Ziņu analīze
Golānas augstieņu konflikts – vai ir sagaidāma konflikta eskalācija?
Izraēla okupēja Golānas augstienes 1967. gada arābu-Izraēlas jeb Sešu dienu kara laikā un vēlāk vienpusēji to teritoriju pievienoja sev 1981. gadā. Mūsdienās Izraēla joprojām atsakās atdot šo teritoriju Sīrijai. Šī gada 25. martā ASV prezidents Donalds Tramps, atzīstot Golānas augstienes par Izraēlas teritoriju, atkal cēla gaismā iesaldēto konfliktu, izraisot dažādu viedokļu apmaiņas un neskaidrību par turpmāko kaimiņvalstu attiecībām un reģiona nākotni.
LTV vadībai izraudzītā Giela pārzināts uzņēmums palicis valstij parādā ap 77 000 eiro
Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatam izraudzītā Eināra Giela piemērotība amatam apšaubīta vairākkārt. Norādot, ka viņam trūkst pieredzes mediju jomā, nav izpratnes par vārda brīvību un prasmju liela uzņēmuma vadīšanā. Tagad klāt nākusi jauna informācija. Tā liecina, ka savulaik Giela pārziņā bijusi arhitektu firma valstij palikusi parādā ap 77 000 eiro. Viņš pats saka – tās bijušas cilvēciskas un tehniskas kļūdas. Eksperti norāda – notikušais ir visai līdzīgs maksātnespējas shēmām. 
Katrs trešais romu bērns mācās pēc speciālās programmas. Aizdomas par paviršām diagnozēm
Latvijā mācās gandrīz viens tūkstotis romu tautības bērnu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa izglītību iegūst pēc speciālās programmas. Aptuveni 150 romu bērniem ir nepieciešama īpaša apmācība, jo ir garīgās veselības problēmas. Procentuāli tas ir krietni vairāk nekā citu tautību bērniem Latvijā. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam nepiekrīt, eksperti norāda, ka ne visiem romu bērniem, kas mācās speciālajās skolās vai programmās, tiešām ir kaut kādas veselības problēmas. Šie bērni mācās speciālajā izglītībā, jo romu ģimenēm joprojām izglītība nav vērtība, bet sabiedrībā valda aizspriedumi, tādēļ ir grūtāk iejusties skolā un pēc tam atrast darbu.
Alžīrijas protesti: nācija pret politisko eliti un prezidenta piekto termiņu
Alžīrijas 82 gadus vecais prezidents Abdelazizs Buteflika (Abdelaziz Bouteflika) ir bijis atkārtoti amatā ievēlēts jau kopš 1999. gada. Neskatoties uz smago insultu, ko Buteflika pieredzēja pirms sešiem gadiem, viņš ir turpinājis pildīt savus amata pienākumus, esot piesaistīts ratiņkrēslam un nesniedzot publiskas runas. Šī gada 10. februārī prezidents izvirzīja savu atkārtotu kandidatūru vēlēšanāmkas notiks 18. aprīlī. Neapmierināta ar novecojošo un stagnējošo valsts politisko eliti, Alžīrijas tauta ir izgājusi ielās ar saukli "nē piektajam termiņam", cenšoties panākt prezidenta atkāpšanos no amata un pārmaiņas valstī.
Kurš mūs ārstēs? Veselības aprūpē jauno medmāsu ļoti maz
Ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus. Taču veselības aprūpē viņi neienāk. Tā ir vēl viena problēma, kuru atklāja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā.
Ilgā zemes jautājumu kārtošana kavē radaru lietošanu
Krievijas agresija pret Ukrainu un 2014. gada martā notikusī Krimas aneksija bija arī straujš grūdiens Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanai. Šo piecu gadu laikā arī būtiski palielināta NATO spēku klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā. Un tolaik bija bažas par būtiskiem trūkumiem Latvijas gaisa telpas novērošanā un pretgaisa aizsardzībā, bet  šobrīd trūkumi ir novērsti. Šajā jomā ieguldīja ap 150 miljoniem eiro. Taču pērn piegādāto radiolokatoru lietošanu kavē ilgstošā zemes piederības jautājumu kārtošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Daudzdzīvokļu nami laukos. Nereti brūkoši, mazapdzīvoti un bez renovācijas cerībām
Laukos tūkstošiem cilvēku dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Kādreiz tās piederēja kolhoziem, un privilēģija dzīvot jaunajā mājā bija pirmrindniekiem un partijas biedriem. Laika gaitā lielākā daļa šo māju, pazaudējot apsaimniekotāju, mainoties demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, kļuvušas aizvien tukšākas un pašlaik atrodas uz sabrukšanas robežas.
Tiesu blakus lēmumi – rīks brāķu novēršanai. Kad tos izmanto un vai pilda?
Tiesai jābūt redzīgai arī ārpus tai izskatāmajām lietām. Proti, iztiesājot krimināllietu, civillietu vai administratīvo lietu, jāpamana arī citas, ar konkrēto strīdu nesaistītas, problēmas. Tāpēc likumdevējs ir devis instrumentu – blakus lēmumu. Tiesu administrācijas dati rāda, ka blakus lēmumu pieņemšanā tiesas nav pārāk naskas. Pērn krimināllietās tādi bijuši 19, civillietās – 30. Tiesneši un prokurori saka, tas nav maz.
Kā pašvaldības un valsts atņem maizi privātajam biznesam? Kropļotas konkurences stāsti
Saeima plenārsēdē pēc nedēļas varētu pieņemt vēsturiskus grozījumus Konkurences likumā, par kura uzlabojumiem spriests jau gadiem, bet likumdevējs līdz balsošanas pogām tā arī nav ticis. Atšķirībā no iepriekšējā Saeimas sasaukuma, kurā bija vērojama izteikta pašvaldību ietekme, 13. Saeima ir apņēmusies stingri noteikt divas lietas – publiskajam sektoram ir pienākums nodrošināt godīgu konkurenci, bet, ja uzņēmēju riteņos liks sprunguļus, Konkurences padome vietvaras drīkstēs sodīt.
Jauniešu klimata protesti – pamatots trauksmes sauciens vai politisks manevrs?
Prognozētās klimata pārmaiņu sekas un politiskās elites nepietiekamā rīcība to novēršanai ir raisījusi neapmierinātību pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Tieši jaunieši un skolēni visā pasaulē ir aizsākuši vērienīgus klimata protestus, lai veicinātu aktīvāku politiskās elites rīcību, kā arī atgādinātu, ka tieši jaunākās paaudzes būs tās, kas piedzīvos arvien izteiktākas klimata pārmaiņas. Lai arī protesti ir guvuši pietiekamu mediju uzmanību, tie vēl nav panākuši ievērojamu rīcību no politiķu puses, taču noteikti ir likuši gan līderiem, gan vecākajām paaudzēm ieklausīties protestētāju mobilizācijas saucienos.
Igaunija izķer spiegus: kā karavīrs-patriots 10 gadus nodeva valsts un NATO noslēpumus
Saulainais pirmdienas rīts 2018. gada 3. septembrī Igaunijas Aizsardzības spēku majoram, 38 gadus vecajam Denisam Metsavasam bija īpašs. Viņš gatavojās doties uz savu jauno dienesta vietu – Igaunijas Aizsardzības līgas štābu. Taču, izejot no mājām, devās nevis Tallinas, bet gan pretējā virzienā, uz kādu nomaļu vietu, kur krūmos, īpašā slēpnī, bija jāatstāj slepenās ziņas Krievijas specdienestiem. Līdzko netīrais darbs tika padarīts, viņu aizturēja Igaunijas Drošības policija.
Riepu kalni Ozolnieku novadā – pārstrādei ar jaunu metodi saņemts pusmiljons, bet metodi vairs neizmanto
Autoriepu atkritumu Latvijā ir divreiz vairāk nekā lēsts līdz šim. Turklāt lielākie nolietoto riepu krāvumi atrodas vietā, kur būtu jānotiek to pārstrādei. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” izpētījis, ka uzņēmums “E Daugava” riepu pārstrādei ar jaunām metodēm saņēmusi pusmiljona eiro atbalstu no Eiropas fondiem, šīs metodes netiek izmantotas.
«Rīgas satiksme» par parādu piedziņu maksā miljonu eiro gadā
Aptuveni miljonu eiro gadā “Rīgas satiksme” pēdējos gados ir maksājusi parādu piedziņas uzņēmumam “Conventus”. Šī konsultanta darba efektivitāti tagad “Rīgas satiksmei” ierosinājusi izvērtēt auditorkompānija “Ernst&Young”, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tomēr gan parādu piedzinējs, gan “Rīgas satiksme” apgalvo, ka izmaksas esot adekvātas. Izrādās – “Rīgas satiksme” līdz šim pati nav varējusi piekļūt CSDD datubāzei un noskaidrot par stāvvietu nesamaksājušo auto īpašniekus, kuriem sūtīt draudu vēstules.
Intrigas, korupcija un likuma vara - Dienvidkorejas prezidentu lāsts
7. martā pret drošības naudu no apcietinājuma tika izlaists bijušais Dienvidkorejas prezidents Lī Mjonbaks.  Viņš gan nav vienīgais bijušais Dienvidkorejas prezidents, pret kuru ir izvirzīta lieta par korupciju. Viņa pēctece – Paka Kinhje (Dienvidkorejas pirmā prezidente – sieviete) pēc impīčmenta procedūras tika notiesāta uz 33 gadiem cietumā. Tomēr, ātri pārskatot Dienvidkorejas prezidentu biogrāfijas, nākas secināt, ka no 12 Dienvidkorejas republikas prezidentiem viens tika izsūtīts trimdā, viens noslepkavots, viens izdarīja pašnāvību pēc termiņa beigām, četriem radinieki tika ieslodzīti cietumā, vienam nāvessods tika atcelts un divus atbrīvoja no cietuma nākamie prezidenti.
Vai tiešām Latvijā pieaug vidusskolu un pedagogu skaits?
Diskusijā par šā gada budžeta projektu un tajā neiekļauto finansējumu pedagogu algu pieaugumam kā arguments bieži tiek izmantots nepieciešamo reformu trūkums skolu tīklā un izglītībā kopumā. Viens no aktīvākajiem šāda viedokļa aizstāvjiem ir finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), taču, kā secināja “Melu detektors”, viņš savā retorikā izmanto maldinošus un patiesībai neatbilstošus apgalvojumus.
Jaunākie
Interesanti