīdžejs un dziedātājs Horens Stalbe. “Melu detektora” pārbaudē noskaidrojās, ka šim izteikumam nepiekrīt ne Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūtā, ne Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Pasaules Veselības organizācijā. Tomēr šāds viedoklis nav radies tukšā vietā.
Pandēmija kļuvusi par spoguli, kas nolikts priekšā mūsu sabiedrībai, un tā devusi iespēju iepauzēt un aizdomāties, vai patiešām mēs dzīvojam atbilstoši principiem, kurus, kā apgalvojam, augsti vērtējam. Tā pašreizējo krīzi redz autoritatīvā britu medicīnas žurnāla “The Lancet” galvenais redaktors Ričards Hortons.
Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze – straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. "Re:Check" piedāvā atskatīties uz to, kā šī krīze sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.
Aizejošajā gadā Covid-19 pandēmija faktiski apstādināja pasauli, bet ne karus. Tūkstošiem upuru turpināja prasīt konflikti Afganistānā, Jemenā un citur, kā arī ar īpašu sparu uzliesmoja sen gruzdošais konflikts Kalnu Karabahā, pārvēršoties īsā karā, kurā Azerbaidžāna guva virsroku pār Armēniju. Drošības politikas eksperti spriež – ASV, Ķīnai un Krievijai pēdējos gados turpinot savstarpējos cīniņus, starptautiskajai sabiedrībai trūcis spēka konfliktus iegrožot.
Aizejošajā gadā Baltkrievijā, kur situācija līdz šim bija stabila, izvērtās plaši protesti pret valsts autoritāro vadītāju Aleksandru Lukašenko, un opozīcija sola protestus turpināt arī nākamgad, un situācijas atrisinājums nav skaidrs. Krievijā tikmēr prezidents Vladimirs Putins nostiprinājis savu varu, varēs palikt amatā vēl uz diviem termiņiem un vadīt Krieviju vēl līdz 2036. gadam. Bet Ukrainas austrumos aizvien ik pa laikam uzliesmo vardarbība.
Tūlīt pēc tam, kad Latvijas Televīzija publicēja video ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķes vakcinēšanu pret Covid-19, sociālajos medijos strauji izplatījās baumas, ka patiesībā injicēts kas cits, nevis vakcīna, jo video esot redzamas divas šļirces. Šis pieņēmums ir aplams. Divu šļirču izmantošana atbilst vakcīnas instrukcijai – ar vienu flakonā tiek ievadīts atšķaidīšanai nepieciešamais nātrija hlorīda šķīdums un izvilkts gaiss, ar otru paņemta viena deva un ievadīta muskulī.
Teroristiskie un “parastie” organizētie noziedzīgie grupējumi izmanto Covid-19 pandēmiju, lai pastiprinātu savu varu un ietekmi, bet vakcīnas ir viens no galvenajiem organizētās noziedzības interešu objektiem, konstatēts Interpola decembra ziņojumā.
Vai bijušajam premjeram Vilim Krištopanam taisnība, ka pašnāvību Latvijā ir vairāk nekā Covid-19 nāvju? Kā dezinformatori negodīgi audzē savu auditoriju sociālajos medijos? Un vai taisnība deputātam Arvilam Ašeradenam (“Jaunā Vienotība”), ka Latvijā Covid-19 situācija ir labāka nekā kaimiņvalstīs?
Novembra nogalē publicēta neatkarīgu ekspertu izstrādātā NATO 2030 vīzija. Mainoties starptautiskajai videi, mainījušies arī drošības draudi. Ko vēstī un paredz šī publikācija? LSM.lv sarunājās ar bijušo NATO Drošības politikas un spēju nodaļas direktoru Timo S. Kosteru (Timo S. Koster).
Covid-19 pandēmija paātrinājusi pārmaiņas, kas jau sen briedušas visdažādākajās jomās, un tā tas ir arī Baltijas valstīs. Maksas piekļuves tiešsaistes izdevumu saturam ieviešana ir viens no šādiem procesiem.
Iespējams, lielākajai "Facebook" grupai, kurā gandrīz ik dienu lasāmas sazvērestības teorijas par Covid-19, šobrīd seko gandrīz 58 tūkstoši cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka tik daudzi tiešām šādas idejas atbalsta. Vairums visdrīzāk nav pamanījuši un sapratuši, kā viņu laika joslās iemānīts šis saturs, jo grupā iesaistījās, kad tā vēl publicēja pavisam nevainīgus darba sludinājumus.
Nākamais gads būs izšķirošs Baltkrievijas nākotnei, bet Venecuēlas perspektīvas izskatās drūmas. Baltkrievijas opozīcija varētu apbruņoties ar Venecuēlas opozicionāru pieredzi, neatkārtojot viņu kļūdas, uzskata poļu politologs un ekonomists Pāvels Zerka.
Pirmssvētku laikā ieviestie ierobežojumi dažādās Eiropas valstīs ir izraisījuši plašu sabiedrības neapmierinātību, daudziem iedzīvotājiem pēdējā brīdī steidzot iegādāties Ziemassvētkiem nepieciešamās dāvanas vai steigā pametot noteiktās karantīnas zonas. Ar dažādas stingrības ierobežojumiem ir jārēķinās gandrīz visu valstu iedzīvotājiem. Eiropas valstu izvēlētā taktika un valdību argumenti, pastiprinot ierobežojumus, bija dažādi.
Pēc Covid-19 pārslimošanas praktiski nav iespējams saslimt atkārtoti, tāpēc var mierīgi iet bez maskas uz teātri vai sporta zāli. Bet tam, kurš nekad nav smēķējis, dzer vitamīnus un ievēro veselīgu dzīvesveidu, pēc inficēšanās ar Covid-19 draudētu ne vairāk kā klepus. “Melu detektors” pārbaudīja šīs un citas Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa (bet vēl ne tik sen – priekšsēdētāja), idejas.
Līdz ar plašāku informāciju par gaidāmajām vakcīnām pret Covid-19 "Facebook" popularitāti guvis kāds video krievu valodā. Tajā atkārtota virkne nepatiesos faktos balstītu sazvērestības teoriju par miljardieri Bilu Geitsu, vakcināciju un čipošanu. Atšķirība vien tā, ka parasti šos melus izplata dažādi anonīmi avoti, taču šoreiz video autors ir Krievijas valsts televīzijas "Pirmais kanāls". Sižets tapis pavasarī, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļos Covid-19 dezinformācijas bija vairāk, taču arī pašlaik tajos saistībā ar pandēmiju ik pa laikam izskan sagrozīta vai citādi maldinoša informācija.
Jaunākie
Interesanti