Latvijā
Tiesa nolēmusi piemērot pagaidu noregulējumu un atgriezt Latvijas informatīvajā telpā Krievijas telekanālus "TNT Comedy" (THT–Комеди), "TNT4 International", "Friday International" (Пятница), "KHL TV Channel" un "TNT Music", izriet no Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Ivara Āboliņa ieraksta tviterī.
Valdībā piektdien, 29. aprīlī, ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa fināla jeb trešo kārtu izvirzīt četrus pretendentus, informēja Valsts kancelejā.
Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs pirmo reizi kopš 2021. gada septembra noslīdējis zem 400 atzīmes, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis 120 kilogramus (kg) Krievijas izcelsmes saldās paprikas pulvera, jo produktā konstatēta Eiropas Savienībā (ES) pārtikā izmantošanai aizliegta krāsviela, informēja PVD.
Latvijā šobrīd, bēgot no kara, ieradušies jau vairāk nekā 300 cilvēki ar invaliditāti. Kādā sarežģītā glābšanas operācijā atvests 141 pacients no Kramatorskas apkārtnē esoša psihoneiroloģiskā internāta. Tāpat daudziem, kuriem ir fiziski ierobežojumi, jāpalīdz meklēt palīglīdzekļi, jo nereti, pametot kara plosīto Ukrainu pārpildītos transportos, bija jāizdara izvēle – vai nu braukt bez sava ratiņkrēsla vai nebraukt nemaz.
Lielajā talkā dalību ir apstiprinājušas visas Latvijas novadu pašvaldības, izņemot Ogres novadu. Ogres novada dome oficiāli talkā nav piedalījusies arī iepriekšējos trīs gados. Vietvarā skaidroja, ka, viņuprāt, talkas formāts sevi izsmēlis, jo gadu no gada atkritumu mazāk nekļūst, turklāt cilvēki pasākumu izmanto, lai atbrīvotos no saviem uzkrātajiem atkritumiem.
Jau decembrī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kiberuzbrukumu skaits krietni palielinājies. Savukārt šobrīd to intensitāte ir pat trīskāršojusies, pastāstīja Aizsardzības ministrijā. Uzbrukumus vērš pret valsts iestādēm, nozīmīgiem infrastruktūras objektiem un bankām. Apdraudējumu kiberdrošībai rada austrumu kaimiņi – Krievija un Baltkrievija. Līdz šim visus uzbrukumus veiksmīgi izdevies atvairīt.
Daugavpilī ir ļoti zema aktivitāte daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Pašvaldībā un arī paši iedzīvotāji to skaidro ar zemo ienākumu līmeni un bailēm no kredītsaistībām. Pat iespējas iegūt valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstu vai arī vietējās pašvaldības līdzfinansējumu Daugavpils pilsētā siltināšanas procesu nav paātrinājusi.
Vides dienests biežāk fiksē būvniecības atkritumu nelikumīgu apsaimniekošanu pašvaldību pasūtījumos. Taču vietvaras, kur pārkāpumi uzieti pēdējā laikā, taisnojas, ka būvniekiem projektu pieteikumos pieprasa uzrādīt arī šīs izmaksas, kas gan pasūtītāju nepasargā no negodprātīgiem uzņēmumiem. Savukārt Vides dienests norāda, ka pašvaldībām arī vairāk jāiedziļinās konkursu dalībnieku uzrādītajās atkritumu apsaimniekošanas darbu tāmēs un tajā, vai būvgruži nogādāti legāliem apsaimniekotājiem.
Atbalsts uz Latviju atbraukušajiem Ukrainas kara bēgļiem nāk tikai no valsts budžeta, un redzams, ka daudzi grib atrisināt savas neatrisinātās problēmas ar šo finansējumu, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
Lai gan cīņa pret latvāņu izplatību Latvijā turpinās, ik gadu tūkstošiem hektāru aizņemti ar šo invazīvo augu, kas savulaik ievests no Krievijas kā lopbarība. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pašvaldībām vēl bija pieejams valsts atbalsts, lai latvāņus iznīcinātu, taču valsts no tā atteicās. Tā nu pašlaik pašvaldības ar to cīnās saviem spēkiem.
Rīgas reģionā ir reģistrēti jauni krāpšanas gadījumi un to mēģinājumi, krāpniekiem izmantojot "Luminor" internetbankas viltus lapu. Šā gada aprīlī dažādos Valsts policijas iecirkņos Rīgas reģionā ir saņemti jau desmit iesniegumu par šādiem krāpšanas gadījumiem un iedzīvotājiem kopumā izkrāpti ap 20 000 eiro, informēja Valsts policijā.
Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, lēma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) starptautiskajā operācijā "United Nations Truce Supervision Organization" (UNTSO) uz laiku līdz 2024. gada 1. maijam, informēja Saeimas Preses dienestā.
Slimnīcām jāuzlabo saziņa ar pacientiem – šī ir viena no galvenajām atziņām, kura izskanēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) rīkotajā konferencē. Pašlaik tikai 10 ārstniecības iestādes veic pacientu aptaujas par apmierinātību, un rādītāji būtu jāuzlabo, norādīja konferences eksperti.
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Valsts drošības dienests (VDD) pērn novērojis Ķīnas specdienestu aktivitāšu līmeņa mazināšanos attiecībā pret Latviju, tomēr paredzamā nākotnē Ķīnas interese par Latviju atkārtoti pieaugs, teikts ceturtdien publicētajā VDD pagājušā gada darbības pārskatā.
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas savākti 22 Saeimas deputātu paraksti, lai vērstos Satversmes tiesā par Likumā par ostām paredzēto Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, informēja partijā.
Ukrainas civiliedzīvotājiem visā Latvijā pieejams sociālā mentora atbalsts ikdienas situāciju risināšanā, informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Zane Jēkabsone.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā, Mūkusalas ielā, tika nozagtas vairākas vērtīgas grāmatas, informēja Valsts policijā (VP), aicinot iedzīvotājus palīdzēt garnadža notveršanā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
