Ziņu analīze
Kremļa vēlēšanās mainīt stratēģisko līdzsvaru Eiropā var pārrakstīt drošības garantēšanas nosacījumus Eiropā veselai paaudzei – tieši tāpat, kā tas notika 90. gados pēc Aukstā kara beigām, uzskata amerikāņu analītiķis.
Pirms pandēmijas zāļu ražotājs “Pfizer” galvenokārt bija slavens kā pretimpotences zāļu “Viagra” ražotājs. Tagad tas ir pasaulē finansiāli veiksmīgākās un populārākās vakcīnas ražotājs. “Pfizer” vakcīnas efektivitāte ir devusi ražotājam atslēgu cilvēku dzīvību un valstu ekonomiku glābšanai. Pasaules Veselības organizācija rēķina, ka šogad Eiropā vien būtu miruši par pusmiljonu vairāk cilvēku, ja nebūtu Covid-19 vakcīnu.
Bažas par globālo sasilšanu liek meklēt jaunus veidus, kā saražot pārtiku, radot mazāk kaitīgo izmešu un nodarot mazāku kaitējumu dabai. Turklāt, šī nepieciešamība nāk kopā ar prognozēm, ka iedzīvotāju skaits pasaulē līdz 2050. gadam sasniegs 10 miljardus, un tas nozīmē – pārtikas ražošana būs jāpalielina par 50%.
“Šis Baltkrievijas hibrīdkarš pret Eiropas savienību ir bīstamākais mēģinājums destabilizēt Eiropu pēdējo 30 gadu laikā.” Šādiem vārdus novembrī, viesojoties Baltijas valstīs, Baltkrievijas kūrēto migrantu krīzi raksturoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Toreiz viņš arī prognozēja, ka līdzīga krīze kā tobrīd uz Polijas–Baltkrievijas robežas gaidāma arī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Proti – mūsu robeža varētu kļūt par hibrīdzubrukuma pamatmērķi.
Eiropa ir pārāk pasīva, atbildot uz Ķīnas un Krievijas hakeru veiktajiem kiberuzbrukumiem, tāpēc mēs esam labs mērķis – tā norāda daudzi eksperti. ASV piekopj agresīvāku politiku – pēc hakeru uzbrukuma “Colonial Pipeline” tika atklāti gan hakeri, gan viņu finanšu konti. Kiberkarš, kas pagaidām sastāv no atsevišķiem kiberuzbrukumem dažādās vietās un atšķirīgos veidos, ir reāls. Eiropas politiķi baidās, ka mēs šim karam neesam pietiekami gatavi. Un tam ir arī negaidītas sekas – kibernoziedzība kavē daudzu nozaru digitalizāciju.
Atskatoties uz diviem pandēmijas gadiem no tūrisma rakursa un ar cerībām gaidot jauno 2022. gadu, svarīgs kļuvis jautājums – vai beidzot pienācis laiks mācīties no pasaules kļūdām, lai Latvija sagatavotos citiem neizdevīgiem notikumiem pasaulē un spētu pieņemt izdevīgus un fleksiblus lēmumus Latvijas tūrisma nozares izdzīvošanai un pielāgotiesspējai?
Kāpēc Zemkopības ministrija vienu brīdi lēš, ka kompensācijās par ūdeļu izkaušanu maksājams miljons eiro, bet dienu vēlāk jau runā par 24 miljoniem? Un kā dezinformācijas izplatītāji musina vecākus, stāstot, ka skolās viņu bērnus varot paklusām vakcinēt.
Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā 50 gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem?
Kamēr elektrības rēķini ar katru mēnesi aug griezdamies, Ekonomikas ministrijā izstrādāti, bet gandrīz gadu valdībā nav pieņemti noteikumi, kas novērstu pārāk lielas kompensācijas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) saņēmējiem. Pēc Latvijas Radio intereses par noteikumu iestrēgšanas apstākļiem ministrija tos no jauna virza pieņemšanai. Tikmēr pirmie rezultāti jau ir kādā kriminālprocesā par krāpšanos obligātajā iepirkumā.
Vai Latvijas augstā mirstība ar Covid-19 skaidrojama ar nekorektu uzskaiti? Un kā domas mainījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kurš tagad vēlas ļaut mācītājiem dievkalpojumus vadīt bez Covid-19 vakcinācijas sertifikāta. To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Vai tiešām vakcinācija neietekmē kovida izplatību? To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Vai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vakcinācijas lēmumos ir bijusi valdību atbalstoša, kā stāsta tās deputāts Uldis Augulis? To pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnālisti pētīja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā melu un mītu apskatā.
Jaunākās Covid-19 saslimstības līknes par ik dienu no jauna atklātajiem Covid-19 gadījumiem vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunās Dienvidāfrikā atklātās vīrusa mutācijas parādīšanās kārtējo reizi atgādina, ka cerēt uz Covid-19 pierimšanu nevar.
Zinātnieki turpina meklēt iemeslus, kāpēc koronavīruss ir dīvaini izvēlīgs. Salīdzināmos riska un cilvēku veselības stāvokļa apstākļos tas vienus “nepamana”, bet citus “nosūta” uz reanimāciju. Atbildi spēj dot gēni (un pat etniskā piederība), kā arī bērnu slimību vēsture.
Nacionālais veselības dienests paziņojis par līguma izbeigšanu ar vairākiem ģimenes ārstiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta. Viena no viņiem ir ārste no Rīgas, kura skaidroja, ka nav pret potēm, bet vēl nav izlēmusi par labu tai. Tāpat izskanējis, ka ģimenes ārsti mēdz atrunāt pacientus no potes. Pēc viena gadījuma, kad ar vīrusu sasirga kundze ar hroniskām saslimšanām, pulmonologi vērsās Veselības inspekcijā, taču atrunāšanas faktam neizdevās gūt apstiprinājumu. Cik lielā mērā dezinformācijas vīruss skāris ārstu kopienu? Un cik daudz Latvijā ir mediķu, kas atklāti vai slēpti mudina savus pacientus nevakcinēties? To skaidroja Latvijas Radio "Atvērtie faili".
Vides un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kritizē Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģisko plānu. Dabas organizāciju ieskatā iecerētie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Arī bioloģiskie zemnieki vērtē, ka jaunie atbalsta pasākumi neveicinās videi draudzīgāku saimniekošanu. Savukārt konvencionālie zemnieki norāda uz ierobežoto finansējumu “zaļo” mērķu izpildē.
Pandēmijas laikā šogad pavasarī un rudenī pirmās instances tiesas noņēmušas no izskatīšanas vairākus tūkstošus lietu. Tomēr kopumā vidējais tiesvedību ilgums valstī palielinājies nebūtiski.
Vai tiešām arī citās valstīs visi strādājošie tiek testēti par valsts līdzekļiem, kā, virzot šādu plānu, apgalvo Veselības ministrija? Un kāpēc Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis maldina, stāstot, ka vakcinētie biežāk saslimst ar Covid-19 tad, ja poti saņēmuši ārpus medicīnas iestādēm?
Šogad pavasarī Valsts policija nolēma izbeigt kriminālprocesu par sabiedrisko attiecību konsultanta Jurģa Liepnieka konsultācijām, kas sniegtas Rīgas Centrāltirgus vadībai, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
