Ziņu analīze
Pēc «De facto» sižeta ārsta prakse atsakās no dalības domes iepirkumā

Daugavpils vicemēra Aivara Zdanovska (“Mūsu partija”) ārsta prakse ir atsaukusi savu piedāvājumu Daugavpils domes rīkotajā iepirkumā par iedzīvotāju veselības veicināšanu un slimību profilaksi gandrīz 50 tūkstošu eiro apmērā. To Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apstiprināja pats Zdanovskis.

ZZS labas iespējas pārņemt «Vienotības» sabiedrotās partijas reģionos

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aktīvi komunicē par nākamā gada Saeimas vēlēšanām ar vairākām reģionālajām partijām, kas līdz šim sadarbojās ar “Vienotību” un darbojas arī tās Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Lai gan acis uz šīm partijām met arī citi politiskie spēki, vairākas reģionālās partijas atzīst, ka sarunas ar ZZS ir prioritāte, jo “premjera partija” joprojām ir spēcīgs arguments vēlētāju piesaistei.

Apvērsums Zimbabvē – vēsturisks pagrieziens?
Apvērsuma rezultātā 2017. gada 21. novembrī Zimbabaves prezidents Roberts Mugabe atkāpās no amata, izbeidzot savu 37 gadus ilgo valdīšanu, bet 24. novembrī prezidenta amatā stājās bijušais viceprezidents un Mugabes labā roka – Emmersons Mnangava. Mugabes atkāpšanās no amata ir uzskatāma par vēsturisku. Tomēr ir jautājums, vai apvērsums ievadīs Zimbabvei tik ļoti vajadzīgās reformas, kuras uzlabotu valsts sociālekonomisko stāvokli?
Skats no Londonas: No kā Latvijai jābaidās pēc «Brexit»?

Latvijai – un visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – pēc “Brexit” nāksies rēķināties ar ekonomiskiem zaudējumiem, intervijā Rus.Lsm.lv stāsta Londonas domnīcas Eiropas Reformu centrs direktors Čārlzs Grānts. Ir pamats raizēm, ka mazo valstu intereses tiks ignorētas, Francijas un Vācijas tandēms nostiprināsies un ES vara kļūs noskaņota labvēlīgāk Krievijai. No otras puses, austrumeiropas imigrantiem Lielbritānija durvis neaizcirtīs.

Latvijas zinātnes jaunajās prioritātēs iekļauti arī ar drošību saistīti jautājumi

Lai par valsts budžeta naudu veikto pētniecību vērstu uz Latvijas attīstībai svarīgiem jautājumiem, Ministru kabinets reizi četros gados nosaka prioritāros virzienus zinātnē. Pēc šī saraksta zinātniekiem jāvadās, piesakoties tieši valsts pētījumu programmām un fundamentālo, lietišķo projektu īstenošanai. Kopš iepriekšējo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus.

Latvijas bērnu adopcija uz ārzemēm - dažiem ienesīgs bizness
Pētot bērnunamu un bāriņtiesu sistēmu, Latvijas Radio atklāj, cik ienesīgs bizness noteiktu personu lokam ir bērnu adopcija uz ārzemēm. Desmit gadu laikā uz ārzemēm adoptēti 1367 Latvijas bērni. Katru gadu ārvalstu adopcijā nonāk daudz vairāk bērnu nekā Latvijas adoptētāju ģimenēs, un noteiktām personām tas ļauj nopelnīt ap trim vai pat vairāk miljoniem dolāru gadā. 
Vien niecīgs skaits ģimenes ārstu strādā atbilstoši augstākajam valsts standartam

No aptuveni 1300 ģimenes ārstu tikai astoņi spēj strādāt atbilstoši visiem 13 valstī noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo ģimenes ārstu darbu un zināmā mērā, iespējams, viņu pacientu veselības stāvokli. Savukārt deviņu ģimenes ārstu darbs neatbilst nevienam un vēl 61 mediķu paveiktais - tikai vienam kritērijam, liecina LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijas "Ģimenes ārsti" 1. sērija.

Ekskluzīvi ūdeņraža trolejbusi un lielāki pabalsti – ko nesīs Rīgas nākamā gada budžets

Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz 1 500 eiro uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis «trekno gadu» līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro. Visas valsts budžets ir astoņas reizes lielāks.

Uzbeku teroristi pasaulē – vai jauns radikalizācijas vilnis?

Pasauli pāršalcošais teroristisko uzbrukumu vilnis ir raisījis bažas par reliģiskā radikālisma pieaugumu ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Centrālāzijas reģiona valstīs, sevišķi Tadžikistānā un Uzbekistānā. Lai gan tās ir izvērsušas aktīvu cīņu pret sabiedrības radikalizāciju un islāma politisko spēku darbību, pēdējā gada laikā tieši Uzbekistāna kļuvusi zināma kā teroristu izcelsmes valsts, pateicoties 2017.gadā notikušajiem teroraktiem Stokholmā, Sanktpēterburgā un Ņujorkā. Kāpēc Uzbekistānas pilsoņi un citās valstīs dzīvojošie etniskie uzbeki aizvien biežāk īsteno uzbrukumus teroristiskā grupējuma "Daīš" jeb "Islāma valsts" vārdā? Tas šobrīd ir kļuvis par vienu no centrālajiem jautājumiem attiecībā uz pieaugušo terorisma draudu izvērtējumu gan pasaulē, gan pašā Uzbekistānā.

Līdz ar «Dod pieci» akciju Latvijā top atbalsta tīkls «sistēmas bērnus» uzņemošajām ģimenēm

„Ziedot.lv” iecere „Plecs”, kurai ziedojumus vāc labdarības maratonā „Dod pieci”, atbalstīs ģimenes, kas nolēmušas uzņemt bērnus no bērnunamiem. Turklāt „Plecs” pārņems daļu bāriņtiesu funkciju. Savukārt Labklājības ministrija sola finansējumu ne vien „Plecam”, bet arī jaunu atbalsta centru izveidei, kas cilvēkiem palīdzēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, psihologa konsultācijas. Līdz ar to bāriņtiesām vairs nebūs jāpilda pretēji uzdevumi – motivēt un kontrolēt ģimenes, kas uzņem bērnunamu bērnus.

Kas kavē ģimenes uzņemt «sistēmas bērnus»? Otrā problēma – sabiedrības noraidījums

Cilvēkiem, kas izšķiras dot palīdzīgu roku bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, nereti nākas uz savas ādas izjust novēršanos, vientulību un sajūtu, ka ar šo bērnu esi palicis viens pats. Atklāti runāt par piedzīvoto un pārdzīvoto piekritusi fizioterapeite Linda, kurai aizbildniecības ideju neizdevās īstenot, un Elīna, kas jau vairākus mēnešus ir audžumamma divus gadus vecam puikam.

Kas kavē ģimenes uzņemt «sistēmas bērnus»? Pirmā problēma – pati sistēma un birokrātija

Stāstos par ģimenēm, kas vēlas palīdzēt bērnunamu bērniem vai to jau ir izdarījušas, iezīmējas arī tas, cik grūti ir salauzt gadiem veidoto sistēmu, kura lēni pielāgojas pārmaiņām. Lai pirmo soļu speršanā atbalstītu šīs ģimenes, Latvijas Radio labdarības akcijā „Dod pieci” šogad vāc ziedojumus šo ģimeņu atbalstam. Sadarbībā ar labdarības organizāciju „Ziedot.lv” taps programma „Plecs”, kas katrai šādai ģimenei piesaistīs atbalsta personas. „Plecs” darbu sāks nākamgad un pastāvēs tik ilgi, kamēr katram bērnam tiks atrasta ģimene.

«Vecrīgas karalis» ar jaunu shēmu izvairās no nodokļu parāda

Lai arī nodokļu parādi un soda naudas uzņēmējiem - nodokļu nemaksātājiem var būt pat 600 000 eiro, izmanīgie uzņēmēji no nodokļu nomaksas izvairās sev piederošos uzņēmumus pārrakstīt tuvu un uzticamu cilvēku lokam, tādējādi faktiski saglabājot vadību, izpētījis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (AP). Vairāku Vecrīgas restorānu un krogu īpašnieka Rabiha Odaimes pieredze rāda, ka par ēstuvju īpašniekiem var kļūt sievas dēla draudzene un bārmenis, bet pats tikmēr var vērt jaunizveidota kroga durvis.

Lielāko elektrības subsīdiju saņēmēju vidū - daudz ārvalstu izcelsmes firmu

Elektrības ražotājiem par aizvadīto gadu subsīdijās izmaksāti 237 miljoni eiro. No 15 lielāko subsīdiju saņēmējiem gandrīz puse jeb septiņas kompānijas ir ar īpašniekiem no ārvalstīm. Firmu īpašnieki tieši vai pastarpināti meklējami Igaunijā, Somijā, Krievijā, Vācijā, Kiprā un Ukrainā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Igaunijā un Lietuvā atbalsts zaļai enerģijai divreiz efektīvāks

Atbalsts elektrības ražotājiem Latvijā ir dāsnākais Baltijā. Tas gan nenozīmē, ka saražots vairāk elektrības nekā pie kaimiņiem. Igaunijā un Lietuvā katrs ieguldītais eiro valsts atbalstā atnesis divreiz lielāku saražotās elektroenerģijas apjomu, svētdien, 19. novembra vakarā ziņo LTV raidījums “De facto”. 

Valsts naftas rezervju konkursa intrigas: partiju sponsori un Putina draugi

Uzņēmums “Gunvor”, kas vēl nesen piederēja tuvam Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugam, tagad tomēr ir saņēmis tiesības glabāt trešo daļu Latvijas degvielas rezervju. Šādu lēmumu pirmdien, 13. novembrī, pieņēma Ekonomikas ministrija, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti