Antirekordi
Jauns antirekords! Latvijas slimnīcās ar smagu slimības gaitu pašlaik ārstējas 260 pacienti ar Covid-19. Tas ir līdz šim lielākais šādu pacientu skaits slimnīcās. Lai arī kaimiņvalsts Igaunija apsteigusi Latviju pasaulē pēc jaunatklāto Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita, Latvijai ierindojoties otrajā vietā, situācija pie mums joprojām ir smaga.
Mums palīgā steidz citas valstis. Pienākusi pirmā starptautiskās palīdzības krava Covid-19 krīzes pārvarēšanai. No Somijas saņemtas sešas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, kas nogādātas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Latvija cer šomēnes aizņemties vai ziedojumā no Lietuvas saņemt līdz 200 000 "Pfizer/BioNTech" vakcīnu. Tas, lai neapstātos raitā vakcinēšanās. Jaunākie vakcinācijas dati rāda, ka pirmo potes devu saņēmuši vairāk nekā 50% no visiem valsts iedzīvotājiem. Bet vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,004 miljonus jeb 53,4% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Lai mudinātu cilvēkus no potes nebaidīties, spetiālisti kliedē mītus par pārāk ātru vakcīnas izstrādāšanu. Savukārt Imunizācijas valsts padome rekomendē vakcinācijas pret Covid-19 papildu devu arī iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem ar hroniskām saslimšanām.
Lai gan mēs esam pirmā valsts Eiropā, kura atkal ir ieviesusi lokdaunu, rožaini negāja arī citur. Mēs izpētījām, kuras valstis vēl nokļuvušas sarakstā ar lielu saslimstību un kā tas ir noticis.
Saeima galīgajā lasījumā nolēma, ka darba devējs varēs atlaist darbiniekus, kuriem darba dēļ vajag sadarbspējigo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Lokdauns
Valdība pēc tā sauktā lokdauna, kas beigsies 15. novembrī, plāno atcelt vakara mājsēdi. Tomēr paredzēts saglabāt lielu daļu no ierobežojumiem, kas bija noteikti iepriekš:
-
paredzēts vispārējs darba laika ierobežojums no plkst. 6 līdz 21;
-
visus pakalpojumus un pasākumus plānots organizēt "zaļajā režīmā";
-
kultūras pasākumus varētu apmeklēt tikai ar Covid-19 sertifikātu;
-
paredzēts, ka pasākumos varēs pulcēties maksimāli 1000 cilvēku;
-
plānots, ka tirdzniecības centri nestrādās brīvdienās un svētku dienās;
-
nedrošajā vidē varētu strādāt tikai nelieli pirmās nepieciešamības preču veikali;
-
aizliegta izklaide un atrakcijas iekštelpās;
-
darbu klātienē varēs veikt tikai vakcinētie un pārslimojušie;
-
izglītības procesu organizēs klašu "burbuļos", ievērojot skolēnu plašāku nepulcēšanos;
-
visus skolēnus, ieskaitot pret Covid-19 vakcinētos, plānots testēt divreiz nedēļā.
Kašķi
Esam raduši, ka kašķēties mēdz politiķi. Tā, piemēram, lai gan valdībā Danielam Pavļutam atļauts turpināt darbu, viņa demisiju pieprasījuši arī skaistumkopēji un daži kolēģi Saeimā. Pavļuts arī otru neuzticības balsojumu izturēja.
Taču kašķi turpinās arī ārstu rindās. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents Roberts Fūrmanis tviterī paziņoja par atteikšanos no amata biedrībā, kurā pēdējā laikā bija vērojamas nesaskaņas. Tāpat LĀB nolemts neorganizēt biedrības valdes ārkārtas vēlēšanas un saglabāts lēmums par neuzticības izteikšanu veselības ministram. Atstāt LĀB apsver arī citi tās biedri.
Foto: Ģirts Zvirbulis/Latvijas Televīzija
Kaitīgās vielas
Dramatiski iesākās diena kādai ģimenei Salacgrīvā. Tās mājas sienā ap pulksten 5 rītā ietriecās kravas automašīna, kas turklāt pārvadāja bīstamu ķīmisku vielu. Par laimi, neviens šajā negadījumā nav gājis bojā. Automašīnas vadītājs ar smagām traumām nogādāts slimnīcā. Zemē noplūda vairāki kubikmetri poliestera sveķu maisījuma “Aropol”, kura sastāvā ir cilvēka veselībai un videi bīstama, uzliesmojoša viela stirols. Šis negadījums atklāj būtiskus trūkumus Latvijas amatpersonu un operatīvo dienestu gatavībā novērst ķīmiskas avārijas, kā arī liek uzdot jautājumus, kam tiek uzticēta kaitīgu vielu pārvadāšana.
Citas ziņas
Saeimas deputāti nevēlas atteikties no tā dēvētajām “deputātu kvotām”, lai gan prakse koalīcijas deputātiem pēc pašu ieskatiem sadalīt biedrībām un projektiem valsts budžeta naudu jau ilgstoši tikusi kritizēta. Valdība atbalstījusi deputātu priekšlikumus kopumā divu miljonu eiro apmērā. Gala lēmums par priekšlikumiem vēl būs jāpieņem Saeimai.
Četriem bijušajiem uzņēmuma "Pasažieru vilciens" valdes locekļiem valstij jāatlīdzina zaudējumi aptuveni pusotra miljona eiro apmērā neveiksmīgā vilcienu iepirkuma dēļ. Viņi atzīti par vainīgiem ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Šis spriedums ir galīgs.
Pēdējā laikā vairāk izplatās naida runa un viltus ziņas. Par to izplatīšanu rosina paaugstināt atbildību, bet juristi uzsver, ka jānošķir, kurā gadījumā viltus ziņu izplatīšana ir apzināts pārkāpums, kurā – viedokļa paušana.
Ārsti arvien biežāk ziņo par iespējamiem Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltošanas gadījumiem. Daudzus gadījumus izmeklē policija. Latvijas Ārstu biedrībā sola izvērtēt mediķu iesaisti sertifikātu tirgošanā, bet pagaaidām neviens mediķis biedrības redzeslokā nav nonācis.
Sabiedrību satrauc foto un video, kas publiskoti interneta vidē, kuros redzami valsts robežas pagaidu žogos sapinušies dzīvnieki. Dabas aizsardzības pārvalde sola palīdzēt atrast risinājumu, lai zvērus pasargātu, vienlaikus uzsverot, ka dzeloņstieples ir pagaidu risinājums uz robežas.
Seksisms un naida runa pret sievietēm internetā vairojas. Iespējams izdalīt 4 līdz 5 grupas, pret kurām tā vērsta īpaši, tās ir sievietes politiķes, žurnālistes, aktīvistes un jaunas sievietes vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Rīgā kopš trešdienas par gandrīz piektdaļu samazināts sabiedriskā stransporta reisu skaits. Tas saistīts ar darbinieku trūkumu slimošanas dēļ. “Rīgas satiksmē” saka, ka masveidā darbinieki sāka slimot tad, kad sākās runas par obligātu Covid-19 poti. Uzņēmums vērsies Veselības inspekcijā, prasot slimības lapu pamatotības pārbaudi.
Arī Rīgas apgabaltiesa Niku Endziņu atzinusi par vainīgu nacionālā naida kurināšanā saistībā ar viņa ierakstiem sociālo tīklu platformā "Facebook". Sods – pusgads cietumā.
Tukumā aprīlī sadegušais vīrietis ir izdarījis pašnāvību, tā izmeklēšanā secinājusi policija. Iepriekš izskanēja versijas, ka vīrietim noticis homofobisks uzbrukums, bet izmeklēšanā tas nav apstiprinājies.
Valsts policija, turpinot izmeklēšanu starptautisku nozīmi guvušajā "Hermitage/Magnitsky" jeb tā dēvētajā Magņitska lietā, Rīgā konfiscējusi vēl vienu īpašumu 250 tūkstoš eiro vērtībā.
Igaunijas policija aizdomās par telefonkrāpniecību aizturējusi Latvijas pilsoni un divus Igaunijas pilsoņus. Izrādās, ka krāpšanās shēmu organizējis kāds 18 gadus vecs Latvijas pilsonis, sadarbojoties ar vienaudzi no Igaunijas un 23 gadus vecu Igaunijas pilsoni.
Tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi vīrietim, kurš 30. oktobrī Gulbenes novadā uzspridzināja savu auto un ievainoja divus policistus. Incidents notika, policistiem pārbaudot mājsēdes ievērošanu.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pret astoņiem sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” darbiniekiem par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem ierosinājusi 11 administrativās lietas. Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu.
Ārzemēs
Igaunijas kultūras ministre Anneli Ota, nepiekrītot valdības noteiktajiem ierobežojumiem kultūras nozarē, atkāpusies no amata. Ota, kura nāk no Centra partijas, tikai nesen bija saņēmusi Covid-19 poti. Viņa līdz šim bija vienīgā Igaunijas ministre, kura nebija vakcinējusies un, sākoties stingrajiem noteikumiem, nevarēja apmeklēt pasākumus.
Līdz 2030.gadam ir jāpārtrauc nekontrolēta mežu izciršana, to ANO Klimata konferencē COP26 apņēmās vairāk nekā 100 valstu līderi. Šajās valstīs ir vairāk nekā 85% pasaules mežu platību. Atšķirībā no iepriekšējiem solījumiem šo apņemšanos meža izciršanas jomā plāno parakstīt arī tādas valstis kā Brazīlija, Ķīna un Kongo. Vienošanos atbalsta arī ASV prezidents Džo Baidens. Daudzi no šiem mežiem tiek izcirsti un deg. Līdz ar to tie nevis uzsūc CO2, bet gan to izdala.