STREIKS?
Koalīcija pirmdien, 13. martā, konceptuāli vienojusies par pedagogu zemākās stundas likmes palielināšanu no 1. septembra. Provizoriski paredzams, ka pēc izmaiņām pirmsskolas izglītībā zemākā likme varētu būt 7,75 eiro stundā un pārējos līmeņos – 8,5 eiro stundā. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums par pedagogu zemākās likmes celšanu nav tas, ko LIZDA prasījusi. Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, arodbiedrība nolēma 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku. Premjers Krišjānis Kariņš jau gan paziņojis, ka streikošana nepalīdzēs atrast naudu pedagogu prasību izpildei.
Foto: Vita Anstrate/Latvijas Televīzija
KURŠ BŪS PREZIDENTS?
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, tā lēmusi Saeimas prezidija un frakciju padome. Pašreizējais prezidents Egils Levits par savu kandidēšanu uz otro termiņu šajā amatā sola paziņot maijā, bet licis saprast – kandidēs, ja būs pārliecība par iespēju tikt pārvēlētam. Taču no politiķu izteikumiem ir skaidrs, ka uz šo amatu būs vairāki pretendenti, viņu vārdi gan vēl nav zināmi.
LATVIJĀ UN PASAULĒ
Šonedēļ apritēja trīs gadi, kopš Latvija saskārās ar Covid-19. Valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, slēdza skolas, durvis aizvēra teātri. Aprēķini liecina, ka šo gadu laikā vīruss prasījis vismaz 6632 cilvēku dzīvību. Cilvēki gan vēl turpina slimot ar šo kaiti, bet tā dēvētās netīrās zonas jeb īpašo nodaļus slimnīcās gandrīz vairs nav. Tagad pacientus ārstē nodaļās, izolējot no pārējiem.
Imunizācijas valsts padome pieprasa steidzami mainīt pneimokoku vakcīnu, jo pašlaik Latvijā plaši izmantotā vakcīna pret pneimokoku nepietiekami sargā bērnus un pieaugušos. Turklāt pērn, saslimstot ar šo infekciju, miris pilnībā vakcinēts bērns.
Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, tas ir apmēram tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju Ventspilī un tās novadā. Pamatā tie ir vīrieši, kuri savu bērnu uzturēšanu atstājuši uz sieviešu pleciem. Uzturlīdzekļu parādu atgūšanā atbildīgās amatpersonas plāno ieviest jaunus un papildināt esošos instrumentus. Viens no Tieslietu ministrijas piedāvātajiem variantiem ir samērīgi samazināt parādnieka ikmēneša atmaksas summu Uzturlīdzekļu garantiju fondam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ izcēlies ar diviem kriminālprocesiem. Viens no tiem ir pret bijušo Rīgas mēru, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu no “Saskaņas”. Tas ir par brīvbiļetēm Rīgas mikroautobusos. (Jāatgādina, ka nesen pirmā tiesu instance Ušakovu vienā KNAB sāktā procesā attaisnoja.) Otrs process ir par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu, kurā ir arī trīs aizturētie. KNAB kriminālprocesu sācis par nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Iepriekš Aizsardzības ministrija saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas iepirkumu sāka dienesta pārbaudi.
Gada sākumā Augstākā tiesa atstāja spēkā iepriekšējās instances spriedumu, ar kuru uzņēmēju Gulamu Gulami, viņa sievu Valentīnu Gulami un Larisu Karpenko atzina par vainīgiem apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos. Apsūdzētajiem piesprieda reālu brīvības atņemšanu, bet trijotni cietumā nav izdevies nogādāt, jo nav zināma viņu atrašanās vieta. Gulami izsludināts meklēšanā.
Rīgas pilsētas tiesa Pārdaugavā otrdien 14. Saeimā ievēlētajai deputātei Glorijai Grevcovai ("Stabilitātei!"), kura apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, piespriedusi sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā. Spriedumu vēl var pārsūdzēt. Grevcova pēc sprieduma pametusi frakciju un partiju "Stabilitātei!" un turpmāk Saeimā darbu turpinās neatkarīgas deputātes statusā.
Mēnesi pēc jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanas pašvaldība atsāk cīņu ar azartspēļu vietām. Domes atbildīgā komiteja vienbalsīgi noraidījusi kāda komersanta lūgumu atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu ārpus vēsturiskā centra.
Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, šo valsti vairākkārt apmeklējis Valsts prezidents Egils Levits un citas Latvijas amatpersonas. Premjers Krišjānis Kariņš Ukrainā līdz šim nebija bijis. 16. martā Kariņš devās pirmajā oficiālajā vizītē uz Kijivu.
ASV amatpersonas vēsta, ka Krievijas kara lidmašīnas otrdien virs Melnās jūras sabojājušas ASV bezpilota lidaparātu, ko amerikāņiem nācies nogāzt jūrā. Šī ir pirmā šāda veida tieša sadursme starp Krieviju un ASV, kopš Krievija pagājušā gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Zviedrijas finanšu regulators Zviedrijas bankai "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā par iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju sistēmā.
Neskatoties uz plašajiem protestiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons nolēmis bez parlamenta atbalsta īstenot nepopulāro pensiju reformu. Tā paredz, ka pensionēšanās vecums Francijā tiks palielināts no 62 līdz 64 gadiem. Opozīcija paudusi sašutumu par šādu rīcību un apsūdzēja Makronu demokrātijas pamatprincipu pārkāpšanā.
Februārī – gada īsākajā mēnesī – auditorijas kritumus uzrādījusi lielākā daļa TOP 20 apmeklētāko interneta vietņu, liecina interneta tehnoloģiju un pētījumu uzņēmuma "Gemius" publicētais februāra tops. Skaitliski lielāko pieaugumu starp topa vietnēm no visām ierīcēm kopā un no mobilajām ierīcēm uzrādījusi vietne LSM.lv. Paldies lasītājiem!