Ziņu analīze
Balsstiesības jau no sešpadsmit: Eiropas Savienības valstu pieredze
Diskusija par jauniešu balsstiesībām un balsstiesīgo vecuma robežas samazināšana līdz 16 gadu vecumam Eiropas Jaunatnes gadā ir nonākusi sabiedrības uzmanības lokā daudzviet Eiropas Savienībā. Kāda ir to valstu pieredze, kur pie vēlēšanu urnām atļauts doties jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu?
«ABLV Bank» sankciju lieta. Sarunās ar ASV par pārmetumu atsaukšanu rezultātu vēl nav
Pagaidām nav redzama progresa Finanšu ministrijas sarunās ar kolēģiem no ASV par Latvijai izteikto pārmetumu atsaukšanu, kas tika izklāstīti ASV 2018. gada sankciju projektā pret "ABLV Bank". Finanšu ministrija vēlas panākt minētā dokumenta "noņemšanas uzsākšanas procesu", jo tas traucējot piesaistīt investīcijas, ziņoja Larvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Taktiskie vingrojumi. Par koalīcijas modeli piekāpties negrib ne Kariņš, ne AS un NA
Divas nedēļas pagājušas sarunās par jaunās valdības lielajiem darbiem, bet iespējamo koalīciju veidojošajām partijām drīzumā atkal būs jārunā par krietni šķeļošāku lietu – cik partijas veidos valdību? Lai gan "Jaunās Vienotības" (JV) līderis Krišjānis Kariņš šonedēļ turpināja apgalvot, ka neredz šķēršļus četru partiju koalīcijai, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) arvien nepacietīgāk gaida brīdi, kad premjers sapratīšot, ka ar "Progresīvajiem" vienā valdībā šie spēki nestrādās. Modelēt, kas notiks, ja neviena no pusēm nepiekāpsies, politiķi gan pagaidām atsakās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Drošības politikas eksperte: Krievija šobrīd zaudē ietekmi ne tikai Eiropā, bet arī Centrālāzijā
Krievijas uzsāktais karš ir parādījis, ka tā nav visvarena, tāpēc zūd Krievijas ietekme ne tikai Eiropas, bet arī Centrālāzijas valstīs. Turklāt arī Ķīnas atbalstam, bez kura Krievija nebūtu varējusi iebrukt Ukrainā vai turpināt karadarbību, ir robežas. Ķīna nevēlas piedzīvot pasaules ekonomikas sabrukšanu, lielāku karadarbību, sankcijas vai atomkaru, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja ASV–Vācijas Māršala fonda Ģeopolitikas nodaļas vadītāja un vecākā eksperte Kristīne Bērziņa.
Apkures tarifu aina Latvijā – dažās pašvaldībās tie atšķiras pat septiņas reizes
Rudens un gaidāmās ziemas luksusa prece – apkure. Par to, ka tā būs dārgāka, brīdināts jau iepriekš, taču – cik daudz dārgāka? Aina no pašvaldības uz pašvaldību atšķiras pat septiņkārtīgi. Piemēram, Ikšķilē uz šī gada 1. oktobri tarifs par vienu megavatstundu bija 324 eiro, bet Ludzā vien 46 eiro. Kā secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", lētākie tarifi šoziem iezīmējas tajās vietvarās, kur pārsvarā neizmanto vai maz kā kurināmo izmanto gāzi. Lai arī šogad izmaksu "slāpēšanai" paredzēts valsts atbalsts, raidījums secinājis – lielāks tas būs pašvaldībās, kur ir visaugstākie siltuma tarifi, nevis mērķēts uz tiem, kam plānākie maciņi.
«Re:Check»: Cik korekta ir retorika koalīcijas sarunās, un kāds EP deputāta atklājums licis uzgavilēt vakcīnu skeptiķiem
Kopš vēlēšanu rezultātu paziņošanas potenciālo koalīcijas partiju politiķi strīdas par to, vai jaunajā valdībā jābūt trim vai četriem politiskajiem spēkiem. "Re:Check" analizē, cik korekta ir viņu retorika un vai pārmetumi kolēģiem vienmēr ir pamatoti. Tāpat "Re:Check" uzmanību piesaistījis arī kāds Eiropas Parlamenta (EP) deputāta it kā šokējošs atklājums par Covid-19 vakcīnām, kas ļāvis uzgavilēt daudziem vakcīnu skeptiķiem. 
«Pegasus» gadījumi – Eiropas Votergeita? Atsaucības izmeklēšanai nav
Īpaši jaudīgu, Izraēlā ražotu spiegošanas programmu "Pegasus", visticamāk, iegādājušās vismaz deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču par četrām ir zināms, ka tur tā izmantota, lai noklausītos politiskās opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības locekļu un žurnālistu telefonus. Tās ir Grieķija, Polija, Ungārija un Spānija. Taču vairāk nekā gadu kopš skandāla nākšanas gaismā nekas būtiski nav mainījies – atsaucības šo gadījumu izmeklēšanai nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
2023. gada valsts budžetā trīs miljoni eiro novirzīti politiķu algu kāpumam
Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno ar deficītu 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrs to sauc par tehnisko budžetu, jo aizejošā valdība nekādas jaunas iniciatīvas tajā neesot iekļāvusi. Tomēr pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta. 
De facto: Cīņā par zemkopības ministra krēslu piesaista zemkopības nozares biedrības
Lai arī partijas oficiālās tikšanās reizēs uzsver – vispirms vienošanās par darbiem, tikai tad par amatiem, tomēr faktiski cīņa par ietekmes sfērām un to, kas ieņems konkrētos amatus, ir sākusies. Viena no pirmajām publiskajām kaujām – par Zemkopības ministriju. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka pēc tam, kad biedrība "Zemnieku saeima" aicināja zemkopības ministra amatam atkārtoti nevirzīt Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība (NA)), viņa biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) atbalstu meklējis dažādās zemkopības nozares nevalstiskajās organizācijās.
De facto: «Kariņa otrajā valdībā» – domstarpības par krīžu vadību, jauniem portfeļiem un vēlēšanu sistēmas maiņu
Turpinoties "Jaunās Vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa mēģinājumiem izveidot valdību, politiķi un arī mediji šonedēļ partijas birojā pavadīja teju desmit stundas. "Kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk," dažubrīd jau šķita, ka šī "Apvienotā saraksta" (AS) priekšvēlēšanu programmā apsolītā metode jau tiek izmantota. Tomēr pēc divpusējām sarunām ar visām trim partijām, kuras Kariņš joprojām vēlētos redzēt valdībā, par koalīcijas modeli vienošanās tā arī nav, bet valdības darāmo darbu sarakstā bez pašsaprotamām visus vienojošām lietām, ir arī visai daudz pretrunu, secina Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Piemēram, tādas ir gan par jauniem ministru portfeļiem, gan par to, kas īsti ir krīze.
«Zeme, kur dzer»: Vai ar kriminālatbildību izdosies mazināt dzērājšoferu skaitu?
Iespējams, jau jaunnedēļ parlaments pieņems likuma izmaiņas, kas paredz saukt pie kriminālatbildības šoferus pusotras promiles reibumā. Plāno, ka ceturtdaļa vien bailēs no atbildības savu netikumu atmetīs. Atlikušo daļu sodīs – daudzi būs probācijas dienesta klienti. Tomēr ir jautājums, vai šāds sods panāktu iecerēto?
Kā Rosļikova «TikTokeri» pārliecināja vēlētāju «Stabilitātei!» ievēlēt 14. Saeimā?
14. Saeimas vēlēšanās par pārsteigumu parūpējās partija "Stabilitātei!", kura SKDS vēlētāju aptaujās debitēja ar 2,3% atbalstu gada sākumā un programmā ar tās līderi Alekseju Rosļikovu priekšgalā piedāvāja pat izstāties no "žņaudzošās" Eiropas Savienības, bet vēlēšanās ieguva 6,8% balsu un 11 vietas Saeimā. Uz krieviski runājošo vēlētāju orientētā partija "Stabilitātei!" kampaņā bija kareivīgāka par "Saskaņu" un jauneklīgāka par Latvijas Krievu savienību, izmantojot sociālos tīklus, it īpaši "TikTok" platformu. LTV raidījums "De facto" analizēja partijas panākumu. 
Vēlētāju šķirotava: Vai partiju atbalstītāju viedokļi sakrīt ar politisko spēku domām?
Partiju nostāju salīdzināšanas rīks "Partiju šķirotava" pirms 14. Saeimas vēlēšanām portālā LSM.v izmantots ļoti aktīvi, tas aizpildīts vairāk nekā 117 000 reižu, tiesa, pārsvarā lietotāji bijuši jauni latviski runājoši cilvēki no Rīgas un Pierīgas. Taču šajā specifiskajā sabiedrības grupā atklājās, ka ne visi vēlētāji, ieraugot pēc anketas aizpildīšanas tās rezultātus, ieraudzīja "savu partiju" kā pirmo izvēli, un daudzos jautājumos atbalstītāju viedokļi ir krietni atšķirīgi no viņu "izvēlētā" politiskā spēka nostājas. 
«Banānu cīņas» pērn un dārdzība veikalos šogad – kā augušas pārtikas cenas
Pašreizējo krietni kāpušo pārtikas cenu dēļ cilvēkiem nu jau nākas domāt, ko ēst un no kā labāk atteikties. Daļai preču cenu pieaugums bijis lielāks, daļai – mazāks. Vienīgais produkts, kam cena dažos veikalos pat kritusies, ir degvīns, un īpaši kāpusi nav arī cūkgaļas cena. Vairāki aptaujātie Latvijas uzņēmumi atzina – elektroenerģijas un izejvielu izmaksas ir krasi kāpušas, un arī cenu stabilizēšanās tik drīz aiz apvāršņa nav redzama, uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Pārtikas cenas. Inflācija".
Vēlēšanas 2022: Deputāta amata kandidātiem lieli parādi un daudz naudas zeķē
Rītdienas Saeimas vēlēšanu gaidās partiju kandidāti priekšvēlēšanu diskusijās daudz runājuši par naudu. Lielākoties – kā to tērēt, ne – kā pelnīt. Un daudz kritizējuši gan valsts dzīvošanu uz parāda, gan arī varas nespēju naudu izmantot lietderīgi. Bet kā kandidātiem pašiem veicas ar finansēm? Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālisti ir apkopojuši ziņas par visu 1829 deputāta amata kandidātu finanšu deklarācijām. No tām izriet, ka Saeimas deputāta amata kandidātiem ir lielas parādsaistības un daudz naudas zeķē.
Svarīgākais šobrīd