Papildināts 13:37
Latvijā
Ventspils novada dome neilgi pirms gadu mijas bija nolēmusi pārdot izciršanai mežu Ventspils novada Popes pagasta "Dumbrājos", neraugoties uz to, ka šeit atrodas īpaši aizsargājamo sugu atradnes, kā arī Eiropas Savienības nozīmes biotopi, lielākoties – staignāji, par kuru nepietiekamu aizsardzību Eiropas Komisija sākusi pārkāpuma procedūru, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Pašvaldības vadība uzsver – tā šo faktu nav zinājusi.
Lai gan Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") šobrīd no paša vēl nesen aizstāvētā un slavētā Rīgas domes (RD) Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja Jāņa Vaivoda norobežojas, norādot, ka pārkāpumi neesot saistīti ar pašvaldības darbu, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka patiesībā tie ir cieši saistīti ar kādu citu nesenu RD tiesiskuma skandālu – nespēju nobalsot tā sauktajā "lidostas zemes" jautājumā. Iespējamais kukuļa piedāvājums, par ko KNAB tur aizdomās Vaivodu, tika izteikts Ķirša biroja bijušajam darbiniekam Jānim Meirānam, kurš tagad strādā Satiksmes ministrijā (SM).
3. marts 1919. gadā bija ļoti nozīmīga diena. Tikai pirms nepilniem četriem mēnešiem dibinātajā neatkarīgajā Latvijā vēlējās saimniekot Padomju Krievija. Sarkanajai armijai izdevās iebrukt līdz pat Kurzemes vidienei, Rudbāržu apkaimei, kad tomēr pulkveža Oskara Kalpaka vadītajiem vīriem un viņa sabiedrotajiem izdevās sakoncentrēt spēkus, motivēt karavīrus un sākt jaudīgu Latvijas atbrīvošanu. Lai šo notikumu atcerētos, jau desmito reizi no Rudbāržu muižas notiek pārgājiens "Oskaram Kalpakam pa pēdām".
Ināras kundze dzīvokli iegādājas 2017.gadā, un pirkuma līgumā ir noteikts, ka jaunā īpašniece neatbild par iepriekšējā īpašnieka nenokārtotajām saistībām pret citām personām, ja tādas atklātos. Taču tagad mājas pārvaldnieks "Civinity" no viņas grib piedzīt zemes nomas parādu par laiku, kad viņai dzīvoklis nemaz nepiederēja, ziņo LTV raidījums "4.studija". Advokāts skaidro – nav nekāda pamata kundzei šo parādu maksāt.
Sākoties pavasarīgam laikam, no ziemas mostas arī pašvaldību muzeji, gatavojoties tūristu pieplūdumam aktīvajā ceļošanas sezonā. Muzejos, kam ir āra teritorijas un brīvdabas ekspozīcijas, šī mēneša beigās daudzviet gaidāmi Lieldienu pasākumi. Nokusušais sniegs atklāj, ka šis tas jāpielabo, varbūt pat jāatjauno pilnībā.
Latvijā dibinātā draudžu kustība "Jaunā paaudze" ik nedēļu pulcē tūkstošiem cilvēku ne tikai Rīgā un virknē citu pilsētu, bet arī daudzās pasaules valstīs. Tās vadītājs ir viens no dibinātājiem starptautiskai kustībai, kas vērsta pret gejiem un lesbietēm. Nesen policija noslēgusi vairākus gadus ilgu izmeklēšanu lietā, kas ir saistīta ar reliģiskās organizācijas "Jaunā paaudze" dalībniekiem.
Vienā no Rīgas namiem Sergeja Eizenšteina ielā bija nepieciešama apkures sistēmas cauruļu siltumizolācija jeb siltināšana. Vienojoties ar apsaimniekotāju – SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" – tika uzsākti darbi, kā liecināja tāme, par 18 252,55 eiro. Kad darbi noslēdzās, iedzīvotāji nebija mierā par to tehnisko izpildījumu, kvalitāti un apjomu. Iesaistot neatkarīgus vērtētājus, iedzīvotāji konstatējuši, ka ne visi līguma nosacījumi ir izpildīti, turklāt neatbilstība izveidojusies par gandrīz pusi summas.
Valmierā jau šajos pilsētas svētkos plāno ieviest atkārtoti lietojamo plastmasas glāžu depozītsistēmu. Tāda darbojas jau vairākās Latvijas pašvaldībās publisku pasākumu laikā, arī Igaunijā, bet mūsu kaimiņi gājuši vēl tālāk – depozītā ir iespējams dabūt arī dakšas, ne tikai šķīvjus un glāzes. Taču jāsāk ir ar mazumiņu, atzīst Valmieras pašvaldībā. Tikmēr uzņēmējs norāda – tas nevar būt papildu slogs tirgotājiem.
Lai gan profesiju klasifikatorā nav iekļauta tāda nodarbe kā influenceris, šī joma kļūst tikai populārāka. Paralēli ikdienas ainiņu atrādīšanai influenceri naudu pelna, reklamējot dažādas preces vai pakalpojumus. Taču sociālie tīkli ir maz uzraudzīta vide, kurā galvenokārt jāpaļaujas uz ietekmētāju godaprātu un sekotāju kritisko domāšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan cenšas sekot līdzi influenceru reklāmām, taču reāli sodi piemēroti reti.
12. klases absolventi atestātus saņems jūlija vidū, bet iestāšanās vairākās ārvalstu augstskolās noslēdzas jūlija sākumā. Tādējādi Latvijā noteiktais datums izglītības dokumenta saņemšanai pārvilcis svītru vairāku vidusskolas beidzēju plāniem tālāk studēt Skandināvijā. Valsts izglītības satura centrs piedāvā saņemt izziņu, bet, ja tā augstskolās netiks ņemta vērā, nāksies izvēlēties citu mācību iestādi.
Rīgas pilsētas tiesa sestdien, 2. martā, piemēroja apcietinājumu vīrietim, kurš iemeta degmaisījumu Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas Solvitas Vības kabinetā. Viņa advokāts no komentāriem pēc tiesas lēmuma atteicās. Patlaban noziegums kvalificēts kā tīša mantas bojāšana ar dedzināšanu, taču, iespējams, izmeklēšanas laikā apsūdzība tiks mainīta uz smagāku.
Nevalstiskās organizācijas aicina būvobjektos nodrošināt vides pieejamības speciālistus, tā novēršot potenciālo ēku nepieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd uzraudzības un kontroles par būvobjektiem neesot, kā rezultātā jaunbūves ir pieejamas vai nu daļēji, vai arī nav pieejamas vispār cilvēkiem ar invaliditāti, uzsvēra Saeimas atbildīgajā komisijā.
Visi vēl labi atceramies, kā pērn Jēkabpils iedzīvotāji cīnījās ar dabas stihiju Toreiz bija skaidrs, ka pilsētai nepieciešama nopietna palīdzība, lai glābtu pilsētu no plūdiem, jo aizsargdambis vairs nespēja noturēt ledus spiedienu. Tā pārrāvums iedzīvotājiem nestu milzīgu postu. Šobrīd, kad Latvijā atkal sācies palu laiks, ledus iešanu gaidīja arī Jēkabpilī. Kā ar to tika galā pērn, un no kādām kļūdām jāmācās?
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola marta sākumā rīko tradicionālās 1. kursa iesvētības. Pirms svinīgā solījuma došanas jauniešiem jāveic 12 kilometrus garais militārais maršruts ar kontrolpunktiem no Jaunmuižas līdz O. Kalpaka muzejam Airītēs. Viens no uzdevumiem, kurā piedalījās arī vidusskolas pedagogi, bija upes šķērsošana un citi ar glābšanu uz ūdens saistīti elementi.
Visus šos divus Krievijas uzsāktā kara gadus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nepaguruši ada zeķes, ziedo pārtiku, pērk frontei nepieciešamās zāles un citādi atbalsta Ukrainu. Kurzemnieks Anatolijs Cīrulis kopā ar vīriem no biedrības "Izaicini sevi" nenogurstoši brauc uz Ukrainu, vedot dronus, konservus un medikamentus karavīriem un humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. Drošībā uz Latviju Anatolijs atgādājis arī 120 kara bēgļus.