Latvijā
Laikā, kad daudzas pašvaldības domā, kā samazināt izdevumus, septiņiem jauniešu centriem Jelgavas novadā martā pievienojās vēl divi. Kāds ir jauniešu centru izveidošanas mērķis – brīvā laika pavadīšana, neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs vai sociālā riska grupu jauniešu iesaistīšana?
Drīzumā apritēs gads, kopš aizsākās projekts "Balsu talka". Tā mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk latviešu valodas runas paraugu, lai palīdzētu attīstīt tehnoloģijas latviešu valodā. Šai saistībā cilvēki aicināti veikt savus balss ierakstus, ierunājot projekta mājaslapā dažus teikumus. Gada laikā atsaucība bijusi laba. Talkā piedalījušies vairāki tūkstoši dalībnieki, kopā ierunājot vairāk nekā 200 stundu.
Solīts makā nekrīt – nolaistā vēsturiskā Bastejkalna pārbūvi Rīgas dome šogad tomēr nesāks. Turklāt dome nav sākusi pat projektēšanas darbus un nav arī salabojusi bedraino gājēju ceļu. Atbildīgās komitejas vadītājs situāciju komentēt Latvijas Radio atteicās, norādot, ka par neizdarīto jāvēršas pie bijušās komitejas vadītājas, kas pērn rīdziniekiem solīja Bastejkalnu salabot.
Atbalsta pasākumus pārejā uz mācībām valsts valodā 2023. gadā izmantojuši 3045 pedagogi, tai skaitā 1216 pirmsskolas pedagogi, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) apkopotie dati.
Latvijā vairāki desmiti nekustamo īpašumu pieder Krievijai un Baltkrievijai – valstīm, kurās valda agresīvi noskaņoti diktatori. Tie ir vēsturiski nami, zemesgabali un dzīvokļi daudzu miljonu eiro vērtībā. Mūsu valstī atrodas sanatorijas, kas pieder gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, gan arī viņa ciešam sabiedrotajam Aleksandram Lukašenko. Turklāt Latvija vienai no tām – "Belorusija" – kovidlaikā vairākkārt izmaksāja dāsnus pabalstus.
No 1. aprīļa Latvijā ir centrālā iestāde sankciju jautājumos – Finanšu izlūkošanas dienests. Sankciju izpilde līdz šim labi izdevusies finanšu sektorā, bet vairākās nozarēs tā pieklibo. Sankciju birums pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojams, un līdz dienesta funkciju papildināšanu Latvijā pirmoreiz kādā par sankcijām atbildīgā struktūrā palielināts štata vietu skaits.
Tieši pirms 13 gadiem 1. aprīlī Kurzemes pusē, Snēpelē, "Nornieku" saimniecībā atveda pirmos strausus. Šo gadu laikā strausu ferma kļuvusi gana liela, un šajā pavasarī tajā mīt 80 pasaulē lielāko putnu sugas pārstāvju. Strausi dēj pasaulē lielākās olas, un pēc tām vislielākais pieprasījums ir tieši Lieldienu laikā. Taču šogad strausu olu galdā cels vien retais, jo strausiem dēšanas sezona sākas tikai aprīļa vidū.
Desmitiem tūkstoši Ukrainas karavīru šajā karā ir zaudējuši rokas vai kājas. Kājas amputācija ir smaga trauma, kas atstāj dziļas sekas. Latvijas neiroķirurgs Jānis Šlēziņš uzņēmies savākt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai šo karavīru dzīvi uzlabotu uzreiz, vēl pirms protēzes izgatavošanas. Proti, platformā ziedot.lv tiek vākti līdzekļi brīvroku kruķiem – īpašai ierīcei, kas stiprinās pie kājas, ļauj pārvietoties, bet tajā pašā laikā atstāj brīvas karavīra rokas.
Īpaši siltais un saulainais laiks svētdien svētku svinētājiem piedāvāja iespēju doties ārā un baudīt pavasari. Plašs skaits cilvēku savas Lieldienu svinības šodien bija nolēmuši sākt Doles salā, kur Daugavas muzejā varēja piedalīties visdažādākajās aktivitātēs.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai sūtot informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pirmo reizi piešķirto 1. grupas invaliditāti, informācija mēdz nenonākt, kas savukārt kavē pabalstu saņemšanu.
Ar līksmu izšūpošanos, olu krāsošanu un olu kaujām svētdien, 31. martā, Lieldienas nosvinētas Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Šajos svētkos kristīgās tradīcijas savijušās ar tautas tradīcijām un rīdzinieki un pilsētas viesi ļāvās svētku burvībai.
Ir sākusies aktīvā velosezona, kas nozīmē – aktivizēsies arī "melnais velosipēdu tirgus". Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās skatītāja, kurai velosipēds nozagts pirms pieciem gadiem. Viņa pauda neizpratni, kāpēc šo gadu laikā no Valsts policijas nav saņemta neviena vēsts par braucamrīka likteni. Cik ilgi un vai vispār policija meklē nozagtos velosipēdus?
Svētdien, 31. martā, kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus. Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji Lieldienās aicina izsūdzēt grēkus un novēl, lai dzīve nestu augļus.
Lieldienu rīts ticīgajiem saistās ar tuvējās baznīcas apmeklējumu, ēdiena pasvētīšanu un tikai pēc tam ar krāsaino olu kaujām. Arī Rēzeknes novada Maltā Rozentovas draudzei šie ir īpaši svētki – ja ikdienā baznīcēnu pulciņš ir neliels, tad svētku reizēs koka dievnams ir stāvgrūdām pilns.
No Latvijas pēdējos gados aizbēguši vismaz pieci par spiegošanu apsūdzētie – tāda iespēja viņiem radusies pēc tam, kad tiesa lēmusi pret drošības naudu viņus atbrīvot no apcietinājuma. Kritika par tiesas lēmumiem attiecībā par noziegumiem pret valsti izskanējusi vairākkārt, īpaši pēc Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā. Tiesnešiem ir jāredz ģeopolitiskais lauciņš, uzskata Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš pēc izskanējušajiem pārmetumiem rīkos semināru, kurā tiesneši apgūs, kā vērtēt šādas lietas.
Lai attīstītu pusaudžu līderību, valstī darbojas īpaša programma meitenēm "Future Heroes" ("Nākotnes varones"), kuras ideja aizgūta no Igaunijas. Programmā nepilna gada laikā jaunās dāmas mentora vadībā veido uzņēmumus. Divas jaunas liepājnieces, pateicoties šai programmai, jau sākušas savu mazo biznesu.
"Tā būs laba dāvana dievnama 120 gadu jubilejā," par Kuldīgas Svētās Annas baznīcas torņa atjaunošanu saka tās draudze. Tornis ir viens no augstākajiem, kas lepni slejas pār pilsētas dakstiņu jumtiem, bet bija laikapstākļu nesaudzēts un karā ložu sacaurumots. Atjaunošana sākta jau pirms desmit gadiem, taču, piesaistot līdzekļus no dažādām programmām, beidzot izdosies tornim atdot seno godību.
Valsts policija (VP) cilvēkiem tagad ir pieejamāka kā jebkad. Tās pārstāvji redzami, komunicējam sociālajās platformās "Facebook" un "X", kur pat atbild uz iedzīvotāju komentāriem. Bet vai sociālajās vietnēs var rakstīt vēstules, lai likumsargus informētu par noziegumiem?
Šomēnes izsludināts metu konkurss, gatavojoties Saeimas nama atjaunošanai. Tiek meklētas telpas Saeimas darba nodrošināšanai ēkas renovācijas laikā, kas varētu ilgt no 2027. gada vismaz līdz 2030. gada beigām.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi jau vairāk nekā 7500 elektroskrejriteņu reģistrācijas uzlīmes. Šie transportlīdzekļi ir jāreģistrē līdz 31. martam, to var darīt arī vēlāk, bet pēc 1. aprīļa ar nereģistrētu elektroskrejriteni braukt nedrīkst. Policija sola rīkot reidus, taču pagaidām sodīt par nereģistrētu braucamrīku nevarēs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
