Papildināts 15:14
Latvijā
Dreiliņu iedzīvotāji protestē pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcas celtniecību tuvu dzīvojamām mājām. Ieceri šķietami jau pērn iedzīvotājiem bija izdevies apturēt. Tomēr, neraugoties uz nelabvēlīgu domes lēmumu, turpinās būvniecības plānošana un Ropažu domei, visticamāk, atkal nāksies lemt – ļaut vai neļaut būvēt Latvijā lielāko reģenerācijas rūpnīcu.
"Tas ir viņa privāts viedoklis." Šādi valdošās koalīcijas partijas cenšas formāli distancēties no pašu koalīcijas sabiedrotā – bijušā Ventspils domes priekšsēdētāja un ASV sankcijām pakļautā politiķa Aivara Lemberga izteikumiem, kuros manāmas Krievijas retorikas atbalsis. Lembergs savā "Facebook" profilā publicējis paziņojumu, kurā pauž neizpratni par tā sauktā Maskavas nama nacionalizēšanu, vainojot Latviju "Krievijas provocēšanā".
Atlūgums, ko mēneša sākumā uzrakstīja un vēlāk atsauca Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, ar jaunu sparu politiķu un mediju ekspertu dienaskārtībā atgriezis jautājumu par krievu valodu sabiedriskajos medijos. Saeimas pērn apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija paredz jau drīzumā pārstāt finansēt saturu krievu valodā. Par šo un citiem ar sabiedriskajiem medijiem saistītajiem jautājumiem Valsts prezidenta rīkotā diskusijā plānots spriest aprīļa sākumā. Tikmēr iesaistītie norāda, ka nezināmā ir vairāk nekā atbilžu.
Iedvesmojoties no donoriem, kuri ziedo asinis savā dzimšanas dienā, arī Liepājas pilsēta savus svētkus šonedēļ atzīmē ar divām Donoru dienām. To laikā asinis ziedoja 122 cilvēki, no kuriem 24 – pirmoreiz. Valsts asins donoru centrā (VADC) norādīja, ka speciāli rīkotās akcijās un izbraukumos novērojams lielāks donoru pieplūdums nekā ikdienā. Tiesa, salīdzinoši liela daļa potenciālo donoru tiek atzīti par nederīgiem.
Valstij parādā esošo uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits gadu no gada ir teju nemainīgs. Valstij šie ļaudis ir parādā vairāk nekā pusmiljardu eiro. Liela daļa no viņiem darbojas ēnu ekonomikā, un arī šajā ziņā garām paiet lielas summas nodokļu maksājumos. Ko darīt, lai no šiem cilvēkiem naudu tomēr varētu piedzīt, un kas darīts pēdējo gadu laikā?
Vairāk nekā 200 delegāti no visas Latvijas otrdien, 19. martā, pulcējās uz ikgadējo Latvijas Politiski represēto konferenci. Tajā spriests par dažādiem tematiem, arī karu Ukrainā, kas liek vēl vairāk novērtēt savas valsts brīvību. Represētie, vērtējot notikumus Latvijā, pauda bažas arī par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Vairāk sākto kriminālprocesu un vairāk arī īpaši aktuālo noziegumu, kas, piemēram, ir slepkavības, kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Vienlaikus sevišķi smago noziegumu skaits ir samazinājies. Tiesai nodoto apsūdzēto personu skaits 2023. gadā bija tikpat liels, cik gadu iepriekš, taču nepilngadīgo pārkāpēju skaits turpina sarukt – pērn tiesai nodotas lietas par 200 bērniem. Tādi ir Ģenerālprokuratūras dati. Iestādei gan ir bažas par izmeklēšanas iestāžu kapacitāti.
Saeimā ir virzība iedzīvotāju iniciatīvai atļaut deklarēt dzīvesvietu īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Tādējādi iecerēts novērst situācijas, kad kādā adresē kāds deklarējas bez īpašnieka ziņas.
Valdība otrdien, 19. martā, atbalstīja likumprojektu "Nacionālās kiberdrošības likums". Likumprojekta mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības. NIS2 direktīvas mērķis ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimā.