Ziņu analīze
Autobusu tīklam meklē ielāpus. Kā rīkosies Vidzemē?
Īstenojot Autotransporta direkcijas priekšlikumu par sabiedriskā transporta maršruta tīkla samazināšanu, Gulbenes novadā tas saruks par 15%. Tādēļ Gulbenes novadā šobrīd meklē alternatīvas un pēta juridiskos jautājumus, kādas var būt pašvaldības iespējas nodrošināt lauku cilvēku mobilitāti.
Sievietes pašnāvnieces – vai kurdu norieta vēstneses Sīrijā?
28. janvārī 20 gadus veca Sieviešu aizsardzības vienību (pazīstamu ar akronīmu YPJ) kareive pāršalca pasauli ar savu rīcību, kad tā, apbruņojusies ar pašnāvnieces jostu, uzspridzinājās, nonākot kontaktā ar Turcijas sauszemes spēku vienību Hemāmas ciematā Afrīnā, kur šobrīd turpinās operācija "Olīvas zars". Notikumu ātri vien savā ''Twitter'' kontā izziņoja arī YPJ piesaistītais grupējums Tautu aizsardzības vienības (YPG).
Indija vai Ķīna - kura būs ASV aizstājēja?
Šogad janvārī pasaules uzmanības lokā atkal nonāca Indija un Ķīna. Šī uzmanība bija saistīta gan ar Indijas galvaspilsētā Ņūdelī notiekošo ASEAN valstu samitu, gan arī ASV valsts kases apsūdzībām Ķīnas amatpersonām par to palīdzību Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro finansēšanā. Šie notikumi ir kārtējais apliecinājums abu valstu pieaugošajai nozīmei pasaules politikā un to spēju ietekmēt notikumus, kuri saistās ar ASV interesēm. Jau atkal rodas jautājums vai Vašingtonai neveidojas aizvietotāji Ķīnas un Indijas veidolā? Abas šīs valstis potenciāli varētu spēlēt dominējošo lomu pasaulē, taču to apstākļi ir atšķirīgi un attīstības ceļš nav bijis identisks. Rodas jautājums kurai no valstīm būtu lielāks potenciāls aizvietot ASV – Indijai vai Ķīnai?
Eiropas Savienība šobrīd ir liela jautājuma zīme
Pasaules Ekonomikas Forums Davosā mēģināja ieskicēt Eiropas Savienības (ES) pašreizējo un tuvākās nākotnes attīstību. Forumā piedalījās visu ES dalībvalstu pārstāvji. Vislielākā uzmanība tika pievērsta Trampa, Merkeles un Makrona runām. Analizējot pasaules valstu līderu un sevišķi Eiropas līderu nākotnes redzējumu, nākas secināt, ka ES ir liela jautājuma zīme.
Attiecību atkusnis Korejas pussalā – pamats sarunām vai īss atelpas brīdis?
Olimpisko spēļu atelpa Korejas pussalā var būt īsa. Diplomātiskam izrāvienam pēc spēlēm ir daudz šķēršļu. Dienvidkoreja un ASV pavasarī plāno jaunas kopīgas militārās mācības, ko piekrita atlikt tikai līdz olimpisko un paralimpisko spēļu noslēgumam, kas savukārt var izraisīt jaunas Ziemeļkorejas provokācijas. Phenjana arī signalizējusi, ka varētu atsākt satelītizmēģinājumu programmu, ko citas valstis uzskata par vāji slēptiem raķešu izmēģinājumiem.
Vai Rīgai vajadzīgs metro?
Šogad aprit trīsdesmit gadi kopš vērienīgajiem protestiem pret ieceri Rīgā būvēt metro un politiskā lēmuma par metro projekta apturēšanu. Un tieši tagad šī ideja ir atdzimusi, tiesa, ne politiķu virzītu lēmumprojektu, bet sabiedriskas iniciatīvas veidolā. Kopš janvāra sākuma sabiedrisko iniciatīvu platformā uzsākta parakstu vākšana par Rīgas metro sistēmas izveidi, bet pretinieki šo ideju vērtē gan kā utopisku, gan kā pilsētai kaitīgu.
Ezeru dabas parkos ugunskuriem – nē, villām un jauniem ceļiem – jā
Dabas parkā «Gaiziņkalns» trīs kilometrus no Latvijas augstākā kalna Vestienas pagastā bez vides sargu atbalsta palicis Viešūra ezers jeb Kaķīšezers. Ekskluzīvā un ainaviski skaistā vieta pārvēršas ceļu tīklā, taču dabas pārvēršana ēkās un ceļos notiek ar visu dienestu akceptu.
LTV: Mamikins varētu kļūt par «ždanokiešu» premjera kandidātu
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins varētu kļūt par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidātu, ziņo LTV raidījums “De facto”. Raidījumam to pastāstīja “Latvijas Krievu savienības” (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Starp «Magņitska likuma» neatbalstītājiem «Saskaņa», Lembergs un Kalnozols
Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem cietumā mirušā Krievijas jurista Sergeja Magņitska vārdā nosauktus likumus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis. Jau tuvāko nedēļu laikā tām varētu pievienoties arī Latvija, jo Saeimas Ārlietu komisija jau ir atbalstījusi lēmumprojektu ar aicinājumu noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām. Valsts augstākās amatpersonas Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” atzina, ka atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu Saeimā. Tomēr parlamentā netrūkst arī kritiķu, kas grib redzēt aprēķinus – kāds Latvijai no saraksta būs ieguvums.
LTV: Oligarhu menedžeri strādājuši pie «Rīgas siltuma» 5 miljonu katlu mājas
Aizvadītā gada nogalē apkures uzņēmums "Rīgas siltums" nolēma izpirkt privātai kompānijai piederošas daļas šķeldas katlu mājas projektā, ko abi bija kopā cēluši. Kā "Rīgas siltuma" partneri sevi bija pieteicis Guntars Kokorevičs, taču viņa uzņēmumos amatos pavīdējuši gan ar celtniecības un ātro kredītu jomā zināmo uzņēmēju Māri Martinsonu saistīti cilvēki, gan ekspolitiķu Šķēles un Šleseru ģimeņu biznesos iesaistīti menedžeri, ziņo LTV raidījums "de facto".
Katram otrajam «sistēmas bērnam» veselības problēmas
Katram piektajam valsts aprūpes centros ievietotajam bērnam ir invaliditāte, ko piešķir par smagām veselības problēmām, un aptuveni katram otrajam – kāda saslimšana. Tieši slimie bērni institūcijās pavada daudzus gadus vai tiek adoptēti uz ārzemēm. Kopumā sistēmā slimo bērnu ir vairāk nekā veselo.  Kādas ir viņu perspektīvas dzīvei Latvijā?
Kā bēgļiem Latvijā palīdz iejusties īpašs atbalsts. Četri stāsti no Jelgavas
Īpašā pusgadu ilgā pilotprojektā diezgan patstāvīgu dzīvi divās Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā – sāka trīs bēgļu ģimenes no Sīrijas un Libānas. Īpašā tādēļ, ka tieši šīm ģimenēm apmaksā mājokļa īri un daļēji arī komunālos pakalpojumus, kā arī palīdz atrast skolu, bērnudārzu un darbu. Latvijas Radio piedāvā četrus stāstus, kā šis projekts izvēršas kādā bērnudārzā, skolās un darbavietā.
«Aizliegtais paņēmiens» pārbauda – kā lielveikali parūpējušies par evakuācijas izejām
Pārbaudot evakuācijas izejas vairākos tirdzniecības centros Rīgā, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” secinājis, ka veiksmīgi un pat Rietumeiropas līmeņa risinājumi ir lielveikalā “Domina”, savukārt būtiski trūkumi ir lielveikalā “Spice”. Tāpat neveiksmīgi risinājumi konstatēti Mūzikas akadēmijā un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, kur evakuācijas izejas atslēga glabājas pie dežuranta.
VDK dokumenti atklāj arī cilvēku motivāciju sadarbībai
Bijušās Valsts drošības komitejas jeb VDK dokumentu izpēte pēdējos mēnešos bijis karsts temats valdībā, Saeimā un sabiedrībā kopumā. Diskusiju objekts, protams, arvien nepētītie un nepubliskotie čekas maisi, kas patiesībā ir tikai aptuveni 1% no kopējā pētāmo dokumentu klāsta.  
Pacients mirst no smadzeņu audzēja, bet inspekcijā uzskata – pats vainīgs, jo smēķēja
Imantam Lapiņam bija 68 gadi, kad viņš nomira no vēža. Viņš ārstējās gandrīz gadu, un ārsti noteica citas diagnozes – insults, vēlāk epilepsija. Jau pēc viņa nāves ģimene nolēma pieprasīt kompensāciju no ārstiem par nepareizām diagnozēm, taču Veselības inspekcija secināja, ka pacients pats vainīgs, jo neklausīja ārstu ieteikumiem un smēķēja, ziņo LTV 7 raidījums “Ļičnoe delo”.
Apkrāpt valsti un vidi atkritumu radītājus mudina pati valsts
Pērn vairākas firmas par atkritumu pārstrādes imitāciju un riepu krāšanu kalnos tika pie rekordlieliem vairāku desmitu miljonu eiro sodiem. Taču gadiem iekrātās problēmas ar to nebūt nav atrisinātas, vien izgaismotas. Tas izdevās, jo atkritumu pārstrādātāju kontroli no Vides aizsardzības fonda administrācijas pārņēma Valsts vides dienests. Tajā norāda, ka šo nozari līdzīgi kā Vides aizsardzības fondā uzrauga divi speciālisti, taču gada laikā izdevies atklāt virkni pārkāpumu. Tomēr vēl izrādās, ka krāpt valsti un vidi atkritumu radītājus mudina arī pati valsts.
REPORTĀŽA no Naujenes: Pēc krīzes ģimenē piedzīvo gan atdzimšanu, gan turpina ciest
Nepilngadīgas, ar bērnu zem sirds, bez izglītības, izdzītas no mājām vai: dzīvesbiedrs lieto alkoholu, rīko skandālus, ir agresīvs, pielieto fizisku un emocionālu vardarbību gan pret sievieti, gan bērniem - šādās situācijās palīdzību sniedz dažādi krīzes centri. Viens no tādiem atrodas Daugavpils novadā - Naujenes mātes un bērna atbalsta centrs “Avotiņi’. Reizēm pēc krīzes cilvēki spēj atgriezties jaunā dzīvē un kvalitātē, reizēm - problēmas ieilgst.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti