Ziņu analīze
Kas stāv aiz «Pfizer» veiksmes stāsta?
Pirms pandēmijas zāļu ražotājs “Pfizer” galvenokārt bija slavens kā pretimpotences zāļu “Viagra” ražotājs. Tagad tas ir pasaulē finansiāli veiksmīgākās un populārākās vakcīnas ražotājs. “Pfizer” vakcīnas efektivitāte ir devusi ražotājam atslēgu cilvēku dzīvību un valstu ekonomiku glābšanai. Pasaules Veselības organizācija rēķina, ka  šogad Eiropā vien būtu miruši par pusmiljonu vairāk cilvēku, ja nebūtu Covid-19  vakcīnu.
VIDEO. «Būris» diskusija: Ko varam mācīties no krīzes uz Latvijas-Baltkrievijas robežas?
“Šis Baltkrievijas hibrīdkarš pret Eiropas savienību ir bīstamākais mēģinājums destabilizēt Eiropu pēdējo 30 gadu laikā.”  Šādiem vārdus novembrī, viesojoties Baltijas valstīs, Baltkrievijas kūrēto migrantu krīzi raksturoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Toreiz viņš arī prognozēja, ka līdzīga krīze kā tobrīd uz Polijas–Baltkrievijas robežas gaidāma arī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Proti – mūsu robeža varētu kļūt par hibrīdzubrukuma pamatmērķi. 
Neredzamais karš. Vai Eiropa ir gatava cīņai pret Ķīnas un Krievijas sponsorētajiem kiberuzbrukumiem?
Eiropa ir pārāk pasīva, atbildot uz Ķīnas un Krievijas hakeru veiktajiem kiberuzbrukumiem, tāpēc mēs esam labs mērķis – tā norāda daudzi eksperti. ASV piekopj agresīvāku politiku – pēc hakeru uzbrukuma “Colonial Pipeline” tika atklāti gan hakeri, gan viņu finanšu konti.  Kiberkarš, kas pagaidām sastāv no atsevišķiem kiberuzbrukumem dažādās vietās un atšķirīgos veidos, ir reāls. Eiropas politiķi baidās, ka  mēs šim karam neesam pietiekami gatavi. Un tam ir arī negaidītas sekas – kibernoziedzība kavē daudzu nozaru digitalizāciju.
Vai tūrismam Latvijā ir «B plāns»? Globāli piemēri, kā ne/pasargāt ceļošanas nozari no pasaules likstām
Atskatoties uz diviem pandēmijas gadiem no tūrisma rakursa un ar cerībām gaidot jauno 2022. gadu, svarīgs kļuvis jautājums – vai beidzot pienācis laiks mācīties no pasaules kļūdām, lai Latvija sagatavotos citiem neizdevīgiem notikumiem pasaulē un spētu pieņemt izdevīgus un fleksiblus lēmumus Latvijas tūrisma nozares izdzīvošanai un pielāgotiesspējai?
Nedzirdīgi cilvēki var pat vadīt uzņēmumu, bet Latvijā viņus baidās pieņemt darbā
Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā 50 gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku.  Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem?
Ministrijā iesprūst noteikumi cīņai pret krāpšanos ar OIK
Kamēr elektrības rēķini ar katru mēnesi aug griezdamies, Ekonomikas ministrijā izstrādāti, bet gandrīz gadu valdībā nav pieņemti noteikumi, kas novērstu pārāk lielas kompensācijas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) saņēmējiem. Pēc Latvijas Radio intereses par noteikumu iestrēgšanas apstākļiem ministrija tos no jauna virza pieņemšanai. Tikmēr pirmie rezultāti jau ir kādā kriminālprocesā par krāpšanos obligātajā iepirkumā.
«Re:Check» pēta Covid-19 mirstības uzskaiti un Bordāna domu maiņu par sertifikātu mācītājiem
Vai Latvijas augstā mirstība ar Covid-19 skaidrojama ar nekorektu uzskaiti? Un kā domas mainījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš tagad vēlas ļaut mācītājiem dievkalpojumus vadīt bez Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Covid-19 pandēmija nebeidzas, kā agrāk cerēts. Ar ko rēķināties?
Jaunākās Covid-19 saslimstības līknes par ik dienu no jauna atklātajiem Covid-19 gadījumiem vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunās Dienvidāfrikā atklātās vīrusa mutācijas parādīšanās kārtējo reizi atgādina, ka cerēt uz Covid-19 pierimšanu nevar.
Kāpēc Covid-19 vienus vispār neskar, bet citus nogalina
Zinātnieki turpina meklēt iemeslus, kāpēc koronavīruss ir dīvaini izvēlīgs. Salīdzināmos riska un cilvēku veselības stāvokļa apstākļos tas vienus “nepamana”, bet citus “nosūta” uz reanimāciju. Atbildi spēj dot gēni (un pat etniskā piederība), kā arī bērnu slimību vēsture.
Dezinformācijas vīruss. Ģimenes ārste atziņas par Covid-19 potēm smeļas vakcīnskeptiķu grupās
Nacionālais veselības dienests paziņojis par līguma izbeigšanu ar vairākiem ģimenes ārstiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta. Viena no viņiem ir ārste no Rīgas, kura skaidroja, ka nav pret potēm, bet vēl nav izlēmusi par labu tai. Tāpat izskanējis, ka ģimenes ārsti mēdz atrunāt pacientus no potes. Pēc viena gadījuma, kad ar vīrusu sasirga kundze ar hroniskām saslimšanām, pulmonologi vērsās Veselības inspekcijā, taču atrunāšanas faktam neizdevās gūt apstiprinājumu. Cik lielā mērā dezinformācijas vīruss skāris ārstu kopienu? Un cik daudz Latvijā ir mediķu, kas atklāti vai slēpti mudina savus pacientus nevakcinēties? To skaidroja Latvijas Radio "Atvērtie faili".
Vai pietiekami «zaļš» un atbalstošs? NVO kritizē plānu investīciju sadalei lauksaimniecībā
Vides un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kritizē Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģisko plānu. Dabas organizāciju ieskatā iecerētie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Arī bioloģiskie zemnieki vērtē, ka jaunie atbalsta pasākumi neveicinās videi draudzīgāku saimniekošanu. Savukārt konvencionālie zemnieki norāda uz ierobežoto finansējumu “zaļo” mērķu izpildē.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt