Ziņu analīze
Kā partijas "Stabilitātei!" līderis un Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs māna sekotājus par elektrības cenu veidošanos? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri 2013. gadā likumīgi slepus noklausījās uzņēmēja Māra Martinsona sarunas atpūtas kompleksā "Taureņi", nebija saņēmuši Augstākās tiesas (AT) atļauju Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sarunu ierakstīšanai. Šis apstāklis tagad ļauj tiesā apstrīdēt atsevišķu sarunu fragmentu izmantošanu kā pierādījumus, par to šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Jau vairākas nedēļas krīzi piedzīvo Latvijas piena lopkopji. Nākamnedēļ Zemkopības ministrija (ZM) valdībai prezentēs plānu, kā nozari atbalstīt. Konkrēti cik naudas tas valstij izmaksās, pagaidām nav zināms. Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka piensaimnieku atbalstam līdzekļus vajadzēs pārdalīt no citām nozarēm, savukārt papildu nauda no valsts budžeta būšot jāprasa tad, ja krīze turpināsies vēl vismaz divus mēnešus.
Atšķirībā no augstākos un zemākos amatos sēdošiem politiķiem, kuri lielāku algu saņem jau no 1. janvāra, ārstiem un māsām paredzētais algas pieaugums būs tikai no 1. aprīļa, kad varētu stāties spēkā šā gada budžets. Turklāt politiķu algas pieaugums mērāms ar četrciparu skaitli, bet ārstiem uz rokas tie būs papildu 82 eiro, māsām – 76 eiro.
Ogres mērs un Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Egils Helmanis šomēnes kļuva pamanīts tālu ārpus novada robežām. Vispirms bija viņa vēlme sarīkot sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi Ogres vēstures un mākslas muzejā, tad nejauši atklātībā nāca ziņas par Helmaņa viesošanos Avena muižā, tam sekoja mēģinājums nepatiesības teikšanu skaidrot ar "emocionālu nogurumu", bet vēlāk – Helmaņa publiskais konflikts ar muzeja darbiniekiem.
Lai gan Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās jau gandrīz deviņus gadus, tieši pirms gada notikušais Krievijas karaspēka masīvais iebrukums Ukrainā kļuva par modinātājzvanu, kas Rietumiem beidzot lika saprast, ka abpusēji izdevīga sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Latvijai būtiskākais pavērsiens ir tas, ka pretēji savām iecerēm Maskava izraisījusi NATO atdzimšanu, liekot Ziemeļatlantijas aliansei koncentrēties uz savu galveno misiju: rūpēm par NATO dalībvalstu kolektīvo drošību.
Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmās dienas nesa daudz pārsteigumu – starp tiem gan Ukrainas dienvidu reģionu ātrā zaudēšana, gan Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska drošsirdība. Šie notikumi atstājuši savu nospiedumu kara gaitā visu gadu, taču kopumā Ukraina šo kaujas posmu ir uzvarējusi.
Pēc pirmā aktīvās karadarbības gada Ukrainā var izdarīt trīs secinājumus: pasaule kļūst arvien bīstamāka, pirmos soļus situācijas destabilizācijā spers Krievija un Ķīna, kā arī – ir labi, ka NATO un Eiropas Savienība ir sasparojušās, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtē Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Latvijā ik gadu policija izsludina meklēšanā apmēram 1500 cilvēku. Daudzi no viņiem nav sasnieguši pilngadību. Apmēram desmito daļu no visiem pazudušajiem cilvēkiem tā arī neizdodas atrast. Kāpēc policijai nesokas bez vēsts pazudušu cilvēku meklēšanā? Kādā mērā valsts tajā paļaujas uz nevalstiskajām organizācijām?
Seksualitāte ir cieši saistīta ar cilvēka pašapziņu, spēju pastāvēt par sevi. Pētījumi rāda – cilvēki, kuri jūtas seksuāli drošāki, prot vadīt savu seksualitāti, ir spēcīgākas personības arī citās dzīves jomās. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" apskata galvenos jautājumus, kas saistās ar seksuāli reproduktīvo veselību, bet uz kuriem jaunieši pietiekami nesaņem atbildes izglītības iestādēs vai ģimenēs. Raidījumā velk paralēles ar seksuālās audzināšanas paradumiem padomju laikā un to sekām.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainu gada laikā pametuši miljoniem bēgļu, lielākoties sievietes un bērni. Latvijā patlaban uzturas vairāk nekā 35 000 cilvēku no Ukrainas. Pirms gada Latvijā īsā laikā tapa arī tiesiskais regulējums bēgļu uzņemšanai un atbalstam. Arī sabiedrības vairākums atbalsta ukraiņu uzņemšanu, un cilvēki brīvprātīgi iesaistījās palīdzībā bēgļiem. Vai tas kopumā ietekmējis integrācijas politikas attīstību kopš bēgļu krīzes 2015. gadā?
Pirms gada, sākot karu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka viņa valsts dodas atbrīvot Ukrainu no nacistiem. Tagad viņš melo, ka visa Eiropa bijusi Hitlera pusē jau Otrā pasaules kara laikā un Krievijai atkal esot jāaizstāvas pret visu kolektīvo Rietumu uzbrukumu. Kā gada laikā Krievijas dezinformācija pāraugusi arvien absurdākos melos?
Radi, draugi un muzikanti – tā varētu raksturot aizdomās turēto loku Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) fiktīvo darbinieku lietā. Nepilnus četrus gadus pēc nodibinājuma vadības, toreizējo Rīgas domnieku Vitas Jermolovičas (''Gods kalpot Rīgai'' (GKR)) un Maksima Tolstoja ("Saskaņa") aizturēšanas korupcijas apkarotāji lūdz abus apsūdzēt par krāpšanas atbalstīšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā, 280 tūkstoši eiro no pašvaldības izkrāpti, RTAB fiktīvi nodarbinot sešas personas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka starp tām ir gan "Saskaņas" un GKR politiķu radi un palīgi, gan mūziķis Ainars Mielavs.
Krievijas sāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ilgst jau gadu. Un šis karš arī parādījis, uz kurām valstīm labāk nepaļauties ieroču piegādē, it īpaši, ja runa ir par karu ar Krieviju.
Aizvadītā gada laikā negaidīti strauji uzplauka Latvijas tirdzniecības sakari ar Centrālāzijas valstīm, visizteiktāk – ar Kazahstānu. Tas skaidrojams ar to, ka sankciju un morālu apsvērumu dēļ bizness ar Krieviju nevarēja turpināties kā agrāk. Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka neviena no Latvijas eksportētajām precēm, piemēram, mobilie telefoni, pēc tam caur Kazahstānu nenonāk robežas otrā pusē – Krievijā.
Krievijas iebrukums Ukrainā lika Latvijai pārvērtēt savas militārās spējas. Valdība septembrī atbalstīja Aizsardzības ministrijas plānu divkāršot personālu Nacionālo bruņoto spēku struktūrās piecu gadu laikā. Vai to izdosies paveikt, šobrīd nav zināms. Diskusijas par dienesta likumu Saeimā ieilgušas, kā arī atklājušās daudzas praktiskas problēmas, kas traucē strauji audzēt iesaucamo skaitu. Šogad dienests būs tikai brīvprātīgs, un arī nākamgad iesaukt varētu vien dažus simtus, nevis tūkstošus, kā bija plānots septembrī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Balkānu valsts Kosova šonedēļ svin 15 gadu jubileju kopš neatkarības pasludināšanas. Kosovas valstiskumu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, arī Latvija un ietekmīgākās Rietumu lielvalstis, taču to nav izdarījusi Serbija. Belgradas attiecības ar neatzīto kaimiņvalsti joprojām ir ļoti saspīlētas.
Valsts katram gadam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) personā plāno mirušo un jaundzimušo skaitu, tiesa, pastarpināti: iestāde maksā vienreizējos piedzimšanas un apbedīšanas pabalstus. Līdzekļi tiem paredzēti valsts budžetā, pamatojoties uz VSAA pieprasījumu. Kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, pēdējos gados mirstību valsts VSAA personā prognozē visnotaļ precīzi, taču jaunās māmiņas cerības neattaisno. Dzimstības prognozes tiek pazeminātas katru gadu, taču arī tās nepiepildās.
Arvien lielāku satraukumu pasaulē rada situācija Moldovā. Nesen tās prezidente Maija Sandu pavēstīja, ka valstī tiek plānots apvērsums. Līdz šim Moldova lieliem soļiem gājusi Rietumu un NATO virzienā, un Krievijai, visticamāk, tas nepatīk, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Latvijas iedzīvotāji ikdienā vēl joprojām lieto liellitrāžas padomju standarta sašķidrinātās naftas gāzes balonus. Tie iepriekšējos gados ik pa laikam ir izraisījuši eksplozijas. Pagājušajā gadā gāzes balona sprādziens Kurzemē beidzās traģiski.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
