Ziņu analīze
ASV analītiķis: Putinam ir pieci iemesli neglābt Lukašenko
Jo ilgāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins gaida, neizlemjot glābt vai neglābt Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo vairāk iespēju, ka Baltkrievijas “krāsainās revolūcijas” vilciens izbrauks no stacijas. “Norakstīt” Lukašenko tagad ir vienīgais labais gājiens, ko var izdarīt Kremlis, uzskata ASV domnīcas “Ārējo attiecību padome” (Council on Foreign Relations) analītiķis.
«Nazis pie NATO rīkles». Kāpēc Baltkrievija ir svarīga ASV
Draudi, ka Krievija varētu iejaukties nolūkā palīdzēt Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko apspiest protestus, būtiski palielina likmes NATO. Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins iegūs kontroli pār Baltkrieviju un varēs izvietot šajā valstī karaspēku, NATO spējai aizstāvēt Baltijas valstis radīsies būtisks risks, bet uzticība aliansei var tikt iedragāta. Un tagad vairāk nekā jebkad šķiet, ka Putins dabūs gan integrāciju ar Baltkrieviju, gan militāro bāzi, uzskata Vašingtonas domnīcas “Amerikas uzņēmējdarbības institūts” (American Enterprise Institute, AEI) analītiķis.
«Atlantijas padomes» analītiķis: Kāpēc Putins diez vai iebruks Baltkrievijā
Aleksandra Lukašenko laiks Baltkrievijas prezidenta amatā tuvojas beigām. Tagad viņš var cerēt tikai uz viņam uzticīgiem cilvēkiem spēka struktūrās. Bet Krievijas iejaukšanās, visticamāk, nebūs, ir pārliecināts Vašingtonas domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.
Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Ķirsis, Valainis un Čekušins
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata trešajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 11. līdz 13. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Konstantīns Čekušins no "Saskaņas" saraksta. 
Baltkrievijas pilsoņi Latvijā par dzīvi, valodu un patriotismu
Latvijā dzīvojošo Baltkrievijas pilsoņu skaits ik gadu pieaug par apmēram 300, liecina Pilsonības un migrācijas departamenta dati. Šā gada sākumā viņu bija 3850. Kas tie par cilvēkiem, kāpēc viņi pārceļas dzīvot un strādāt uz Latviju un vai domā par atgriešanos dzimtenē?
Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Nemiro, Kuzins un Staķis
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un norāda uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī izteikumiem, kas ir maldinoši, jo satur daļēji nepatiesu informāciju, ir izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata otrajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 6. līdz 10. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Ralfs Nemiro no KPV LV, Jānis Kuzins no "Jaunās Saskaņas" un Mārtiņš Staķis no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopējā saraksta.
Rīgas mēra amata kandidātu faktu pārbaude. Burovs, Petrovs un Cilinskis
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē.
Vai ģimenes ārsts pieejams ikvienam? Vietām prakses pārpildītas; mediķi – noveco
Uz šī gada 1.aprīli Latvijā ar Nacionālo veselības dienestu līgumi noslēgti 1275 ģimenes ārstiem. Teju trešdaļai šo ārstu ir jau sasniegts pensijas vecums, bet gandrīz katram desmitajam - vairāk nekā 70 gadu. Līdz ar to šie mediķi jebkurā brīdī var pārtraukt praksi, un tiks zaudēti daudzi speciālisti. Piemēram, Skrīveru novadā ir divi ģimenes ārsti – vienam ir jau vismaz 63 gadi, otram - vismaz 70. Bet Kandavas novadā visiem četriem ģimenes ārstiem ir vismaz 63 gadu.
Vai Anita Daukšte un Edgars Rinkēvičs saka patiesību par to, no kurienes Latvijā rodas Covid-19
Pēc žurnālistes Anitas Daukštes vārdiem, pēdējā laikā lielākā daļa gadījumu, kad notikusi inficēšanās ar Covid-19, saistīta ar cilvēkiem, kuri atbrauc no ārzemēm. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs teic, ka tas ir “nedaudz mīts” un tādu gadījumu ir mazāk par pusi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, abām pusēm savā ziņā ir taisnība – jautājums ir par to, kā skaita.
Latvijas slimnīcas gatavojas Covid-19 otrajam vilnim un pērk deficītas iekārtas
Koronavīrusa pandēmijas sākumā aprīlī valdība steidzami piešķīra līdzekļus valsts trīs lielākajām slimnīcām, lai tās varētu iegādāties smagi slimo glābšanai nepieciešamo aprīkojumu, tostarp plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Kopš tā laika, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, situācija radikāli nav mainījusies – vairākas jaunas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas iegādājušās reģionālās slimnīcas, galvenokārt – par saviem līdzekļiem. Savukārt universitātes slimnīcām iepirkumu process pašlaik ir dažādās stadijās.
Par mošeju kļuvušās Ajasofjas Turcijā tagadne un nākotne. Ekspertu viedokļi
Ajasofja (zināma arī kā Svētā Sofija un Sofijas katedrāle), kuras nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē Svētā gudrība, gadsimtu gaitā spēlējusi simbolisku lomu gan kristiešu, gan musulmaņu impērijās. Kopš 10. jūlija Ajasofja atkal kļuvusi par mošeju. Kāda ir šī lēmuma politiskā un reliģiskā nozīmē Ajasofjas tagadnē un nākotnē? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, LSM.lv sarunājās ar vairākiem nozares ekspertiem.
Vai Gatis Eglītis raksta patiesību par konservatīvajām vērtībām
Pusotru mēnesi pirms Rīgas domes vēlēšanām Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) publicējis blogu par to, kādas ir konservatīvo politiķu deviņas pamatvērtības, un ierakstījis tviterī, ka šis teksts “obligāti jāizlasa”. Kā noskaidroja “Melu detektors”, dažas Eglīša tēzes par konservatīvajiem izraisījušas ne mazāk kā izbrīnu akadēmiskajā vidē.
ASV un «Taliban» miera līgums: cīņa starp Pakistānu un Indiju par ietekmi Afganistānā?
Šī gada februārī noslēdzās vienošanās process starp ASV un “Taliban”, kuram būtu jāizbeidz teju 20 gadus ilgstošā karadarbība Afganistānā. Šajā kontekstā var palikt aizmirsta Pakistāna, kas grib palielināt ietekmi Afganistānā. Tāpēc tā atbalsta talibus un vēlas kļūt par novērotāju sarunās starp grupējumu un Afganistānas valdību. Tomēr savu lomu iecerējusi nostiprināt Indija, kas arī pretendē uz novērotāju pozīciju un sen konkurē ar Pakistānu.
«Vakcīnu nacionālisms» - Covid-19 sarežģījums, kas jānovērš 
Cīņā ar koronavīrusu milzīgas cerības tiek liktas uz vakcīnu. Pirmās no simtiem izstrādāšanā esošo vakcīnu jau izmēģinātas ar cilvēkiem, un, iespējams, rudenī sāksies to masveida ražošana. Tomēr pāreja uz praktisko izmantošanu var radīt daudz sarežģītu jautājumu. Galvenais no tiem – pēc kādiem principiem tiks sadalītas vakcīnas devas, kuru sākumā noteikti nepietiks visiem.
Kā novērtēt valstu gatavību epidēmijai? Vajadzīgi jauni kritēriji
Covid-19 pandēmija parādījusi, ka pašreizējās sistēmas valstu gatavības globālās epidēmijas draudiem novērtēšanai nav pietiekami efektīvas. Atsevišķām valstīm “teicamniecēm” ar solīdiem veselības aprūpes sistēmu budžetiem un jaudīgiem resursiem reakcija uz pandēmiju nebūt nav bijusi vislabākā. Un otrādi – dažas viduvēju vērtējumu saņēmušās valstis spēja operatīvi līdz minimumam samazināt kaitējumu.
Prognoze: Līdz gadsimta beigām Latvijas iedzīvotāju skaits saruks četrkārt
2064. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs 9,7 miljardi, taču jau līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 8,8 miljardiem. Savukārt Latvijā tad dzīvos nepilni 500 tūkstoši cilvēku – par 77% mazāk nekā pašlaik. Tik būtiska iedzīvotāju skaita samazinājuma nebūs nevienā citā valstī, prognozē jauna pētījuma autori. Viņi norāda, ka migrācija kļūs par nepieciešamību pilnīgi visām valstīm.
Sprādzienu sērija Irānā – nejaušība vai specoperācija?
Kopš jūnija beigām Irānā ar neticamu regularitāti notiek neizskaidrojami sprādzieni un ugunsgrēki militārajos un civilajos objektos. Visskaļākais šīs sērijas incidents radīja būtisku kaitējumu Irānas kodolprogrammai ļoti svarīgam kompleksam. Norisinās izmeklēšana, lai noskaidrotu notiekošā cēloņus, taču ne Irānas varas pārstāvji, ne Rietumu analītiķi neizslēdz iespēju, ka iesaistīti ārzemju specdienesti.
Jaunākie
Interesanti