Ziņu analīze
Suliņas un soda pret vēzi: kā Latvijas «Instagram» influenceri nesodīti melo par preču ārstnieciskajiem efektiem
“Čau, mani mīļie draugi, mīļš jums sveiciens atkal instagram TV video! Es ļoti bieži tā daru, ka, tad, kad ir atnācis kāds jauns produkts, es tikai par viņu lieku storijus un fanoju, fanoju, fanoju!” no datora ekrāna, uzlikusi kaķa austiņu filtru un deguntiņu, uzspēlēti priecīgi runā viena no latviešu "Instagram" influencerēm Kate Vegmane. Viņa saviem 6000 sekotājiem reklamē noni — siltajās zemēs sastopama krūmauga — sulu (latviski cintronlapu morinda). “Viena no tādām brīnumlietām ir tā, ka šis fantastiskais auglis aptur vēža šūnu veidošanos. Pat ja ir iesākušās metastāzes, tad viņš to aptur. Tas ir tiešām tāds brīnumlīdzeklītis.”
Dienvidkorejas – Japānas konflikts. Cēloņi un ieguvēji
Pēdējā gada laikā jau tā vēsturiski sarežģītās Japānas un Dienvidkorejas attiecības ir krasi pasliktinājušās un starp abiem Āzijas ekonomikas smagsvariem ir izveidojies tirdzniecības karš. Par pamatu attiecību saspīlējumam kalpo Otrā pasaules kara mantojums – Japānas koloniālā ēra Korejas pussalā, tajā skaitā korejiešu piespiedu darbaspēka un “komforta sieviešu” izmantošana. Konflikts negatīvi ietekmē abu valstu ekonomikas, taču gan Tokijas, gan Seulas administrāciju īstenotā nacionālistiskā retorika padara domstarpību risināšanu šādā veidā populāru abās sabiedrībās.
Neskaidrā nākotne pēc «Brexit». Apvienotās Karalistes trilemma un Skotijas dilemma
Izvēli, kuras priekšā atrodas Apvienotā Karaliste, vislabāk iespējams aprakstīt kā trilemmu jeb situāciju, kurā no trim izvēlēm reizē iespējamas tikai divas. Ideālā variantā Apvienotā Karaliste vēlētos gan pilnīgu neatkarību no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas, ieskaitot tiesības slēgt savus tirdzniecības līgumus, gan izvairīties no tā sauktās “cietās robežas” starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, gan saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību jeb šādu robežu neradīt arī valsts iekšienē.
Turcijas un Lībijas «saprašanās memorands»: diplomātisks solis vai aizsegs Turcijas iesaistei Lībijas iekšpolitikā?
Situācija Lībijā ir bijusi politiski nestabila kopš 2011. gada, kad tika gāzts diktators Muamars Kadafi. Vairākas valdības un militāri saspīlējumi ir noveduši valsti ekonomiskā un politiskā stagnācijā, kā arī raduši iespēju nopietnam militāram konfliktam ar aizvien lielāku starptautisko spēlētāju iesaisti. Uz to arī norāda Turcijas un Lībijas ANO atbalstītās valdības parakstītais "saprašanās memorands", kas nodrošinātu šai valdībai Turcijas militāro atbalstu. Apmaiņā pret to Lībija pārdalījusi sev piederošas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Vidusjūrā, radot potenciālus saspīlējumus reģionā.
ZZS vilcinās saraut saites ar ASV sankcijām pakļauto Lembergu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ilggadējā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga iekļūšana ASV sankciju sarakstos izraisījusi viļņošanos arī šajā politisko spēku apvienībā. No Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" politikā ienākusī Dana Reizniece-Ozola publiski aicinājusi Ventspils mēru aiziet no politikas. Tomēr citi ZZS politiķi ir krietni piesardzīgāki – no Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" aptaujātajiem frakcijas deputātiem vien Māris Kučinskis pauda atklātu atbalstu Reiznieces-Ozolas viedoklim.
Viltotas NATO vēstules un konti viendienīši: informācijas operācija pret Latviju
“Digitālās pētniecības laboratorija” atklājusi ietekmes operāciju, kurā izmantoti viltoti dokumenti un neīsti sociālo tīklu konti internetā, lai grautu Latvijas valdības uzticamību. Līdzīgi kā operācijā, kuru laboratorija atklāja jūnijā, arī šajā gadījumā saskatāmas Krievijas izlūkdienestu darbībai raksturīgas iezīmes, lai gan acīmredzamas saistības starp abām operācijām nav.
Spēcīgi mediji, sabiedrība un valsts. Atziņas pēc pētījuma
Par to, cik attīstīta kādā valstī ir demokrātija un pilsoniskā sabiedrība, ļoti daudz var spriest pēc tā, cik nodrošināti un respektēti ir šīs valsts sabiedriskie mediji. Par šo patiesību vēlreiz lika aizdomāties Tartu Universitātes mediju pētnieka Jāņa Juzefoviča pētījuma “Sabiedriskie mediji un sabiedrība: attieksmes, priekšstati un gaidas.
Lembergs par Magņitska sarakstā iekļauto biedrību vadīšanu nopelnījis 4,7 miljonus eiro
Līdz ar Aivaru Lembergu – no pienākumiem atstādināto Ventspils mēru – ASV sankcijas piemērotas arī Ventspils brīvostas pārvaldei, kā arī trim biedrībām, kuras Ventspils mērs ilgus gadus vadījis. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” aprēķināja, ka kopš 2000.gada Lembergs no šīm biedrībām algā saņēmis kopumā vairāk nekā 4,7 miljonus eiro.
Kā degvielas cenu kāpums atklāja iesakņojušās ekonomiskās un politiskās problēmas Irānā
Šī gada 15. novembrī Irānu pāršalca plaši protesti visā valsts teritorijā, ko izraisīja valdības pēkšņais lēmums palielināt degvielas cenas. Tas bija pēdējais piliens vietējo iedzīvotāju pacietības kausā, kuri līdz šim bija apspieduši savu neapmierinātību pret slikto valsts ekonomisko līdzekļu pārvaldību un politiskās elites korupciju. Lai arī jau 2017. gadā Irānā norisinājās protesti pret ekonomisko stagnāciju, šī gada situācija sasniedza jaunus neapmierinātības apjomus, kas rezultējās ar varas iestāžu lēmumu slēgt sabiedrības piekļuvi internetam, kā arī deva drošības spēkiem norādījumus apspiest protestētājus.
Reputācijas risku dēļ no «Rīgas satiksmes» konkursa izslēgti arī divi pagaidu valdes locekļi
Šonedēļ kļuva skaidrs, ka šī Rīgas domes sasaukuma dienas ir skaitītas. Tāpēc jo aizdomīgāk izskatās straujās izmaiņas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kura vadība šobrīd tiek meklēta konkursā. Jaunais vicemērs Druvis Kleins, kurš pārstāv bez partijām palikušo deputātu bloku “Rīgai!”, atlaida par konkursa gaitu atbildīgos “Rīgas satiksmes” padomes locekļus. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka no konkursa jau pirmajā kārtā tika izslēgti divi tagadējie pagaidu valdes locekļi – Elīna Epalte-Drulle un Emīls Jakrins. Tomēr Jakrins, kuram bijusi aktīva loma jaunās Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunās, joprojām sevi uzskata par labu pretendentu darbam “Rīgas satiksmes” pastāvīgajā valdē. 
Urzulas fon der Leienas «Eiropas Zaļais kurss». Vai Eiropa kļūs par priekšzīmi pasaulei?
Gandrīz četrus mēnešus pēc apstiprināšanas amatā, jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir saņēmusi Eiropas Parlamenta apstiprinājumu viņas vadītās Komisijas sastāvam. Fon der Leienas Komisijas vīzija ir progresīva un sola risināt samilzušās problēmas gan Eiropas, gan globālajā līmenī. Tajā skaitā vairāk nekā jebkad iepriekš tiek pievērsta uzmanība cīņai ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai.
«Re:Baltica»: Arī «inbox.lv» apiet «ātro kredītu» reklāmu ierobežojumus
Tā dēvēto ātro kredītu reklāmas kopš šīs vasaras sabiedriskajos medijos vairs neredz un nedzird. Likuma ierobežojumi, kas stājās spēkā šovasar, nosaka, ka šīs reklāmas aizliegts izsūtīt arī e-pastos un rādīt komercmedijos. Taču internets, tostarp viena no populārākajām saziņas vietnēm "inbox.lv", un komercmediji ir pilni ar tā dēvēto ātro kredītu reklāmām. Kā tas ir iespējams? To pētīja "Re:Baltica" žurnālisti.
Retāku valodu izredzes Eiropā. Ko panāk kašubu, veru, frīzu un latgaliešu valodu aktīvisti?
Skolas un bērnudārzi, kā arī valodas lietojums ģimenē tiek minēti, kā galvenās iespējas izdzīvot retāk lietotām valodām Eiropā. Tās daudzās valstīs saziņā tiek lietotas paralēli oficiālajai valsts valodai, piemēram, kašubu valoda Polijā, veru – Igaunijā un latgaliešu valoda Latvijā. Tomēr šajā ziņā kopienas nereti saskaras ar izaicinājumiem – jaunās paaudzes vidū nereti retāk lietotām valodām trūkst prestiža.
Ceļā uz jauno EK sastāvu politiskās cīņas un šaubas par likumību
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 27. novembrī, balsos par jaunās Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšanu. Visticamāk, vācu politiķes Urzulas fon der Leienas vadītā komanda gūs vairākuma deputātu atbalstu. Ceļš līdz šim balsojumam ir bijis ārkārtīgi sarežģīts. Un līdz pat šim brīdim neviens nevar būt pilnīgi drošs, vai topošās EK iecelšanas likumība netiks apstrīdēta tiesā. Kāds bija jauno komisāru apstiprināšanas process, un kā Latvija tajā izskatās uz pārējo Baltijas valstu fona?
Skaitļi un fakti: Banku savienība sagaida piecgadi joprojām nepabeigta
Šogad novembrī aprit pieci gadi kopš Eiropas Savienība (ES) ir papildinājusies ar vēl vienu savienību – Banku savienību. Tas ir vēl viens elements, kuram jāstiprina Eiropas monetārā savienība jeb eirozona un kas tapa krīzes iespaidā. Kaut gan kopš krīzes smagākā punkta ir pagājuši desmit gadi un kopš starta šāviena banku savienībai - pieci, jaunais veidojums nebūt nav līdz galam gatavs.
«De facto»: Bažas par haosu ceļu satiksmes uzraudzībā pēc gadu mijas
Vēl aizvien nepieņemti likumi, nenotestēta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma un prognozes par haosu 1. janvārī – šāda aina tiek zīmēta šobrīd, pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem, bet lietots arī visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas.
Jaunākie
Interesanti