Ziņu analīze
Kā ar Covid-19 cīnās dažādas veselības aprūpes sistēmas
Pandēmijas maksimumā attīstīto valstu veselības aprūpes sistēmas darbojas ar pārslodzi un bieži netiek galā ar to, kas jāpaveic. Covid-19 ir izgaismojis vājās vietas, licis mainīt prioritātes, sajaucis reitingus un devis iespēju salīdzināt, kura sistēma krīzes apstākļos darbojas visefektīvāk.
«De facto»: Banka pētījusi «Rīgas tirdzniecības ostas» riskus Lemberga sankciju dēļ
Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga, Ventspils brīvostas pārvaldes un dažu Lemberga vadīto biedrību iekļaušanas ASV sankciju sarakstā atsevišķi politiķi pauda satraukumu, ka sankcijas varētu skart arī Rīgas ostu. Par Lemberga interesēm Rīgas ostā savulaik viesnīcā “Rīdzene” runāja arī bijušais politiķis Ainārs Šlesers, kura ģimene tagad oficiāli ir starp uzņēmuma “Rīgas tirdzniecības ostas” (RTO) īpašniekiem. Lembergs savu saistību publiski vienmēr ir noliedzis, tomēr nesen RTO saiknes ar politiķi pētīja arī uzņēmumu apkalpojošā “Swedbank”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai – audzē parādus un daudziem nepienākas
Valsts kasē pieejamā nauda un eirozonā veicinātā aizņemšanās ļāvusi Latvijas valdībai Covid-19 krīzes mazināšanai izcelties ar nepieredzētu dāsnumu, tomēr dažāda veida palīdzība pašlaik palielina mājsaimniecību un uzņēmumu parādus, turklāt liela sabiedrības daļa ielaistās ēnu ekonomikas un citu Latvijas īpatnību dēļ nevar saņemt palīdzību vai arī tā ir niecīga, vērtē LTV raidījums “De facto”.
Latvijā top mobilo telefonu rīki Covid-19 kontrolei. Ko tas nozīmē privātumam?
Covid-19 krīzē nu jau ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā. Valstis gan kopā, gan atsevišķi strādā pie jaunu mobilo telefonu lietotņu jeb aplikāciju un citu rīku izstrādes, kas ļautu uzraudzīt izolācijā esošos un atrast saslimušo kontaktpersonas; savu projektu pietikušas arī kompānijas "Apple" un "Google". Arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Ko spēj sievietes pie varas Covid-19 pandēmijas laikā
Viena no vēl joprojām neatminētajām pandēmijas mīklām ir šāda – kāpēc ir valstis, kurās koronavīruss plaši plosās, bet citās, kuras dažkārt atrodas kaimiņos, epidēmija norit salīdzinoši viegli. Skaidrojumu meklējumos zinātnieki salīdzina dažādus parametrus, tostarp demogrāfiju un to, cik stingri ir ierobežošanas pasākumi, taču neviena versija pagaidām nesniedz pilnīgu atbildi. Amerikāņu žurnāla “Forbes” komentētāja piedāvājusi šī fenomena “feministisku” skaidrojumu, un šķiet, ka tas nav sliktāks par jebkuru citu.
«Mintos», «Twino» un citi: kā Covid-19 devis triecienu «fintech» un investoriem
Latvija – viens no Eiropas līderiem P2P kreditēšanā – nonākusi nozares krīzes epicentrā. Vairākas vietējās interneta platformas, kas piedāvāja ieguldīt naudu uz procentiem, pārtraukušas darbu. Dažos gadījumos, iespējams, iemesli ir krāpšanā, bet vīruss ir tikai iegansts. Tirgus līderis – kompānija “Mintos” – atzīst, ka iepriekšējā izaugsmes stratēģija nav aktuāla.
Covid-19 pandēmija: Kā pasaulei atcelt ierobežojošos pasākumus un palikt dzīvai
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ publiskojusi savas rekomendācijas attiecībā uz ierobežojošo pasākumu atcelšanu Eiropas Savienībā, dažas Eiropas valstis jau sākušas šos pasākumus uzmanīgi samazināt. Taču no lielajām valstīm šāda pieredze ir tikai Ķīnai, bet globālā mērogā pandēmija vēl ir tālu ne tikai no beigām, bet arī no maksimuma. Pasaules atgriešanās pie normāla stāvokļa ir atkarīga arī no tā, kādas “atvēršanas” stratēģijas tiks izmantotas un cik saskaņotas starp valstīm tās būs.
Kāpēc ārstniecības iestādes kļuvušas par Covid-19 perēkļiem?
Covid-19 pandēmijas lielāko smagumu uz saviem pleciem iznes mediķi. Itālijā sērga ieguva katastrofas apmērus, kad par infekcijas perēkļiem kļuva slimnīcas. Lai no tā izvairītos, Latvijā valsts definējusi uzdevumu īpaši uzraudzīt ārstniecības iestāžu pacientus un personālu. Tomēr vairāk nekā 50 veselības aprūpes darbinieki jau ir saslimuši. Biežāk minētais infekcijas avots ir pacienti, kuri melo par savu veselības stāvokli un kontaktiem ar slimajiem. Taču ir arī citi iemesli. Iespējams, nevajadzīga varonība vīrusa perēkli iesējusi “ātrajā palīdzībā”. Daudzi mediķi slimnīcās strādā bez pienācīgiem aizsardzības līdzekļiem, un, kad viņi paši saslimst ar Covid-19, saņemt palīdzību izrādās teju neiespējami.
Rēzeknē ar Covid-19 slimo bērnu ķirurģe. Versijas par inficēšanos, testēšana un izolācija
72 gadus vecā ārste Veronika Smolko lielāko mūža daļu strādā Rēzeknes slimnīcā. Tagad viņa, vīrs un vēl vairāki mediķi saslimuši ar Covid-19. Veronika Smolko par savu pieredzi ar vīrusu pastāstīja Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili”. Ārstes ģimenes pieredze rāda gan to, ka valstī noteiktajam testēšanas algoritmam ir trūkumi, gan to, ka reģionālās slimnīcas Covid-19 slimniekiem nav gatavas.
Melu detektors: Vai ārstam Purmalim taisnība, ka krūts vēzi var izraisīt smags un vadošs darbs?
Pazīstamais ārsts onkologs Egīls Purmalis teicis, ka starp faktoriem, kas ietekmē krūts vēža attīstību, ir dzīvesveids, kad sievietes nedzemdē bērnus, bet daudz un smagi strādā, tostarp vadošos amatos. LSM.lv “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka saistība starp maternitāti un krūts vēža risku ir patiešām vispāratzīta, savukārt tas, kāda ietekme ir stresam darbā, nav pierādīts (taču ārstiem par to ir dažādi viedokļi).
Politika epidēmijas laikā: par spīti partiju ķildām Kariņš un Levits tic valdības stabilitātei
Lai gan valsts augstākās amatpersonas publiski aicina, ka krīzes laikā politiķiem vajadzētu aizmirst visus strīdus un saliedēties epidēmijas pārvarēšanai, ne visi tam ir gatavi atsaukties. Senais teiciens “krīze kā iespēja” vairāku politiķu izpratnē, izskatās, tiek tulkots kā iespēja izcelties, mēģināt izbīdīt savu dienaskārtību vai vienkārši jaukt gaisu. Tomēr gan premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība“), gan Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” apgalvo, ka valdības stabilitāti šie strīdi neapdraud.
Krievvalodīgajai auditorijai Latvijā ir tiesības būt informētai. Saruna ar eksperti Proskurovu
Grūti prognozēt, kā sabiedriskās televīzijas satura parādīšanos komercmedijos vērtēs skatītāji – tā intervijā Latvijas Radio atzīst bijusī Latvijas Televīzijas satura krievu valodā galvenā redaktore Olga Proskurova. Viņa gan secina, ka pašreizējā krīzes situācijā īpaši svarīgi ir sasniegt visas cilvēku grupas, tostarp krievvalodīgos, kuri šobrīd daudz vairāk pievēršas ziņām un citam mediju saturam, tostarp meklējot informāciju sabiedriskajā medijā.
«airBaltic» darbiniekus krīzes pabalsti nesasniegs; neapskaužamā situācijā – jaunie piloti
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" daudzie tūkstoši darbinieku ir palikuši ārpus krīzes pabalsta rāmja. Dīkstāves pabalsts viņiem nepienākas, jo Finanšu ministrija uzskata – tas būtu Eiropas Savienības (ES) noteikumiem neatbilstošs palīdzības veids, taču cits uzņēmuma darbiniekiem no valsts puses netiek piedāvāts. Tie, kuri nav atlaisti, ir neziņā. Uzņēmums viņus mudina ņemt bezalgas atvaļinājumu, bet viņi nesaprot, uz cik ilgu laiku un no kā pārtiks.  
Covid-19 izcelsme: Vai vīruss no laboratorijas?
Pasaulē Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu skaits strauji kāpj, tāpat arī pieaug mirstība. Skaidrs, ka paši aktuālākie jautājumi, ko šobrīd uzdod miljoni, ja ne miljardi cilvēku, ir, kā pasargāt sevi un citus no saslimšanas un kā izārstēties, ja tomēr ir sanācis saslimt. Savukārt zinātnieki uzskata, ka līdz ar ārstēšanas un profilakses metožu izstrādi nepieciešams arī noskaidrot, kur un kā šī saslimšana ir radusies.
Sudrabūdens dzeršana un citi brīnumlīdzekļi no Covid-19 neglābs
Covid-19 ir tikai dažus mēnešus vecs, un zinātne vēl nav atradusi ne vakcīnu, ne medikamentus, kas derētu tā ārstēšanai. Tā ir pateicīga situācija dažādu brīnumlīdzekļu tirgotājiem. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” veica faktu pārbaudi projektā “Re:Check”, lai parādītu dažādos brīnumlīdzekļus, kā arī noskaidrotu infektologu domas par tiem.
Kāpēc Vācijā Covid-19 nav tik nāvējošs?
Mēnesi pēc koronavīrusa epidēmijas sākuma Eiropā saslimušo skaita statistika Vācijā ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs. Savukārt zemo mirstības līmeni eksperti tā arī līdz šim nav spējuši izskaidrot. Viena no versijām ir, ka būtisku lomu ir nospēlējusi agra un masveidīga cilvēku testēšana.
Jaunākie
Interesanti