RADIO IEBILST!
191 Latvijas Radio darbinieks parakstījis atklāto vēstuli valsts amatpersonām, prasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu. Radio kolektīvs uzskata, ka "nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulēšanas risku".
Sabiedrisko mediju uzraugs, lai gan atbalsta abu mediju apvienošanu, tomēr arī pauda neizpratni par virkni politiķu priekšlikumu likumā. Piemēram, rosināts vairs nefinansēt saturu krievu valodā. Priekšlikumus, kas ir saistīti ar krievu valodas ierobežošanu sabiedriskajos medijos, apvienošanas kontekstā iesnieguši Nacionālās apvienības politiķi.
Valdību veidojošās partijas vienojušās nesteigties ar likuma grozījumiem mediju apvienošanai. To preses konferencē pēc koalīcijas partiju Sadarbības sanāksmes sacīja premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības".
KUKAIŅI UZBRŪK
Jauna ārkārtas situācija. Šoreiz kukaiņa dēļ. Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, no 1. aprīļa 32 pašvaldībās izsludinās ārkārtējo situāciju. Ārkārtējās situācijas laikā būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana. Bažas ir arī par putnu gripas izplatību. Lai Latvijas mājputnus pasargātu no inficēšanās, kas jau ir sasniegusi tuvējās kaimiņvalstis, no 1.aprīļa būs pastiprināta mājputnu saimniecību uzraudzība.
CITAS ZIŅAS PAŠMĀJĀS UN PASAULĒ
Vēl viens skandāls medijos. Latvijas Reģionālo mediju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa Kultūras ministriju atsaukt 1,36 miljonus eiro vērto reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu. Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu gatava sākt digitalizēt reģionālo mediju fotogrāfiju arhīvus, audiovizuālos materiālus jau aprīlī. Mediji neredz sev ieguvumus projektā, kurš izmaksā tieši tikpat, cik valsts šogad piešķīrusi reģionālo un diasporas mediju satura radīšanai.
Biedrība "Zaļā brīvība" kopā ar Piekrastes vides aizsardzības biedrību iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim atbilstību pamatlikumam. Likums Skultes termināļa projektam nosaka atvieglotus nosacījumus ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā. Vides organizācijas uzskata - ir risks, ka netiktu pienācīgi izvērtētas potenciāli negatīvās vides un sociālās ietekmes, tai skaitā ietekmes uz globālās sasilšanas veicināšanu.
Nesenās izmaiņas likumā paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, jo pirms tam bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, atļauju pagarināšanai līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Šīs izmaiņas krievvalodīgajā sabiedrības daļā izsauca sašutumu. Šonedēļ Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja iekšlietu ministra ierosinājumu ilgāk izskatīt šo cilvēku pieteikumus jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kā arī valodas eksāmenu otrreizējas kārtošanas laikā neanulēt iepriekšējās uzturēšanas atļaujas.
Ceturtdien pēcpusdienā Rīgā, Satekles ielā, sagruvusi māja. Glābēji notikuma vietā secināja, ka būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka. Nogruvumā bojātas 10 automašīnas, bet informācijas par cietušiem cilvēkiem nav. Turpinās sagruvušās ēkas konstrukciju pārmeklēšana.
Starptautiskā Krimināltiesa jau izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par kara noziegumiem un apsver jautājumu par agresijas noziegumu. Tomēr tai nav jurisdikcijas pār Krieviju, kas nav Hāgas tribunāla dalībvalsts. ASV paudušas atbalstu īpaša tribunāla izveidei Krievijas tiesāšanai par "agresijas noziegumu" pret Ukrainu.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šonedēļ atkal nāca klajā ar rekomendācijām ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties sacensību apritē kā neitrāliem atlētiem. To otrdien paziņoja SOK prezidents Tomass Bahs. Tas gan šobrīd neattiecas uz olimpiskajām spēlēm. Latvijas Olimpiskās komitejas pozīcija ir nemainīga - pret Krievijas un Baltkrievijas atgriešanos starptautiskā sporta apritē, bet tajā pašā laikā nodrošinot iespējas Latvijas sportistiem gatavoties un piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs.