Ziņu analīze
LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens", vētot, kāds atbalsts ir pieejams bez vecāku gādības palikušajiem jauniešiem, kas līdz ar pilngadību pamet dzīvi institūcijās, atklājās pavirša attieksme Jelgavas pašvaldības institūcijās. Nepareiza informācija stāstīta gan par sodu piedziņu, gan par mājokļa īres pabalstu. Trūkst arī cilvēciska un praktiska atbalsta ikdienišķās lietās. Dažviet gan Latvijā ir izveidotas sistēmas, kas spēj būt par atbalsta plecu šiem jauniešiem.
Vācija ilgstoši bremzējusi "Leopard" tanku piegādi Ukrainai, taču nu parādās cerības situāciju mainīt, jo Vācijā būs jauns aizsardzības ministrs – Boriss Pistoriuss. Vienlaikus ministra privātā dzīve rada jaunus jautājumus par viņa nostāju attiecībā pret Krieviju, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Latvija un ASV ir ne tikai partneri, bet arī draugi. Intervijā Rus.lsm.lv raidījumam "TČK" ("ТЧК") ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails uzsvēra, ka, neskatoties uz valodu, jāatbalsta neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, lai stātos pretī propagandai un meliem, ar ko Maskava mēģina saindēt informācijas telpu. Viņš apliecināja, ka ASV vienmēr atbalstīs Latviju neatkarīgi no tā, vai Kongresu kontrolē demokrāti vai republikāņi, kā arī uzteica mūsu valsti par atbalstu, kādu tā un tās sabiedrība izrāda Ukrainai.
Bērnu dzimstības līknes pēdējos gados iet uz leju teju visās pasaules valstīs. Latvijā dzimstības ziņā izmirstam, un izmirst visa Eiropa. Ko Latvija darīs, lai kaut cik apturētu izmiršanas procesu? Vai maz tur īsti var ko darīt? Vai par visu šo jāsāk domāt kā citādi? To pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Sestdien, 14. janvārī, kāds pazīstams dezinformators publicēja video, kurā paziņoja, ka "Kariņš uzmet Jēkabpili", un stāstīja, ka neviena amatpersona neesot devusies uz Jēkabpili atbalstīt iedzīvotājus. Tā nav taisnība.
Gada sākumā ASV strādājošais medijs "Politico" rakstīja, ka Eiropas Savienība joprojām pilda Krievijas kasi. Žurnālisti infografikā parādīja, ka pērn no februāra līdz augustam Eiropas Savienībā no Krievijas importēto preču vērtība bijusi lielāka nekā šajā pašā laika posmā gadu iepriekš. Vai Eiropas Savienības imports no Krievijas aizvadītajā gadā auga par spīti sankcijām?
Plūdi, ko piedzīvo Jēkabpils, ir Latvijā vēl nebijuši. Var šķist dīvains tāds apgalvojums, zinot, ka 1981. gadā ūdens līmenis bija vēl par pieciem centimetriem augstāks. Atšķirību rada procesi, kuru dēļ plūdi radušies un kas to atšķir no tradicionāliem pavasara paliem.
Redzamākie Kremļa propagandisti aktīvi iesaistījušies kampaņā, lai no Rīgas Centrālcietuma dabūtu ārā savu kolēģi. Valsts drošības dienests (VDD) gada pirmajās dienās aizturēja Latvijas pilsoni, Krievijas medija "Sputnik Lietuva" redaktoru Maratu Kasemu, kurš gada nogalē bija atbraucis uz Rīgu no Maskavas. Tiesa viņu apcietināja izmeklēšanā par iespējamu Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Kasema advokāte apcietinājumu ir pārsūdzējusi, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Viens no būtiskākajiem šogad plānotajiem Latvijas politikas notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Lai gan tagadējais prezidents Egils Levits apgalvo, ka par iespēju kandidēt uz otro termiņu domāt vēl esot pāragri, Saeimā neslēpj, ka intriga šogad būs visai liela. Šobrīd ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 Saeimas deputāta balsi Levitam apsolīt nevar neviens, turklāt alternatīvu kandidātu virzīšanu apsver vismaz trīs frakcijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Valdību veidojošo partiju diskusijās par budžetu viens no lielākajiem strīdus āboliem bijis tieši par to, kam un kādiem mērķiem izmantot valstij piederošo uzņēmumu peļņu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tas daļēji saistīts arī ar iepriekš pieņemto lēmumu atteikties no "Latvijas Valsts mežu" peļņas daļas (9,5 miljonu eiro) ziedošanas.
Kamēr Eiropā dabasgāzes cena krīt, Latvijas iedzīvotājiem sāk pienākt krietni augstāki apkures rēķini par decembri. Vidējā temperatūra gada pēdējā mēnesī bija zemāka, nekā ierasts šajā laikā, un līdz ar to rēķini pieauguši par 50 un vairāk procentiem, noskaidrojis LTV raidījums "De facto". Virknē pašvaldību līdz ar gāzes cenas kritumu sola samazināt arī siltumtarifus, tomēr ne visās. Tajā skaitā galvaspilsētas uzņēmums "Rīgas siltums" tarifu samazināt neplāno.
Ukraina jau ilgstoši aicina Eiropas lielvalstis un ASV piešķirt tai modernu smago bruņu tehniku, lai spētu labāk stāties pretī Krievijas uzbrukumiem. Izskatās, ka beidzot tas varētu notikt, jo lielvalstis ir solījušas tankus Ukrainai sagādāt, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Latvija šodien dzīvo informācijas telpā, kurā absolūti dominē krievu valoda, intervijā Latvijas Radio paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka Āboliņš runāja par Latvijā pieejamajiem telekanāliem (to vairāk ir krievu valodā), bet ne par to, kādu televīziju Latvijā reāli vairāk skatās (vairāk skatās TV kanālus latviski), skaidroja Rus.LSM.lv.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts") otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka telekanāls "Doždj" joprojām demonstrē necieņu pret Latvijas valsti un atsakās pildīt tās likumus, kas esot "vairāk nekā pretīgi". Kā argumentus šim viedoklim Brante minēja sekojošo: pēc licences zaudēšanas medijs esot teicis, ka lēmumu nepārsūdzēs, bet tagad to dara; tas maldinājis par plāniem Latvijā, uzreiz cenšoties iegūt licenci citā valstī; medijs savām pārraidēm joprojām nav nodrošinājis skaņu celiņu latviešu valodā. ''Re:Check'' secināja, ka divi pirmie deputātes apgalvojumi neatbilst patiesībai, bet trešais nav pamatots.
Kamēr vieni sociālo mediju maldinātāji biedē ar it kā gaidāmiem ierobežojumiem, citi stāsta, ka Covid-19 plosās tikpat smagi kā kādreiz. Taču tagad tam uzmanību vairs nepievēršot, jo par to vairs nemaksājot un valdībai esot citas prioritātes.
Sociālo mediju telpā Latvijā kļuvuši populāri dažādi ieraksti, ka valdības cenšas atbrīvoties no skaidras naudas, jo banku norēķini ļaujot sabiedrību kontrolēt. Nesen vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar kādu ierakstu, kurā paziņots, ka skaidra nauda ir "karalis". Tajā stāstīts, ka vienmēr vajagot maksāt tikai ar to, un uzburta idealizēta aina, kā šādā gadījumā naudas summa paliekot nemainīga.
Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. Tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt iedzīvotāju iniciatīvu algas iesaldēt Saeima plāno pāradresēt valdībai, kam atbilde būtu jāsniedz pēc vairāk nekā četriem mēnešiem.
Jaunās valdības ministriem turpinot veidot savus birojus, tajos nonāk arī cilvēki, kas iepriekš bijuši iesaistīti kādos skandālos vai arī ir pretrunīgi vērtēti. Bijušais NEPLP loceklis, ar disciplinārsodu amatu zaudējis augsta ranga ierēdnis, laikraksta "Diena" galvenā redaktora amatā īsu brīdi ielikts komunikācijas speciālists un sarkastisku, dažkārt pat parupju sociālpolitisku komentāru "tviterī" autors – tie ir daži no jaunajiem padomdevējiem.
Situācija valsts budžetā izrādījusies labāka, nekā domāja vēl rudenī. Augstas inflācijas dēļ labi pildījušies budžeta ieņēmumi. Tādēļ ir arī vairāk naudas, ko papildus sadalīt šī gada budžetā. Par to, kā tieši to darīt, šobrīd notiek diskusijas valdībā. Tomēr Finanšu ministrija (FM) saglabājusi zināmu piesardzību tēriņos, uztraucoties par nevēlamu inflācijas stimulēšanu un valsts parādu, kura apkalpošanas izmaksas tuvākajā nākotnē dubultosies.
Neizpildīti solījumi, kavēti termiņi un nekvalitatīvi darbi – ar šādām problēmām saskārušās vairākas izglītības iestādes (un ne tikai), kuras nolīgušas vienu un to pašu būvfirmu SIA "Būvkore". Būvdarbi tiek finansēti no tā dēvētās kovidnaudas – līdzekļiem, ko 2021. gadā papildus piešķīra būvniecībai, lai sildītu ekonomiku. Lai arī šīs programmas mērķis bija ātri uzsākt un ātri pabeigt būvdarbus, tas šajos gadījumos nav izdevies.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
