Ziņu analīze
Kā Covid-19 pandēmijas sekas ietekmēs Latvijas sabiedrības veselību?
Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu vien krīze veselības aprūpes jomā nebeigsies – pandēmijai būs ilgas un smagas sekas un ietekme uz sabiedrības veselību. Pēc tam, kad šā brīža vilnis būs pierimis, slimnīcās ieradīsies tie, kuri savu veselības problēmu risināšanu ir bijuši spiesti atlikt Covid-19 pacientu pieplūduma dēļ, bet daļa cilvēku pēc Covid-19 pārslimošanas saskarsies ar grūti pieejamiem rehabilitācijas pakalpojumiem. 
«Izmisuma zonā»: Slimnīcas pilnas ar nedziedināmi slimiem, arī ģimenes ārsts nevar palīdzēt
Pat vairākas reizes manā mūžā gadījies, ka lietvede universitātē, skolotāja, vēl citā gadījumā profesore – maģistra darba vadītāja – piepeši aiziet mūžībā. Tiesa, "piepeši" – tas ir tikai apkārtējiem. Izrādās, līdz pēdējam šie cilvēki gājuši uz darbu. Nedziedināmi slimi pacienti savu pēdējo dzīves nogriezni var izvēlēties pavadīt darbā arī tāpēc, ka baidās – viņi nespēs samaksāt par nepieciešamo aprūpi.
Pašvaldības nesteidz atlaist uz tiesas sola nonākušu uzņēmuma vadītāju
Talsu un Tukuma pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra”, kā arī tā vienīgais valdes loceklis Ēriks Zaporožecs un uzņēmuma poligona “Janvāri”  bijušais un esošais vadītājs nonākuši uz tiesājamo sola. Apsūdzības celtas par izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas un  atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Jau tuvākajā laikā “Piejūra” plāno startēt ar vērienīgu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu, taču pašvaldības nav lēmušas ne par uzņēmuma vadītāja nomaiņu, ne valdes paplašināšanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
Pieaug aizdomīgo Covid-19 vakcinācijas sertifikātu skaits slimnīcu pacientu vidū
Palielinoties ar Covid-19 saslimušo skaitam, pieaug arī aizdomas par viltotiem vakcinācijas sertifikātiem. Izmeklēšanas iestādēs ir atsevišķas krimināllietas, kurās ir runa pat par simtiem, iespējams, neīstu vakcinācijas sertifikātu. Arvien vairāk aizdomīgu paraugu nāk no slimnīcām par it kā vakcinētiem pacientiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Pavļuta nenotikusī demisija: «Attīstībai/Par!» pārmet premjera partijas biedriem mediķu organizāciju uzkūdīšanu
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (''Attīstībai/Par!''), kura demisiju šonedēļ pieprasīja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un citas mediķu organizācijas, esot darījis visu, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju Latvijā, tāpēc viņa sodīšana politisku motīvu dēļ nebūtu godīga – ar šādiem argumentiem pret savu ministra demisiju iebilda apvienība “Attīstībai/Par!”. Apvienības pārstāvji arī pauž aizdomas par premjera Krišjāņa Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” (JV) politiķu dalību veselības nozares uzkūdīšanā pret Pavļutu, vēsta  Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
Senioru bailes laikus nav kliedētas; novēloto vakcināciju cer iedzīt līdz decembrim
Latvijā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma nomiruši vairāk nekā 3200 Covid-19 slimnieku. Vairāk nekā 2800 no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem. Tās ir sekas nepietiekamai senioru vakcinācijai, kam nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan jau pavasarī bija redzams, ka šajā grupā vakcinācijas rezultāti izpaliek. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, vakcinācijas organizētāji aktīvāk sāka rosīties tikai līdz ar jauno uzliesmojumu rudenī, un tagad izvirzīts mērķi piecu nedēļu laikā līdz decembrim sasniegt 90% aptveri šajā grupā. 
Dīkstāves leiputrija. Covid-19 atbalstu saņēmušas arī pelnošas nozares
Iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā līdzās uzņēmumiem, kuri pandēmijā patiešām cieta zaudējumus, pie valsts atbalsta jeb nodokļu maksātāju miljoniem ir tikušas arī nozares, kuras pandēmijā auga un pat sildīja ekonomiku. Cik lietderīgi izmaksāti vairāk nekā simt miljoni eiro būvniecībai un lauksaimniecībai?
Mūžīgi iesprostoti. Vairāk nekā puse cilvēku ratiņkrēslos Latvijā netiek ārā no mājām
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?
Kā ar Covid-19 slimo prezidenti, premjeri un prinči
Latvijas prezidents Egils Levits, kurš ceturtdien tika oficiāli atzīts par inficējušos ar koronavīrusu, nonācis plašā citu ar Covid-19 slimojušo valstu un valdību vadītāju kompānijā. Levitam, kurš pavasarī tika vakcinēts, ir viegli simptomi, tomēr ne visiem viņa kolēģiem tā paveicies. Rus.lsm.lv apkopoja vairākas “slimības vēstures”.
«Tev pusmiljons bija rokā!» Muitnieku sarunas liecina par iespējamu kukuļu dalīšanu
Aprīļa sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja par plašu aizturēšanu Terehovas muitas kontroles punktā aizdomās par korupciju. Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili” zināms, ka starp sākotnēji aizturētajiem ir arī trīs muitnieki, kuru vārdi jau pirms 20 gadiem figurēja korupcijas shēmā. Tāpat Latvijas Radio izpētīja deklarācijas diviem tūkstošiem VID darbinieku. Kāda muitniece bankā uzkrājusi divus miljonus eiro. Daudzas amatpersonas saņēmušas vairāk nekā simt tūkstošu vērtus dāvinājumus no tuviniekiem. Bet citiem muitniekiem ir ļoti ienesīgi papildu darbi.
Vai eksprezidents Valdis Zatlers saka patiesību par «Janssen» vakcīnu pret Covid-19
Ar vienu “Janssen” (“Johnson & Johnson”) vakcīnas devu nepietiek, un ar to potētie saslimst ar Covid-19 daudz biežāk nekā tie, kuri saņēmuši citas vakcīnas, sacīja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pēc izglītības ir ārsts. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, teikto neapstrīd arī Latvijas speciālisti, tomēr ar svarīgu piebildi: no slimības smagas formas un no nāves pat viena “Janssen” vakcīnas pote tomēr aizsargā labi.
Hibrīdkara frontē: Migrantu stumšana Latvijā un vēl arvien caurā robeža ar Baltkrieviju
Ilgus gadus draudzīgi sadzīvojusi ar diktatoru, tagad Latvija piedzīvo Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīdkaru. Pāri Baltkrievijas robežai plūst migrantu straume. Atsevišķos gadījumus Baltkrievijas robežsargi mērķtiecīgi, ar nolūku, pielietojot fizisku spēku, cenšas izbīdīt šos cilvēkus uz Latvijas teritoriju. Karu nākas izcīnīt Latvijas robežsargiem – neaizsargātās vietās un nepietiekami bruņotiem.
Nav lēti, bet nav arī kosmoss. Vai ir vērts pirkt «DelfinGroup» akcijas?
Vēl līdz 11. oktobrim var iesniegt pieteikumu, lai iegādātos kompānijas “DelfinGroup” akcijas (uzņēmums ir pazīstams ar lombardu “Banknote” tīklu). “DelfinGroup” plāno sākt savu akciju kotēšanu biržā “Nasdaq Riga”. Cena – 1,52 eiro par akciju, pavisam tiek piedāvātas līdz 8,4 miljoniem akciju, kā arī tiek solīts regulāri izmaksāt dividendēs ne mazāk kā 50% no peļņas. Vai ir jēga pirkt?
«Atvērtie faili» pēta: Kāpēc valstij piederošajos mežos zāģē ES aizsargājamus biotopus?
Neviens, kuram Latvijā ir iemīļots kāds vecs un dabisks mežs, nevar būt drošs, ka to vienā dienā nenocirtīs. To var izdarīt valstij piederošs uzņēmums, kā arī tas Latvijā ir likumīgi atļauts. Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka Latvija pamazām zaudē vecos, Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Atbildīgo dienestu ieskatā “caurums” Latvijas likumos tos neaizliedz cirst. Bet, lai nosargātu dabas vērtības, dabas aizstāvjiem jārēķinās gan ar lielu birokrātisko slogu, gan noslīpētām atbildēm no atbildīgajām iestādēm.   
Bankrotējušās «PNB bankas» padomes loceklis: Tas, kas notika, bija ļoti dīvaini
Bijušais Vācijas izlūkdienesta priekšnieks un agrākais “PNB bankas” padomes loceklis Augusts Hanings intervijā LTV raidījumam “De facto” paudis, ka ir ticis maldināts par darījumiem, kas bankā notika īsi pirms tās slēgšanas. Hanings tagad ir viens no atbildētājiem bankas maksātnespējas administratora sāktajā tiesvedībā, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. Paralēli izmeklēšanu veic Valsts policija. 
LIAA kļūda aprēķinos paliek zem sitiena jaunos uzņēmējus
Zem sitiena palikti desmitiem uzņēmēju, kuri bija iestājušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoros un rēķinājās ar iespēju saņemt atbalstu uzņēmējdarbībai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tas noticis, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kļūdījusies savos aprēķinos un prognozēs par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojumu šajā plānošanas periodā. 
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt