Ziņu analīze
Ilgā zemes jautājumu kārtošana kavē radaru lietošanu
Krievijas agresija pret Ukrainu un 2014. gada martā notikusī Krimas aneksija bija arī straujš grūdiens Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanai. Šo piecu gadu laikā arī būtiski palielināta NATO spēku klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā. Un tolaik bija bažas par būtiskiem trūkumiem Latvijas gaisa telpas novērošanā un pretgaisa aizsardzībā, bet  šobrīd trūkumi ir novērsti. Šajā jomā ieguldīja ap 150 miljoniem eiro. Taču pērn piegādāto radiolokatoru lietošanu kavē ilgstošā zemes piederības jautājumu kārtošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Daudzdzīvokļu nami laukos. Nereti brūkoši, mazapdzīvoti un bez renovācijas cerībām
Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.
Tiesu blakus lēmumi – rīks brāķu novēršanai. Kad tos izmanto un vai pilda?
Tiesai jābūt redzīgai arī ārpus tai izskatāmajām lietām. Proti, iztiesājot krimināllietu, civillietu vai administratīvo lietu, jāpamana arī citas, ar konkrēto strīdu nesaistītas, problēmas. Tāpēc likumdevējs ir devis instrumentu – blakus lēmumu. Tiesu administrācijas dati rāda, ka blakus lēmumu pieņemšanā tiesas nav pārāk naskas. Pērn krimināllietās tādi bijuši 19, civillietās – 30. Tiesneši un prokurori saka, tas nav maz.
Kā pašvaldības un valsts atņem maizi privātajam biznesam? Kropļotas konkurences stāsti
Saeima plenārsēdē pēc nedēļas varētu pieņemt vēsturiskus grozījumus Konkurences likumā, par kura uzlabojumiem spriests jau gadiem, bet likumdevējs līdz balsošanas pogām tā arī nav ticis. Atšķirībā no iepriekšējā Saeimas sasaukuma, kurā bija vērojama izteikta pašvaldību ietekme, 13. Saeima ir apņēmusies stingri noteikt divas lietas – publiskajam sektoram ir pienākums nodrošināt godīgu konkurenci, bet, ja uzņēmēju riteņos liks sprunguļus, Konkurences padome vietvaras drīkstēs sodīt.
Jauniešu klimata protesti – pamatots trauksmes sauciens vai politisks manevrs?
Prognozētās klimata pārmaiņu sekas un politiskās elites nepietiekamā rīcība to novēršanai ir raisījusi neapmierinātību pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Tieši jaunieši un skolēni visā pasaulē ir aizsākuši vērienīgus klimata protestus, lai veicinātu aktīvāku politiskās elites rīcību, kā arī atgādinātu, ka tieši jaunākās paaudzes būs tās, kas piedzīvos arvien izteiktākas klimata pārmaiņas. Lai arī protesti ir guvuši pietiekamu mediju uzmanību, tie vēl nav panākuši ievērojamu rīcību no politiķu puses, taču noteikti ir likuši gan līderiem, gan vecākajām paaudzēm ieklausīties protestētāju mobilizācijas saucienos.
Igaunija izķer spiegus: kā karavīrs-patriots 10 gadus nodeva valsts un NATO noslēpumus
Saulainais pirmdienas rīts 2018. gada 3. septembrī Igaunijas Aizsardzības spēku majoram, 38 gadus vecajam Denisam Metsavasam bija īpašs. Viņš gatavojās doties uz savu jauno dienesta vietu – Igaunijas Aizsardzības līgas štābu. Taču, izejot no mājām, devās nevis Tallinas, bet gan pretējā virzienā, uz kādu nomaļu vietu, kur krūmos, īpašā slēpnī, bija jāatstāj slepenās ziņas Krievijas specdienestiem. Līdzko netīrais darbs tika padarīts, viņu aizturēja Igaunijas Drošības policija.
Riepu kalni Ozolnieku novadā – pārstrādei ar jaunu metodi saņemts pusmiljons, bet metodi vairs neizmanto
Autoriepu atkritumu Latvijā ir divreiz vairāk nekā lēsts līdz šim. Turklāt lielākie nolietoto riepu krāvumi atrodas vietā, kur būtu jānotiek to pārstrādei. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” izpētījis, ka uzņēmums “E Daugava” riepu pārstrādei ar jaunām metodēm saņēmusi pusmiljona eiro atbalstu no Eiropas fondiem, šīs metodes netiek izmantotas.
«Rīgas satiksme» par parādu piedziņu maksā miljonu eiro gadā
Aptuveni miljonu eiro gadā “Rīgas satiksme” pēdējos gados ir maksājusi parādu piedziņas uzņēmumam “Conventus”. Šī konsultanta darba efektivitāti tagad “Rīgas satiksmei” ierosinājusi izvērtēt auditorkompānija “Ernst&Young”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tomēr gan parādu piedzinējs, gan “Rīgas satiksme” apgalvo, ka izmaksas esot adekvātas. Izrādās – “Rīgas satiksme” līdz šim pati nav varējusi piekļūt CSDD datubāzei un noskaidrot par stāvvietu nesamaksājušo auto īpašniekus, kuriem sūtīt draudu vēstules.
Intrigas, korupcija un likuma vara - Dienvidkorejas prezidentu lāsts
7. martā pret drošības naudu no apcietinājuma tika izlaists bijušais Dienvidkorejas prezidents Lī Mjonbaks.  Viņš gan nav vienīgais bijušais Dienvidkorejas prezidents, pret kuru ir izvirzīta lieta par korupciju. Viņa pēctece – Paka Kinhje (Dienvidkorejas pirmā prezidente – sieviete) pēc impīčmenta procedūras tika notiesāta uz 33 gadiem cietumā. Tomēr, ātri pārskatot Dienvidkorejas prezidentu biogrāfijas, nākas secināt, ka no 12 Dienvidkorejas republikas prezidentiem viens tika izsūtīts trimdā, viens noslepkavots, viens izdarīja pašnāvību pēc termiņa beigām, četriem radinieki tika ieslodzīti cietumā, vienam nāvessods tika atcelts un divus atbrīvoja no cietuma nākamie prezidenti.
Vai tiešām Latvijā pieaug vidusskolu un pedagogu skaits?
Diskusijā par šā gada budžeta projektu un tajā neiekļauto finansējumu pedagogu algu pieaugumam kā arguments bieži tiek izmantots nepieciešamo reformu trūkums skolu tīklā un izglītībā kopumā. Viens no aktīvākajiem šāda viedokļa aizstāvjiem ir finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), taču, kā secināja “Melu detektors”, viņš savā retorikā izmanto maldinošus un patiesībai neatbilstošus apgalvojumus.
Seksisms internetā: kibervajāšana apklusina sievietes
Aizskaroši komentāri, vajāšana un uzbrukumi internetā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir izplatīta parādība, ar kuru nākas sastapties sabiedrībā zināmām sievietēm. Negatīvie komentāri ietekmē sievietes un vīriešus, bet pētījumi liecina, ka jaunietes biežāk reaģē uz tiem, izvairoties no savu viedokļu paušanas, un būtībā tiek apklusinātas. Lai to nepieļautu, pazīstamas sievietes aicina neklusēt.
Igaunija attālinās no etniskās šķelšanās
Igaunijas aizvadījusi vēlēšanas, kurās apstiprinājies balsotāju konservatīvisms, proti, galvenokārt izvēloties lielās, stabilās partijas, kurām jau ir pieredze parlamentā.  Vienlaikus igauņi labprāt dod vietu jaunajai paaudzei veco partiju rindās. Un pirmo reizi kopš ilgiem gadiem Igaunijas vēlētāji vairs tik krasi nešķeļas krievos un igauņos, šīs robežas sāk izzust, un arī tam ir savs skaidrojums.    
Alkohola tūrisms pierobežā: Vai akcīzes nodokļa celšana nozīmēs tā galu?
1. martā mainījušās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā arī alum. Veikalu plauktos tas nozīmēs, ka alus cena kāps par aptuveni diviem centiem, vīni kļūs dārgāki par aptuveni 8 centiem, bet litra pudele stipro grādīgo dzērienu akcīzes dēļ sadārdzināsies par nedaudz vairāk nekā 80 centiem. Akcīzi plānots celt arī nākamgad, kas nozīmē, ka alkohols Latvijā kļūs vēl dārgāks, bet cenu starpība ar kaimiņvalstīm mazināsies.
ANO miera uzturētāji – iedzīvotāju sabiedrotie vai potenciālie noziedznieki?
Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveidošanas 1945. gadā organizācija tiek uztverta kā starptautiskais miera un drošības garantētājs. Lai nepieļautu jaunu pasaules kara rašanos, ANO Statūti sniedz Drošības padomei tiesības pieņemt rezolūcijas par militāru iejaukšanos citā valstī, kā arī palīdzības sniegšanu pēc bruņota konflikta. Miera uzturēšanas misiju kareivju loma valstī ir situācijas stabilizēšana pēc konflikta un rekonstrukcijas atbalstīšana. Taču pēdējo gadu laikā starptautiskā kopiena arvien biežāk ir noraudzījusies uz nežēlīgiem ANO karavīru noziegumiem, tostarp civiliedzīvotāju nogalināšanu, bērnu izvarošanu un lielākās 21. gadsimta holēras epidēmijas izraisīšanu Haiti. Miera uzturētāju noziegumi ir ne tikai negatīvi ietekmējuši ANO reputāciju, bet raisījuši diskusiju, vai attiecīgie karavīri rada vairāk posta nekā labumu konfliktu skartajās valstīs.
«Aizliegtais paņēmiens» uziet shēmas noteikumu apiešanai viesstrādniekiem
Lai gan viesstrādnieku algošanai no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) Latvijā pastāv īpaši noteikumi, uzņēmumi mēdz šo kārtību apiet, lai viesstrādniekus varētu dabūt arī uz mazkvalificētiem darbiem un darba algas nevajadzētu palielināt vietējiem. Šādas shēmas uzgājis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
«Melu detektors» pārbauda Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora izteikumus par vidējo izglītību
Aizvadītajā nedēļā vairāki ziņu portāli publicēja privātās Rīgas Tālmācības vidusskolas direktora Edgara Grīņa rakstu, kurā viņš kritizē vidējās izglītības pieejamību un prasa lielāku valsts atbalstu tālmācības skolām. Grīņa kā izglītības eksperta viedokli ar nelielām variācijām publicēja portāli Delfi, DB.lv, diena.lv, nra.lv, ir.lv, viņš tika intervēts arī “Rīta Panorāmā” , un šī ziņa publicēta arī LSM.lv. Taču mediju nekritiski izplatītajā Grīņa vēstījumā ir vairākas būtiskas faktu kļūdas, līdz ar to viņa attēlotā aina ne tuvu nav objektīva.
Jaunākie
Interesanti