Ziņu analīze
Partijas Rīgas ārkārtas vēlēšanas gaida aprīlī, bet vēl nesteidzas ar kandidātu sarakstiem (precizēts)
Rīgas domei virzoties uz pašatlaišanu, ko paredzēts īstenot ar kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas, aktuāls kļūst jautājums par partiju gatavību startēt šajās ārkārtas vēlēšanās. Pašlaik gan vēl saglabājas neliela intriga, kad īsti šīs ārkārtas vēlēšanas notiks.  25. aprīlī vai 13. jūnijā – tādus datumus pašlaik nosauc, kad jautā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.
Cīņa par ASV prezidenta krēslu: Kā notiek priekšvēlēšanas, un kādi ir vadošie kandidāti?
Ar Demokrātiskās partijas atbalstītāju sapulcēm pirmdien, 3. februārī, Aiovas štatā ir sākusies balsošana par divu vadošo ASV politisko partiju kandidātiem cīņai par ASV prezidenta krēslu. Ja republikāņu rindās faktiski nav šaubu par pašreizējā prezidenta Donalda Trampa izredzēm cīnīties par atkārtotu ievēlēšanu, demokrātu partijā cīņa tikai uzņem apgriezienus. Cīņa, kas turpināsies līdz 3. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Kā notiek priekšvēlēšanu process ASV, un kādi ir abu partiju vadošie kandidāti?
Nacionālās identitātes aizsākumi «Hezbollah» kontrolētajā Libānā
2020. gada sākumā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pēc prezidenta Donalda Trampa pavēles deva raķešu triecienu Irākas galvaspilsētā Bagdādē, kuras rezultātā tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Kasems Soleimani. Tas izraisīja bīstamu eskalāciju abu valstu starpā. Kamēr vairākas pasaules valstis un eksperti prātoja, kā situācija attīstīsies starp ASV, Irānu un Irāku, nogalinātais ģenerālis bija nozīmīgs atbalstītājs Irānai pietuvinātiem grupējumiem. Viens no tiem bija “Hezbollah” Libānā, kas pēdējos mēnešos piedzīvo plašus protestus pret valdību. Šī paramilitārā un politiskā organizācija vairākus gadus ir ietekmējusi Libānas iekšpolitiku. Tomēr tagad tai atbalsts sabiedrībā sāk zust, iedzīvotājiem parādoties nacionālai identitātei.
Ar skatu uz trešajām vēlēšanām gada laikā – Izraēlas valdības veidošanas strupceļš
Izraēla gatavojas trešajām parlamenta velēšanām nepilna gada laikā, kuras notiks 2020. gada 2. martā. Abas galvenās partijas – "Likud" un "‘Zilais un baltais" –ir līdz šim guvušas gandrīz identiskus rezultātus, kas nav ļāvuši nevienai no tām savākt pietiekami lielu balsu skaitu, lai izveidotu koalīcijas valdību. Savukārt citas partijas, saprotot savu nozīmi valdības izveidē, nav bijušas gatavas piekāpties gan ideoloģisku, gan stratēģisku mērķu dēļ. Tāpēc līdz šim valstī ir izveidojies cieši sasiets "politiskais mezgls", ko visticamāk tikai "atšķetinās" līdzšinējā ministru prezidenta Benjamina Netanjahu liktenis saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām korupcijā, kukuļņemšanā un par tirgošanos ar ietekmi. 
Vai reģionos būs universitātes? IZM piedāvātie kritēriji un augstskolu iebildes
Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pērnā gada nogalē prezentēja Izglītības ministrija, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.
Suliņas un soda pret vēzi: kā Latvijas «Instagram» influenceri nesodīti melo par preču ārstnieciskajiem efektiem
“Čau, mani mīļie draugi, mīļš jums sveiciens atkal instagram TV video! Es ļoti bieži tā daru, ka, tad, kad ir atnācis kāds jauns produkts, es tikai par viņu lieku storijus un fanoju, fanoju, fanoju!” no datora ekrāna, uzlikusi kaķa austiņu filtru un deguntiņu, uzspēlēti priecīgi runā viena no latviešu "Instagram" influencerēm Kate Vegmane. Viņa saviem 6000 sekotājiem reklamē noni — siltajās zemēs sastopama krūmauga — sulu (latviski cintronlapu morinda). “Viena no tādām brīnumlietām ir tā, ka šis fantastiskais auglis aptur vēža šūnu veidošanos. Pat ja ir iesākušās metastāzes, tad viņš to aptur. Tas ir tiešām tāds brīnumlīdzeklītis.”
Dienvidkorejas – Japānas konflikts. Cēloņi un ieguvēji
Pēdējā gada laikā jau tā vēsturiski sarežģītās Japānas un Dienvidkorejas attiecības ir krasi pasliktinājušās un starp abiem Āzijas ekonomikas smagsvariem ir izveidojies tirdzniecības karš. Par pamatu attiecību saspīlējumam kalpo Otrā pasaules kara mantojums – Japānas koloniālā ēra Korejas pussalā, tajā skaitā korejiešu piespiedu darbaspēka un “komforta sieviešu” izmantošana. Konflikts negatīvi ietekmē abu valstu ekonomikas, taču gan Tokijas, gan Seulas administrāciju īstenotā nacionālistiskā retorika padara domstarpību risināšanu šādā veidā populāru abās sabiedrībās.
Neskaidrā nākotne pēc «Brexit». Apvienotās Karalistes trilemma un Skotijas dilemma
Izvēli, kuras priekšā atrodas Apvienotā Karaliste, vislabāk iespējams aprakstīt kā trilemmu jeb situāciju, kurā no trim izvēlēm reizē iespējamas tikai divas. Ideālā variantā Apvienotā Karaliste vēlētos gan pilnīgu neatkarību no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas, ieskaitot tiesības slēgt savus tirdzniecības līgumus, gan izvairīties no tā sauktās “cietās robežas” starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, gan saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību jeb šādu robežu neradīt arī valsts iekšienē.
Turcijas un Lībijas «saprašanās memorands»: diplomātisks solis vai aizsegs Turcijas iesaistei Lībijas iekšpolitikā?
Situācija Lībijā ir bijusi politiski nestabila kopš 2011. gada, kad tika gāzts diktators Muamars Kadafi. Vairākas valdības un militāri saspīlējumi ir noveduši valsti ekonomiskā un politiskā stagnācijā, kā arī raduši iespēju nopietnam militāram konfliktam ar aizvien lielāku starptautisko spēlētāju iesaisti. Uz to arī norāda Turcijas un Lībijas ANO atbalstītās valdības parakstītais "saprašanās memorands", kas nodrošinātu šai valdībai Turcijas militāro atbalstu. Apmaiņā pret to Lībija pārdalījusi sev piederošas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Vidusjūrā, radot potenciālus saspīlējumus reģionā.
ZZS vilcinās saraut saites ar ASV sankcijām pakļauto Lembergu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ilggadējā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga iekļūšana ASV sankciju sarakstos izraisījusi viļņošanos arī šajā politisko spēku apvienībā. No Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" politikā ienākusī Dana Reizniece-Ozola publiski aicinājusi Ventspils mēru aiziet no politikas. Tomēr citi ZZS politiķi ir krietni piesardzīgāki – no Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" aptaujātajiem frakcijas deputātiem vien Māris Kučinskis pauda atklātu atbalstu Reiznieces-Ozolas viedoklim.
Viltotas NATO vēstules un konti viendienīši: informācijas operācija pret Latviju
“Digitālās pētniecības laboratorija” atklājusi ietekmes operāciju, kurā izmantoti viltoti dokumenti un neīsti sociālo tīklu konti internetā, lai grautu Latvijas valdības uzticamību. Līdzīgi kā operācijā, kuru laboratorija atklāja jūnijā, arī šajā gadījumā saskatāmas Krievijas izlūkdienestu darbībai raksturīgas iezīmes, lai gan acīmredzamas saistības starp abām operācijām nav.
Jaunākie
Interesanti