“Jūrmalgeitā” notiesātais Germans Milušs no Latvijas 2007. gadā aizbēdzis kravas auto slēpnī. To Milušs pastāstījis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”. Miluša apgalvojumus raidījums pirms publicēšanas pārbaudīja.
Ziņu analīze
Pirms balsojuma par Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai” (GKR)) Rīgas mēra amatā domes koalīcijas sarunās galvenie strīdi bija par pašvaldības uzņēmumu pārraudzību, piemēram, par to, kas kontrolēs “Rīgas centrāltirgu”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
2019. gada martā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka džihādistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts” ir sakauts. Nākamajā dienā šim izteikumam pievienojās arī Sīrijā atrodamie kurdu spēki. Lai gan Tuvo Austrumu reģionā aizvien atrodas ap 15 tūkstošiem bruņotu grupējuma sekotāju, bieži tiek aizmirsts par ļoti daudziem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kas devās uz teroristu kontrolētām teritorijām ar mērķi pievienoties grupējumam. Tagad, kad grupējums “Daīš” ir sakauts, šie cilvēki vēlas atgriezties savās dzimtenēs arī Rietumos.
2016. gada maijā Maskavas Hovanskas kapsētā notika masu kautiņš. Konfliktā, kuru pavadīja apšaude, piedalījās no 200 līdz 400 cilvēkiem; trīs zaudēja dzīvību. Šis notikums noslēdza Maskavas apbedīšanas pakalpojumu tirgus pārdalīšanu – Piemaskavas pilsētas Himku pārstāvjus, kuru centieni nostiprināties galvaspilsētā noveda pie sadursmes Hovanskā, visu Maskavas kapsētu vadībā nomainīja biznesmeņi no Stavropoles novada, kas ir saistīti ar Federālā drošības dienesta (FDD) galvaspilsētas pārvaldi. “Meduza” (“Медузa”) pētnieciskās nodaļas korespondents Ivans Golunovs stāsta, no kurienes uzradušies Maskavas apbedīšanas tirgus jaunie labuma guvēji un kas var stāvēt aiz viņu parādīšanās.
Tiesā līdz šim apjomīgākā spiegošanas lieta – valsts šaujamieroču sistēmas pārzinātājs, iespējams, sešus gadus Krievijai nodevis Latvijas noslēpumus. Apsūdzētais vainu neatzīst, bet prokuratūra lēš - valstij nodarīts būtisks kaitējums. Taču šī ir tikai trešā atklātā spiegošanas lieta Latvijā. Šajā ziņā esam stipri atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas. Kāpēc?
Pagājušajā mācību gadā Igaunijas mācību iestādes apmeklēja 323 Latvijas pilsoņi. Teju 200 izvēlējas skolas, kurās tiek īstenotas mācību programmas krievu valodā, kaimiņvalsts statistikas birojā "Statistcs Estonia", noskaidroja Rus.Lsm.lv. Neliela jauniešu daļa izglītību ieguva mācību iestādēs, kurās apmācība notiek arī latviešu valodā.
Uz jaunajām smēķēšanas iekārtām atsevišķi ārvalstu speciālisti raugās ar cerībām, bet Latvijā veselības aprūpes speciālisti un politikas veidotāji uzsver – nekāds brīnumains rīks, kas smēķēšanu padarītu nekaitīgāku, nav izgudrots. Un vismaz šobrīd, kamēr nav pieejami desmitgadēm ilgi pētījumi, kas pierādītu tabakas karsēšanas vai tā saucamo „veipu” mazāku kaitējumu, salīdzinot ar tradicionālajām cigaretēm, uz cilvēka veselību kopumā, tikmēr par to izmantošanu smēķēšanas samazināšanā vai padarīšanā par pieejamākām nevar būt ne runas.
Pērn noslīkstot dzīvību zaudēja 124 cilvēki, tai skaitā bērni. Latvija šajā ziņā ir Eiropas Savienības (ES) topa līdere melnajā sarakstā: noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju vidēji Eiropas Savienībā ir 1,1, bet Latvijā tas ir sešas reizes lielāks.
Vīrietis izplestām rokām nostājies tanku kolonnas priekšā. „Tanku vīrs” jeb fotogrāfijā redzamais vīrietis ir kļuvis par drosmes simbolu, bet fotogrāfija kopš tās uzņemšanas brīža Ķīnā tiek cenzēta. Tā uzņemta 1989. gada 5. jūnijā. Tjaņaņmeņa laukumā. Tieši tur pirms 30 gadiem notika protesti, kas pēc armijas centieniem tos apspiest beidzās ar vairāku tūkstošu cilvēku nāvi. Šie cilvēki iestājās par demokratizāciju.
Jau pēc mēneša – naktī uz 8. jūliju - līdzšinējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beigsies. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš būs jau trešais prezidents, kurš netiks pie otrā termiņa. Ar ko Raimonds Vējonis paliks vēsturē? Latvijas Radio vērtēja viņa darbu aizvadīto četru gadu laikā.
Pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) paziņojuma, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neatbilst likumā izvirzītajai nevainojamās reputācijas prasībai, tāpēc būtu jāuzsāk vērtēt viņa atbilstība amatam, valdībā jau ir iesniegts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais informatīvais ziņojums ar Kalnmeiera darbības pārskatu.
Par Eiropas Savienības komisāra portfeli solās būt visai spraigas diskusijas starp koalīcijas partijām, īpaši ņemot vērā salīdzinoši tuvos vēlēšanu rezultātus, kā partiju pretenzijas uz iespējām ieņemt noteiktu skaitu no augstākajiem amatiem.
Valsts policija neredzot iemeslus, kādēļ lai tā neatklātu pirms gada pastrādāto advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Nošautā advokāta ģimene gan ir ļoti skeptiska par policijas spējām lietu atrisināt, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.
Rīgas mēra biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova pirms vairākiem gadiem bija noslēgusi līgumu ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens”, un tā ietvaros viņai bija jānodrošina 100 konsultāciju stundas mēnesī, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Aplūkojot ceļus, kuri pēc iecerētās reģionālās reformas vedīs no pašreizējiem uz jaunajiem novadu centriem, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” par vissliktākajiem atzina septiņus posmus. Tie ne tikai pašlaik ir kritiskā stāvoklī, bet daļa no tiem tādā būs arī turpmākos gadus.
“Saskaņas” priekšvēlēšanu konsultants no Vācijas Lucs Meiers (Lutz Meyer) partijai ieteicis, kā sastādīt vēlēšanu sarakstus un bijis autors idejai par melnbaltajiem portretiem uz autobusiem, ziņo LTV raidījums “de facto”. Šādu informāciju pirms kāda laika publiski klāstījis “Saskaņas” politiķis Andrejs Klementjevs.
Aizdomas par fiktīviem darbiniekiem Rīgas domes nodibinājumos šonedēļ publiski pauda gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). To pētīs tiesībsargājošās iestādes. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” rīcībā nonākusī “Riga.lv” struktūras shēma, kā arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publicētais Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) štatu saraksts jau tagad liecina: darbu šajās struktūrās bija atraduši daudzi galvaspilsētā valdošajiem spēkiem pietuvināti cilvēki. Turklāt daļa spēj to apvienot ar darba pienākumiem arī “Saskaņas” Saeimas frakcijā.
Vairāk nekā divi miljoni eiro – vismaz tik liela ir summa, ko valstij piederošā koncerna “Latvijas Dzelzceļš” uzņēmumi pagājušajā gadā un šā gada sākumā atvēlējuši sevis reklamēšanai. Liela daļa no šīs naudas aizceļojusi uz sporta organizācijām, turklāt vairākām no tām ir labi saskatāma saikne ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības politiķiem. No šīs partijas nākušais, bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis politisku ietekmi uz naudas dalīšanu noliedz, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Valdošās koalīcijas partijas, izņemot “KPV LV”, Valsts prezidenta vēlēšanās apņēmušās balsot par Egilu Levitu. Pirms gala lēmumu pieņēmusi sašķeltā “KPV LV” frakcija, Levita virzītāji negrib izteikt prognozes, cik tieši balsis viņš iegūs, tomēr par diskusiju iznākumu “KPV LV” iekšienē īpaši nenervozē, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB), kur pirmdien, 13. maijā, līdz ar Rīgas domi notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas, pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru (Lutz Meyer), par Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "De facto" žurnālistu noskaidroto vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Jaunākie
Interesanti