Nedēļas notikumu smagsvars
SKOLOTĀJU ALGAS
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatava piekrist mazākam algu pieaugumam par likumā noteiktajiem 8,5% ar noteikumu, ka turpināsies sarunas par atlikušās daļas kompensāciju un tālāku alga pieauguma regulējumu. Viens no skolotāju piedāvātajiem risinājumiem ir atlikušo pieaugumu nodrošināt no nākamā gada septembra. Šogad pirmsskolas pedagoga un vispārējās izglītības pedagoga darba stundas likme ir 9,54 eiro, nākamajā gadā par vienu skolotāja darba stundu būtu jāmaksā 10,35 eiro. Tomēr pašlaik nākamgad pedagogiem solītais algu pieaugums ir 2,6% – tādā apjomā paredzēts algu pieaugumu ierobežot visā valsts sektorā.
Foto: Jūrmalas dome
PRET DEZINFORMATORIEM
Ar difteriju slima zēna nāve aktivizējusi sociālajos tīklos vakcīnu pretiniekus, kuri izplata nepatiesu informāciju par ārstu darbu. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca paziņoja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs, jo verbāli tiek uzbrukts ārstiem. Savukārt Ārstu biedrība nosodīja mediķa nepatiesos izteikumus par difterijas gadījumu. Mediji ir aprunājušies arī ar mirušā bērna vecākiem, kuri skaidro savu nostāju. Brīvdienās viņus aizturēja policija, jo viņi no slimnīcas izņēma pārējos savus bērnus.
Kam būtu jālemj par bērnu vakcinēšanu? Bāriņtiesas, uz kuru pleciem šo pienākumu rosina uzlikt tiesībsargs, saka – tas nebūtu efektīvi. Savukārt tiesa saka - vecākiem ir pirmajiem jāievēro bērnu intereses, tostarp ļaujot saņemt vakcīnu, kas pasargās no saslimšanas.
UN CITAS ZIŅAS
No 3478 līdz 5620 eiro – tik plašā amplitūdā noteiktas mēnešalgas dažādu ministru biroju vadītājiem šā gada pirmajos septiņos mēnešos. Turklāt atšķirības vēl jo vairāk palielina dažādas piemaksas. Nevienlīdzība starp politiķu ieceltajiem ministru biroju vadītājiem ir līdzīga tai, kas redzama raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iepriekšējā rakstā par valsts sekretāru atlīdzībām. Raidījums retoriski jautā – vai patiešām dažādās ministrijās līdzīgos amatos strādājošo darbs vai kvalifikācija tik ļoti atšķiras, vai arī vienotās atlīdzības sistēmas principi praksē pienācīgi netiek īstenoti.
Baltijas valstīs pārveidot tā dēvētā Krievijas standarta dzelzceļu sliežu ceļus atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajam vienotajam platumam izmaksātu pārāk dārgi. Eiropas Savienība (ES) to saprot, tāpēc noteikts, ka vismaz jaunas līnijas jābūvē pēc Eiropas standarta, kā to paredz arī "Rail Baltica" projekts. Tomēr Satiksmes ministrija nesen piedāvājusi Rīgas lidostu ar pilsētas centru savienot ar Krievijas standarta sliežu ceļu, kas ir pretēji ES normām.
Paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nav radīti priekšnoteikumi, lai tās sistēmu izveidotu atbilstoši pacientu vajadzībām. Tā netiek nodrošināta efektīvi visos veselības aprūpes līmeņos. To revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Nesakārtotas ambulatoras paliatīvās aprūpes dēļ slimnīcās ir pārslodze, un tur nav vietas pacientiem, kuriem tur būtu jābūt.
Labklājības ministrs Uldis Augulis no ZZS rosinājis darbaroku trūkumu risināt, saīsinot bērna kopšanas atvaļinājumu. Šāda ideja radījusi noraidošu attieksmi ne vien no iedzīvotājiem, bet arī citiem. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka šeit primāri ir jādomā par bērnu labbūtību, arī Saeimas opozīcija ideju netbalsta.
Savākti 20 deputātu paraksti, lai nosūtītu divus partijas "Stabilitātei!" deputātus – Viktoru Pučku un Jefimiju Klementjevu – uz latviešu valodas pārbaudi. Pirmo reizi parlamenta vēsturē sākta procedūra, kas var beigties ar mandāta atņemšanu deputātam latviešu valodas nezināšanas dēļ.
Saeima nolēma 2025. gada laikā valsts finansējuma apmēru politiskajām partijām atstāt šī gada līmenī. Tas darīts, lai taupītu budžeta līdzekļus. Valsts budžeta finanansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024. gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija.
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsūtīs vēstules tiem cilvēkiem, kam pēc dienesta rīcībā esošās informācijas nesakrīt ieņēmumi bankas kontā un VID deklarētie ienākumi. Vēstules no VID saņems tie, kam ir būtiska neatbilstība – vismaz 20 tūkstoši eiro starpība.
Krievijas okupētās Doneckas "tautas republikas" Augstākā tiesa aizmuguriski piespriedusi 17 gadu cietumsodu Latvijas pilsonim Jurim Jurašam, kurš apsūdzēts par karošanu Ukrainas pusē un Krievijas armijas "nomelnošanu". Krievijai šobrīd gan nav nekādu iespēju panākt Juraša aizturēšanu, jo maz ticams, ka kāda valsts varētu apmierināt prasību par viņa aizturēšanu un izdošanu Krievijai.
Tieslietu ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi lēmuma projektu par virsprokurora Jura Jurisa virzīšanu par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Juriss ir piekritis kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam. Par kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā Ministru kabinets varētu lemt 1. oktobra sēdē.
Vanšu tilts un tā ietves Rīgā pēdējā laikā atkal uzjundījis pamatīgu iedzīvotāju neapmierinātību. Viņuprāt, tilts ir kritiskā stāvoklī. Taču Rīgas domē mierina - tilts ir drošs gan autobraucējiem, gan kājāmgājējiem. Rīdzinieki atjaunotu Vanšu tiltu varētu sagaidīt ne ātrāk par 2027. gadu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vizītē ASV prezentēja Ukrainas "Uzvaras plānu" prezidentam Džo Baidenam. Tā detaļas nav atklātas, bet ir zināms, ka Kijiva vēlas, lai ASV piegādātu Ukrainai savu modernāko bruņojumu, tostarp vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī atļautu izmantot rietumvalstu piegādātos tālas darbības ieročus uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā. Taču Baidena administrācija neesot sajūsmā par Zelenska plānu, vēsta izdevums "The Wall Street Journal". Kāda augsta līmeņa ASV vadības amatpersona medijam sacījusi, ka Zelenska plāns nepiedāvā skaidru ceļu uz Ukrainas uzvaru. Vizītes priekšvakarā ASV izziņojusi jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai.
