Sadaļas Sadaļas
Ziņu analīze
«Re:Check» pēta: Kas ir vakcīnu noliedzēji Baltijas valstīs?
Visās trīs Baltijas valstīs ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Viens no skaidrojumiem ir nepatiesās informācijas vilnis sociālajos medijos, kas izplatījies arī mūsu kaimiņvalstīs. “Re:Check” pētīja, kas ir galvenie vakcīnu melu izplatītāji Lietuvā un Igaunijā. Tāpat tiek analizēta informācija, kas lasāma vakcīnu noliedzēju izplatītajā bukletā
Tieslietu ministrija iebilst idejai kriminalizēt policistu goda un cieņas aizskāršanu
Varas pārstāvju goda un cieņas aizskaršana, tiem pildot dienesta pienākumus, varētu kļūt par krimināli sodāmu darbību – šādus Krimināllikuma grozījumus pēc Valsts policijas priekšnieka ierosinājuma ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), jo Covid-19 krīze esot aktualizējusi šo problēmu. Iekšlietu darbinieku arodbiedrība ieceri atbalsta, tomēr rodas bažas par to, ka norma būs vien deklaratīva. Likums “Par policiju” jau šobrīd paredz, ka policists atrodas valsts aizsardzībā, tomēr praksē policistiem par savām tiesībām bieži vien ir jācīnās, paļaujoties vien uz saviem spēkiem. Tikmēr Tieslietu ministrija šādus grozījumus vairāku iemeslu dēļ neatbalsta.
«De facto»: Iekavē slimnīcu pacientu vakcinēšanu pret Covid-19, lai gan prioritāšu rindā tie ir augstāk par citiem
Sākot vakcinēt Sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus, amatpersonas un gados vecākus cilvēkus, mazāka uzmanība pievērsta vēl kādai grupai, kura prioritāšu ziņā turklāt ir augstāk par minētajām. Tie ir slimnīcu pacienti pirms smagām operācijām vai ķīmijterapijas. Šajā grupā vakcinācija praktiski nav virzījusies, un īsti neiesaistījās arī vakcinācijas organizatori, lai tempu kāpinātu un ar kavēšanos saistītās problēmas novērstu un risinātu, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Lielākais KNAB pārtvertais kukulis. Kāpēc Magoņa pārliecinošā kukuļošanas lieta izgāzās?
Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizturēja toreizējo “Latvijas dzelzceļa” (LDz) šefu Uģi Magoni, to sauca par vienu no vērienīgākajām kukuļošanas lietām. Un šķietami neapstrīdamu – Magoņa auto bagāžniekā atrada pusmiljonu eiro, turklāt Igaunijas Drošības policija neilgi pirms tam bija nofilmējusi, kā kukuli iedod. Taču tiesa Magoni atzinusi par nevainīgu, tāpat kā naudas devēju – igauņu miljonāru Oļegu Osinovski. Kāpēc it kā tik pārliecinošā kukuļošanas lieta pirmajā instancē izgāzās? Vai skaļi iesāktā lieta ir KNAB, prokuratūras vai tiesas brāķis?
Daži etnosi ir «mazāk inteliģenti kopš dzimšanas»? Ko Latvijas iedzīvotāji domā cits par citu
“Tādi mēs esam, diemžēl. Tāpēc šie pētījumi ir interesanti – ne pārāk glīto mūsu kolektīvo viepli tie parāda publiski,” saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot par starpkultūru stereotipiem un aizspriedumiem Latvijā veiktā pētījuma atsevišķus rezultātus. Piemēram, apmēram trešdaļa (29%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – lai arī mazākums, tomēr būtisks – uzskata, ka dažu etnisko grupu vai rasu cilvēki ir mazāk inteliģenti kopš dzimšanas. Kā to var izskaidrot?
Kariņš kuluāru runas par valdības nestabilitāti saista ar politiķu nogurumu no ieilgušās Covid-19 krīzes
Lai gan Krišjāņa Kariņa (''Jaunā Vienotība'') valdības gals gandrīz nemitīgi ir ticis prognozēts jau kopš tās apstiprināšanas pirms diviem gadiem, pēdējo nedēļu laikā šādas runas ir kļuvušas daudz intensīvākas. Piemēram, sociālo partneru sasauktā preses konference ar kritiku par to neiesaisti Covid-19 krīzes vadībā aizkulisēs tika gaidīta ar neslēptām bažām, ka tajā tiks pieprasīta premjera demisija. Neformāli bažas par Ministru kabineta krišanu pauž vairāku partiju politiķi, tomēr kameras priekšā visi apgalvo, ka tic valdības stabilitātei. Pats Kariņš runas par valdības krišanu Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”  skaidro ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes.
Covid-19 krīzē bezdarbs ieilgst, pabalsti izsīkst. Vai, plānojot atbalstu, bezdarbnieki piemirsti?
Covid-19 krīzē viena no mazāk aizsargātajām grupām ir bezdarbnieki, kuriem atšķirībā no dīkstāves atbalsta saņēmējiem, kas arī ir bez darba, bet joprojām – darba attiecībās, pabalsts izsīkst, daļai vairs nepienākas vai tūlīt izbeigsies, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “De facto”. Tikmēr bezdarba līmenis pēc cerīgāka rudens atkal aug. Šogad janvārī bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieku, gadu iepriekš šajā mēnesī – 58 832. 
Pēc Latvijas lūguma ES sankciju sarakstā neiekļauj baltkrievu oligarhu
Pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā netika iekļauts Aleksandra Lukašenko režīmam pietuvināts uzņēmējs Aleksejs Oleksins. Viņš no sākotnējā saraksta izņemts pēc Latvijas lūguma, vēsta LTV raidījums "De facto", atsaucoties uz Londonā dzīvojošo baltkrievu cilvēktiesību aktīvistu Nikolaju Halezinu.
Vai Latvijā tiešām no Covid-19 mirst biežāk nekā citur?
Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. "Re:Check" analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs. 
Vides aktīvisti ceļ trauksmi: Rietumvalstis klimata mērķu vārdā dedzina Baltijas mežus
Mazā Latvija pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par koksnes granulu ražošanas lielvalsti. 2019. gadā mēs saražojām trešo lielāko granulu apjomu Eiropas Savienībā un esam kļuvuši par nozīmīgu kurināmās koksnes piegādātāju citām valstīm. Rūpnieki ar to lepojas, bet vides aktīvisti brīdina, ka par dabai draudzīgo uzskatīto kurināmo īstenībā iegūst uz Latvijas mežu noplicināšanas rēķina. Vai tiešām granulu ražošana veicina mežu izciršanu? Un vai tās vispār ir klimatam draudzīgs kurināmais?  
Mācītājs Ļedjajevs aģitē pret vakcināciju ar sazvērestības teoriju meliem
Sociālajā medijā ''Facebook'' popularitāti guvis kāds video ar "Jaunās paaudzes" mācītāja Alekseja Ļedjajeva vēstījumu par vakcīnām. Savā runā Ļedjajevs pārstāsta sazvērestības teorijas, tās balstot it kā bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teiktajā par plānu ar vakcīnām samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu. Taču Kisindžers neko tādu nav teicis un nepastāv arī Ļedjajeva piesauktā eigēnikas padome.
Danusēvičam nav taisnība – preču klāstu lielveikalos ierobežo arī citur ES
Šonedēļ Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņoja, ka tirgotāji vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ierobežojumus cīņai ar Covid-19. Viens no viņa argumentiem ir, ka nekur citur Eiropas Savienībā (ES) netiekot ierobežots klātienē nopērkamo preču sortiments. Taču tā nav tiesa – līdzīgi rīkojas vai iepriekš rīkojušās vairākas citas valstis, noskaidroja "Re:Check". 
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt