
Ziņu analīze


Jau kopš jūnija politiķi nemitīgi locījuši visai vienveidīgas vārdu kombinācijas – vieni runā par dinamismu un paplašināšanos, otri par to, ka nav nekā stabilāka par esošās valdības trīspartiju kombināciju. Brīdī, kad šķita, ka visu vasaru auklētās pārmaiņas būs tikai trīs ministru krēslu piederības maiņa, valdība tomēr krita. Nacionālā apvienība nevēlējās zaudēt ekonomikas ministra krēslu, kā to piedāvāja līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)). Un viņa rosinātā ministru krēslu piederības maiņa faktiski arī kļuva par valdības krišanas iemeslu.

Jaunākie Ķīnas ekonomikas dati vieš bažas par pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli un pat iespējamu recesiju. Pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas Ķīnā cerēja uz strauju ekonomikas uzrāvienu, bet tā vietā valsts joprojām cīnās ar to sekām, lai gan eksperti lēš, ka problēmas lielvalstī sākās jau pirms pandēmijas. Tas radījis lielu neapmierinātību Ķīnas iedzīvotāju vidū, eksperti secina Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes".

Ieilgusī Krievijas karadarbība Ukrainā liek abām konflikta pusēm palielināt izdevumus, kas tiek atvēlēti militārās jomas stiprināšanai. Gan Krievijas, gan Ukrainas gadījumā pieaugošie militārie izdevumi rada lielu valsts budžeta deficīta risku, tomēr Krievijai sekas var būt nopietnākas, jo Ukraina to spēj segt arī ar ārvalstu partneru sniegto finansiālo atbalstu.

Donalda Trampa popularitāte ASV vēlētāju vidū strauji aug, taču šobrīd paredzēt, kā izvērtīsies vēlēšanas un kas nākamā gada laikā notiks Amerikā, ir ārkārtīgi grūti, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra.

Kad Robertam bija 17 gadi, viņš strīda karstumā nogalināja cilvēku, kā rezultātā nonāca Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Rit trešais gads, kad viņš ir ārpus ieslodzījuma. Cēsu Audzināšanas iestādē viņš pabeidza skolu, ieguva profesiju. Esot vēl ieslodzījumā, atrada darbu. Tomēr pārmaiņas nenotika uzreiz.

"Nē. Nē," tā atbildēja "Grindeks" īpašnieks Kirovs Lipmans uz Latvijas Radio jautājumu, vai ar uzņēmuma ražotajām zālēm tiek ārstēti Ukrainā karojošie Krievijas karavīri. Tikmēr Krievijā šiem karavīriem iesaka iegādāties mildronātu, vispazīstamākās Latvijas zāles.

Pēdējo nedēļu laikā Singapūra ir nonākusi vadošo starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā ar vairākiem skandāliem, kuros iesaistīti pilsētvalsts ievēlētie politiķi un kuru rīcība liek domāt par reputācijas riskiem.

Pagājušajā nedēļā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devās uz Ziemeļkoreju, lai piedalītos tur organizētās svinībās, kā arī, iespējams, noslēgtu vienošanos par ballistisko raķešu, munīcijas un šāviņu piegādēm Krievijai, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un politologs Andis Kudors.

Kā sazvērestības teoriju piekritēji māna cilvēkus par to ražotāju un tirgotāju nolūkiem, kuri savus pārtikas produktus marķē ar vardes simbolu jeb "Lietusmežu alianses" logo? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.

Kā Krievijas propaganda turpina mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka slaktiņš Bučā bijis iestudēts? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.

ASV redzeslokā pašlaik Krievija nav vienīgā valsts, kas rada apdraudējumu, satraukums ir arī par Ķīnu. Līdz ar to Vašingtonas iesaiste Krievijas nākotnes lemšanas jautājumos ir salīdzinoši pasīva. Vašingtonā joprojām ir dažādi viedokļi par to, vai ASV izdevīgāks būtu stabils, bet totalitārs režīms Krievijā, vai pārmaiņas demokrātijas virzienā, kas nenoliedzami radītu haosu, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.

"Vagner" algotņu grupējums Āfrikas valstīs darbojas jau vairākus gadus. Centrālāfrikas Republikā (CĀR) piektdien ieradās vairāki simti Prigožina grupai pietuvinātu kaujinieku, kas tur gādās "par drošību" svētdien notiekošajā referendumā par izmaiņām valsts konstitūcijā. Tas pastiprina ārpolitikas vērotāju aizdomas, ka Kremlis ar "Vagner" palīdzību arvien vairāk stiprina savas ārpolitikas intereses Āfrikas valstīs.

Polijā rudenī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kurās opozīcijas partijas mēģinās pārspēt valdošo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS). Priekšvēlēšanu gaisotnē konflikts starp abām pusēm arvien saasinās, opozīcijai apsūdzot valdošo varu demokrātijas ierobežošanā, savukārt PiS saviem oponentiem mēģina piekarināt "Krievijas ietekmes aģentu" birku.

Krievijas un Baltkrievijas diktatoru paziņojumos arvien biežāk dzirdama retorika par "Vagner" grupas kaujinieku iespējamo iesaistīšanos karadarbībā arī ārpus Ukrainas. Tiešs uzbrukums Baltijas valstīm vai Polijai ir maz ticams, taču "Vagner" algotņi varētu apmācīt Baltkrievijas armiju, atbalstīt nelegālo migrantu plūsmas Polijas virzienā vai pat organizēt diversantu grupas, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks.

Vai tiešām ar ūdeņraža pārskābi var ārstēt teju visas kaites, kā apgalvo sociālo mediju lietotāji? To pēta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

Kā lauksaimniecības nozares organizācijas maldināja par Eiropas Savienības dabas atjaunošanas regulu? To pēta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

Aizliedzot Kremļa propagandas medijus, piekļuve šādiem resursiem kļuvusi sarežģītāka tikai tiem, kam iepriekš galvenais informācijas avots bija televīzija. Tagad viss notiek sociālajos tīklos, īpaši "Telegram", vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Krievijas izstāšanās no vienošanās par Ukrainas labības eksportu ir šantāža. Krievija paziņojusi, ka vēlas sankciju mīkstināšanu, lai atvieglotu mēslojuma un labības eksportu, kā arī vienas no bankām atgriešanu "SWIFT" sistēmā. To Krievijai nav izdevies panākt, tāpēc tā izmanto badu kā ieroci, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Vidzemes Augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Kādas sazvērestības daļa sociālo mediju lietotāju saskata Dziesmu un deju svētku norisē? To pēta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

Ko Krievijas propaganda stāsta par jauno Latvijas Valsts prezidentu? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Svarīgākais šobrīd


















