Papildināts 21:50
Latvijā
Jaunas ģimenes, lauksaimnieki, uzņēmēji un radošo mākslu pārstāvji Preiļu un Līvānu novados ir sašutuši, jo cīņa par autoceļa Špoģi–Arendole–Rimicāni–Rožupe remontu nesekmīgi ilgst jau vairāk nekā 15 gadus. Lai pievērstu atbildīgo institūciju un sabiedrības uzmanību kritiskajam ceļa stāvoklim, iedzīvotāji pirmdien, 11. martā, vienojās akcijā "Mēs arī esam Latvija!". Turpmāk 10 dienas visa ceļa garumā tā malās plīvos Latvijas karogi.
Mākslas darbs – tā var saukt 18. gadsimtā būvēto Ungurmuižu, kas ik gadu piesaista vairākus tūkstošus tūristu no Latvijas un ārzemēm. Pirmās rakstu liecības par šo muižu parādās jau 14. gadsimtā. Patlaban muiža ir pašvaldības īpašumā, taču pēdējos gados apsaimniekošana nes zaudējumus, tāpēc vietvara nu jau likvidējusi kapitālsabiedrību SIA "Ungurmuiža" un izsolē meklē nomniekus, kuriem būs ne tikai jāturpina muižas restaurācija, bet arī tā jāuztur un jāspēj nopelnīt.
Kopš oktobra, kad Latvijā atklāts pirmais sezonālais gripas pacients, gripa bijusi nāves cēlonis 30 cilvēkiem. Neviens no mirušajiem pret gripu potējies nebija. Ārsti šo situāciju sauc par uztraucošu, jo visas šīs nāves, visticamāk, bija novēršamas. Lielākā daļa mirušo bija cilvēki gados ar vairākām hroniskām slimībām, un saslimšana ar sezonālo gripu radījusi smagas komplikācijas un saasinājusi pamatslimības.
Krievijas specdienestu interešu lokā pērn bija vervēt un apmācīt personas kaitniecisku darbību veikšanai ne vien Ukrainā vai citur Eiropā, bet arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) 2023. gada darbības pārskatā. VDD prognozē, ka arī turpmāk personas, kuras regulāri ceļo uz Krieviju vai Krievijas sabiedrotajām valstīm, būs pakļautas augstam vervēšanas riskam. Tāpat Krievijas specdienesti turpinās Latvijas valstspiederīgo vervēšanas mēģinājumus interneta vidē.
Latvijas Radio no 11. līdz 29. martam īsteno klausītāju aptauju par Ziņu dienesta veidotajiem raidījumiem. Aptaujā iespējams piedalīties ikvienam, aizpildot aptauju vietnē aptauja.latvijasradio.lv.
Satversmes tiesā uzsāktais process, vērtējot vides organizāciju iebildumus pret valdības lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus, izceļas ar pīšanos argumentos no aizstāvības puses un nespēju pierādīt konkrētu ietekmi uz šķeldas cenām, kas bija par pamatu grozījumu steidzamībai. Tiesā arī izskan pretrunas starp dažādiem zinātniskajiem pētījumiem, un rodas jautājums, kas ir objektīva zinātne mežsaimniecības un dabas aizsardzības jomā.
Pērn valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā notikušas 708 dzemdības, informēja Nacionālais veselības dienests (NVD). Salīdzinot ar 2022. gada datiem, dzemdību skaits ir teju trīskāršojies, un tas saistīts ar vecuma sliekšņa palielināšanu no 37 līdz 40 gadiem valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma izmantošanai, skaidroja NVD.
Rēzeknes tehnikumam pēc šī mācību gada noslēguma nāksies šķirties no ēkas Jupatovkas ielā, kur ikdienā profesionālos mācību priekšmetus apgūst aptuveni 200 audzēkņi. Šādu lēmumu pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), saņemot Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, ka ēkai sēžas pamati un bez kapitālā remonta to vairs mācībām nevarēs izmantot. Remontam naudas nav nedz ministrijai, nedz pašai skolai. Taču skolas otrajā adresē Varoņu ielā visiem vairāk nekā 900 audzēkņiem vietas nepietiek.
Pirms gada vairākās Ropažu novada pašvaldības ēkās – gan Ulbrokā, gan Berģos – paviesojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji. No procesa, kura centrā bija Garkalnes ceļu būves firmas "Gludi LM" uzvara iepirkumā par ceļu seguma uzturēšanu divu gadu garumā, izauga vēl vairākas citas lietas.
Latvijā ik gadu par labu valstij kā noziedzīgas izcelsmes mantu konfiscē ievērojamas naudas summas, kas atrodas slēgto vai strādājošo banku kontos. Pērn tie bija aptuveni 50 miljoni eiro. Parasti šajos gadījumos nav notiesājošu spriedumu. Nevienu neatzīst par vainīgu, bet naudu kontos pasludina par noziedzīgi iegūtu un konfiscē. Taču pērn septembrī labi ieeļļotā Latvijas mehānisma zobratos ieķērās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums par Bulgāriju, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Pēc uzbrukuma Okupācijas muzejam plāno paātrināt visaptveroša videonovērošanas tīkla izveidi visā Latvijā. Bet, lai to izdarītu, vispirms paredzēts apzināt, kas būtu izmantojams no šobrīd jau dažādu struktūru uzstādītā, un kas nē. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") to uzdevis paveikt mēneša laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".