Ziņu analīze
«Rietumu priekškars aizveras». Ko Krievijai nozīmē spēcīgais sankciju sitiens?
Kopš 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu viens no galvenajiem instrumentiem, lai mēģinātu ietekmēt šīs valsts politiku, ir pret to ieviestās sankcijas. Šoreiz eksperti apgalvo – sankcijas ir jo īpaši spēcīgas, tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā karā aizvien nav apturēts. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vērtēja un analizēja piemērotās sankcijas un centās rast atbildi uz jautājumu – ko darīt tālāk. 
«Melu impērija» un «neonacisti Ukrainā». Putina kara runu analizē «Stratcom» eksperte, politologs un vēsturnieki
Krievijas prezidents Vladimirs Putins runā, pēc kuras sāka iebrukumu Ukrainā, Rietumus sauc par "melu impēriju", pārmeta Krievijas pazemošanu un draudus no NATO un ASV puses, apsūdz Rietumus it kā atbalstā "neonacistiem Ukrainā", kas apdraudot Krieviju. Šos argumentus LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" analizēja kopā ar vairākiem ekspertiem.
De facto: No Latvijas kartes plāno izsvītrot skolas Krievijas pierobežā
Līdz februāra beigām Latvijas pašvaldībām jātiek skaidrībā ar to, kāds izskatīsies to skolu tīkls šajā rudenī. Tādēļ šajā nedēļā vairākās pašvaldībās par to notika karstas diskusijas. Piemēram, Alūksnes dome bija sagatavojusies vienlaikus slēgt četras mazās lauku skolas, vēl vienu reorganizēt, kā arī mainīt vairāku skolu statusu pašā Alūksnes pilsētā. Taču, saskaroties ar visai pamatīgu pretestību, lēmums no domes dienaskārtības tika izņemts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
De facto: Latvijas Radio valdi sašķeļ strīdi par galveno redaktori
Latvijas Radio galvenā redaktora izvēles process ir sašķēlis šī sabiedriskā medija valdi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Valdes locekles Mārīte Tukiša un  Sanita Dika-Bokmeldere, kuras pagājušā gada nogalē konkursa komisijā balsoja pret Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājas Anitas Braunas kandidatūru, taču palika mazākumā, tikai šonedēļ piekrita nokārtot visas formalitātes, lai viņu varētu pārcelt jaunajā amatā. Taču gan Brauna, gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata, ka šādā sastāvā valde sastrādāties vairs nespēj. Turklāt ap Latvijas Radio galvenā redaktora konkursu virmo arī politiķu interese – slēgtā sēdē nesen to apsprieda Saeimas Cilvēktiesību komisija Artusa Kaimiņa vadībā.
De facto: ES sankcijām pakļautam Krievijas deputātam ir smaržu bizness Latvijā
Iepriekš nepieredzētā tempā un apjomā pieņemtās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju skārušas arī Krievijas Valsts domes deputātus, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām. Vienam no sankcijām pakļautajiem deputātam ir ienesīgs bizness Latvijā, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.   
Iekļaujošā izglītība un «neērtie» bērni. Kā sistēma iedzen stūrī vecākus
Vieni šos bērnus sauktu par "grūtajiem", citi – par tādiem, kas nemāk uzvesties, vēl kāds nodēvētu par "kodu bērniem". Sauc, kā gribi, –ir skaidrs, ka bērni dzimst un aug dažādi, un dažādas ir arī viņu vajadzības. Ja kādreiz atšķirīgos nogrūda prom no acīm, tad mūsdienu izaicinājums, ko apņēmusies arī Latvija, ir viņus iekļaut sabiedrībā, taču apņemšanās labi izskatās tikai uz papīra. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Neērtie bērni" pētīja, kā sistēma "izgriež rokas" iekļaujamo bērnu vecākiem.
Prostitūtas portrets Latvijā. Vai tiešām pati vainīga?
Kopš pandēmija lika ieviest pulcēšanās ierobežojumus, no pilsētu ielām pazudušas arī sievietes, kas pārdeva savu miesu. Taču tas nenozīmē, ka pazudusi arī prostitūcija. Seksuālo pakalpojumu tirdzniecība tagad notiek internetā, bet to regulējumā ir robi. Prostitūcijā lielākoties nonāk jaunas, nabadzīgas meitenes ar traģisku pagātni, bet izkļūt no tās šobrīd palīdz tikai brīvprātīgie. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, kāda ir prostitūcijas seja Latvijā.
Skolu tīkla optimizāciju novados eksperti sauc par loģisku
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības. Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu. Turklāt pašvaldībās tuvākajā laikā nav gaidāmas vēlēšanas, tādēļ politiķi tik ļoti nebaidās no nepopulāriem lēmumiem.
«De facto»: Kāpēc Vācija un Francija spēlē citu spēli Krievijas savaldīšanā?
Eiropas Savienības lielvalstis Vācija un Francija spēlē citādu spēli ar Krieviju nekā ASV un Lielbritānija, lai novērstu potenciālu karadarbību Ukrainā. Vācijas un Francijas līderu retorika Krievijas virzienā nav tik asa un nosodoša, abas arī nepalīdz Ukrainai ar ieročiem. Vācija pat aizliedza igauņiem piegādāt Ukrainai Vācijas vecās haubices, kamēr Krievija ap Ukrainu savilkusi armijas vienības no visas valsts. LTV raidījums “De facto” analizē, kāpēc tā.
«Nepieskaitāmie». Nevienam padomju psihiatrijas upurim neatkarīgajā Latvijā nav noņemta diagnoze
31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vēl joprojām ir cilvēki, kuri ir spiesti sadzīvot ar padomju laikā psihiatru uzliktām diagnozēm. Psihiatri vērsa represijas pret cilvēkiem, kuri iestājās pret okupācijas varu un ticēja brīvai Latvijai. Vēsturisks audio ieraksts atklāj, ka padomju Latvijā psihiatri bija cieši saistīti ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) jeb čeku un Komunistiskās partijas Centrālkomiteju. Psihiatre, kura pirms 30 gadiem to atzina, šodien turpina praktizēt atbildīgā amatā un represijas noliedz. Kādēļ politiķu centieni ar īpašu likumu reabilitēt padomju psihiatrijas upurus ir beigušies ar izgāšanos, pētīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Kāpēc Eiropai atšķirībā no ASV nav ietekmes krīzē starp Krieviju un Ukrainu
Tas, ka Eiropai nav lomas situācijas risināšanā, ir saistīts ar pieaugošo spēku nelīdzsvarotību Rietumu aliansē, uzskata domnīcas “Eiropas Ārējo attiecību padome” (European Council on Foreign Relations, ECFR) eksperts Džeremijs Šapiro. “Kopumā situācija, šķiet, apstiprina Maskavas uzskatu, ka nav vērts iesaistīties ar eiropiešiem un vienkārši ir jārunā ar amerikāņiem,” viņš norāda.
Sozinova lieta: vairākos procesos apsūdzības bijušajam Rīgas kriminālpolicijas šefam un viņa padotajiem
Bijušā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas šefa Andreja Sozinova aizturēšana pagājušā gada maijā bija būtisks notikums tiesībsargājošo iestāžu aprindās. Lai gan Sozinovs pusgadu iepriekš tika aizrotēts uz VP Zemgales reģiona pārvaldi, viņa pieredze un kontakti nebija zuduši, padarot viņu par vienu no ietekmīgākajiem policistiem valstī. Nu Sozinovs ir iesaistīts divos kriminālprocesos, vienā no kuriem viņam jau celta apsūdzība. Pie apsūdzībām ir tikuši arī citi Sozinova bijušie kolēģi no Rīgas reģiona policijas, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Lietā par seksuālu vardarbību bērns spiests teju 10 reizes stāstīt par piedzīvoto
Kāds bērns, kurš ir cietušais lietā par seksuālu vardarbību, bijis spiests teju desmit reizes stāstīt par to, kas ar viņu ir noticis, vēsta LTV raidījums “De facto”. Arī Tiesībsarga birojs secinājis, ka lietās par noziegumiem, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, izmeklēšana notiek ilgi, nepietiekami profesionāli un ar liekām pratināšanas reizēm.
«Kovidpozitīvs». Ko labu pasaule guvusi divos Covid-19 pandēmijas gados
Traucējumi gandrīz visās dzīves un cilvēku darbības jomās, kurus izraisījusi Covid-19 pandēmija un valdību reakcija uz to, ir milzīgi. Cena, kas samaksāta ar priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, ir bezgalīgi augsta. Tomēr divus gadus pēc koronavīrusa izplatīšanās sākuma parādās arī pozitīvas tendences, un arī visās dzīves jomās, vēsta Rus.LSM.lv.
Cīņa pret balkonu «nepareizu» izskatu Rīgā ir sākusies
Vēl nesen galvaspilsētas iedzīvotājiem tika izsūtītas brīdinājuma vēstules, lūdzot aizvākt no balkoniem un lodžijām iestiklojumu, kas tur atrodas bez projekta, tātad nelikumīgi. Tagad no draudiem pāriets pie darbiem. Zolitūdē kādas deviņstāvu mājas iedzīvotāji saņēmuši prasību demontēt nelikumīgās konstrukcijas sešu mēnešu laikā. Kamēr dzīvokļu īpašnieki to nebūs izdarījuši, viņi būs spiesti maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli – 3%, viņi pastāstīja Rus.lsm.lv pārraidē “Personīgā lieta” (“Личное делo”).
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt