Papildināts 23:41
Latvijā
Automašīnai ietriecoties autobusa pieturā, Daugavpilī gājuši bojā divi cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība pirmdien plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar prasību atcelt daļu no Jūrmalas domes pieņemtajiem pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem. Biedrība iebilst pret domes ieceri izsolēs pārdot piecus zemesgabalus 16 hektāru platībā, kur pašlaik ir meži.
8. aprīlī Rīgas pilī notiek Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciēta diskusija par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību Latvijā.
Valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Aizvadītās nedēļas nogalē, 6. aprīlī, par nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu pārvadāšanu Krāslavas novadā aizturēts Latvijas pilsonis, informēja Valsts robežsardze.
Vai tiešām gandrīz visas Valsts kontroles revīzijas tiek pārsūdzētas, kā saistībā ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem vedina domāt viņa partijas biedrs, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics?
Latvijā nonākušais Sahāras tuksneša putekļu mākonis pagājušonedēļ kļuva par galveno dezinformācijas tematu. Kādi maldi pagājušonedēļ tika izplatīti saistībā ar Sahāras tuksneša putekļu mākoni?
Valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) publicējusi karti ar šogad valsts ceļu tīklā plānotajiem būvdarbiem. Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu un uz 12 tiltiem. Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem – 220 kilometros – un uz valsts vietējiem autoceļiem – 159 kilometros. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometrā, informēja LVC.
Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, aģentūra LETA noskaidroja Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Līdz ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa paziņojumu par atkāpšanos no ārlietu ministra amata, ko viņa partijas biedri no "Jaunās Vienotības" (JV) dēvē par atbildīga Rietumu politiķa rīcības paraugu, speciālo lidojumu skandālam punkts nav pielikts. Gan prokuratūras sāktais kriminālprocess, gan Valsts kontroles revīzijas ziņojums var radīt jautājumus arī par Kariņa bijušo biroja darbinieku lomu. Daļa no viņiem strādā arī pie tagadējās premjeres Evikas Siliņas (JV). Nav beidzies arī otrs skandāls – par iespējamām aplokšņu algām "Vienotības" birojā. LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka KNAB nupat sodījis JV par atsevišķiem pārkāpumiem, par kuriem iepriekš ir stāstījis atlaistais partijas darbinieks Normunds Orleāns.
Lielāko valstij piederošo augstskolu Ētikas kodeksos visbiežāk ieliktas vispārējas prasības ievērot labas uzvedības vai vispārpieņemtas uzvedības normas, taču detalizācija izpaliek, vēsta LTV raidījums "De facto".
Šomēnes būs jau pagājis gads, kopš sabiedrību šokēja Leona Rusiņa pastrādātā zvērīgā slepkavība, nogalinot bijušo dzīvesbiedri un bērna māti. Šokēja ne vien zvērīgums, bet arī tiesībsargājošo iestāžu nespēja to novērst – tām bija zināms, ka Rusiņš sievieti vajā. Iestāžu reakcija sekoja pēc tam, turpmāk solot lielāku iesaisti vardarbības novēršanā un bargākus sodus. LTV raidījums "De facto" izvērtēja, kas mainījies šī gada laikā, un secināja, ka aktīvāku darbu ieraudzīt var, bet bargākos sodus – ne vienmēr.
Līdz ar lēmumu jau no 2026. gada pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas skolās, tās vietā piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolām un amatpersonām jādomā, ar kādām valodām aizstāt krievu valodas mācību stundas un kur ņemt vajadzīgos pedagogus. Latvijai palīgā nākt plāno trīs vācu valodā runājošās valstis – pārkvalificējot esošos krievu valodas vai citu mācību priekšmetu skolotājus, interesentus par pedagoģiju un cilvēkus, kas runā vācu valodā un vēlas redzēt sevi kādā no mācību iestādēm.
Šajā nedēļas nogalē Rīgas nacionālajā zooloģiskajā dārzā Putnu dienu ietvaros atkal darbojās Dzeņa darbnīca. Tajā lieli un mazi dabas draugi čakli strādāja, izgatavojot kopumā vairāk nekā 500 putnu būrīšus – 250 strazdiem, vēl 250 – mazajiem dobumperētājiem – zīlītēm, mušķērājiem un zvirbuļiem, kā arī vēl ap 20 mākslīgās ligzdvietas Latvijā bieži sastopamam, bet maz zināmam putnam – mizložņai.
Ik pavasari daļa Latvijas zemnieku sūrojas par putnu izpostītiem sējumiem. Cīņā pret zosīm izmanto dažādas metodes, tajā skaitā šaušanu. Eksperti saka – tas nav labākais risinājums, turklāt ir jādod gājputniem iespēja atgūt spēkus Latvijā, piemēram, atstājot viņu rīcībā daļu lauku.
Glābējiem pēc vairāku stundu darba izdevās atrast un izcelt no ūdens automašīnu, kura sestdien vakarā Rīgā, pie Akmens tilta iebrauca Daugavā.
Cilvēki, kuri padomju laikos kādus gadus pavadīja ieslodzījumā un šobrīd dodas pensijā, nevar iekļaut cietumā nostrādāto laiku savā darba stāžā, ja nespēj pierādīt strādāšanu ar kādiem dokumentiem, secināja LTV raidījums "4. studija", šķetinot kāda skatītāja jautājumu.
Dabas kataklizmas, robežas stiprināšana un hibrīdkarš – situācijas, kurās būtiska ne tikai rīcība, bet arī komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem. Latvijas Radio raidījums "Reģioni krustpunktā" apkopoja, kā uz krīzēm reaģē vietvaras Latvijas austrumos, kurš krīzē ir galvenais runātājs, un vai iedzīvotāji uz šo informāciju var paļauties?
Pagājis gads, kopš Valmierā sāka pārskatīt ielu nosaukumus, kuri vēl arvien ir saistīti ar padomju laiku. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai šo procesu nesasteigtu un nosaukumu izvērtēšanā iesaistītu arī iedzīvotājus. Tagad marta nogalē novada dome nolēma, ka jauni nosaukumi būs septiņām ielām.
Rēzeknes novada pašvaldība izsludinājusi Latgaliskās identitātes projektu konkursu. Tajā iedzīvotāji aicināti iesniegt savas radošās idejas, lai stiprinātu latgaliskās vērtības un veicinātu piederības izjūtu novadam.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
