Latvijā
Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" patlaban īsteno vērienīgu projektu, kura laikā tiek uzlaboti un piemēroti tramvaja sliežu ceļi, lai pilsētā kursētu zemās grīdas tramvaji. Uzņēmums sola, ka sliežu sabiedriskais transports būs videi drošs, cilvēkiem ērts un tīkams. Tikmēr skolas, kuras atrodas sliežu tuvumā, ceļ trauksmi – pretenzijas ceļ Rīgas 41. vidusskola.
Zaļais kurss pašvaldību pārvadājumu jomā ir nosprausts, tas nozīmē, ka nākotnē arī uz skolu novados bērnus aizvien vairāk vedīs elektroautobusi. Bažas par to izsaka pašvaldības ar plašām lauku teritorijām, tostarp Augšdaugavas novads Latgalē, kur kopumā uz 19 izglītības iestādēm no tuvākas un tālākas apkārtnes kopumā skolēnus uz skolu šobrīd ved 47 autobusi. Pašvaldību autoparks noveco, un tā atjaunošanā pašvaldības aizvien vairāk tiek aicinātas izvēlēties zaļos jeb bezemisju transporta līdzekļus, jo tieši tam atvēlēti Eiropas fondu līdzekļi.
Agresija pret ārstiem, kas plašumā sāka vērsties kovida pandēmijas laikā, turpina pieaugt. Par vardarbības gadījumu skaita palielināšanos arvien skaļāk ziņo mediķu profesionālās organizācijas. Viņi uzsver – tā vairs nevar turpināties. Tāpēc lūdz būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām. Speciālisti aicina gan mainīt Krimināllikumu, gan arī vēlas rosināt plašāku diskusiju, lai meklētu iespējas aizsargāt speciālistus darba vietās.
No Krievijas aizbēgušie Krievijas vadoņa Vladimira Putina pretinieki svētdien protestēs pie Krievijas vēstniecības Rīgā. Viņuprāt, svarīgi pašiem redzēt un arī citiem parādīt, cik daudz ir to, kas nosoda Krievijas rīcību. Lai gan jau iepriekš ir zināms, ka tā saukto "vēlēšanu" rezultāti tiks viltoti, protesta iespēja ir jāizmanto.
Bez būtiskiem starpgadījumiem vai klajām provokācijām Rīgā un Lestenē aizvadīti Latviešu leģionāru atceres pasākumi. Gājienu no Svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kurā pulcējās ap 300 cilvēku, uzraudzīja gan no zemes, gan gaisa. Tiesa, pie Brīvības pieminekļa policija aizturējusi prokremlisku aktīvisti.
Fonda "Nāc līdzās!" korī piedalās jaunieši ar īpašām vajadzībām, tostarp arī ratiņkrēslos, taču, lai nokļūtu mēģinājumu telpā otrajā stāvā, viņiem ir jāpārvar kāpnes. Telpas kora vajadzībām tiek īrētas no Rīgas domes (RD), taču tās nav pielāgotas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Jau četrus gadus fonds cīnās ar pašvaldību par elementāra pacēlāja izbūvi. Tikmēr uz kora mēģinājumiem otrajā stāvā jauniešiem palīdz nokļūt viņu vecāki.
Studente, kuras prasību par Mūzikas akadēmijas pasniedzēja nepieņemamu uzvedību janvārī izskatīja augstskolas Ētikas komisijā, ir vīlusies par rezultātu. Pasniedzējs, kurš jaunieti nelika mierā ar seksuāla rakstura īsziņām, joprojām drīkst strādāt ar studentiem. Juriste Linda Lielbriede norāda, ka akadēmijas mācībspēkiem, iespējams, ir jārīko mācības. Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") atzīst, ka akadēmijas gadījumā izpratnes trūkums par to, kādas robežas ir jāievēro pasniedzējiem, kuri ir varas attiecībās ar studentiem, ir viena no svarīgākajām problēmām.
Smiltis un putekļi – atsevišķās vietās Rīgā to joprojām ir daudz, lai gan jau mēneša sākumā pašvaldības dome ziņoja, ka galvaspilsētas ielās ziemā izkaisītās smiltis sākuši vākt. Tikmēr Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka gaisa kvalitāte pilsētās pēdējās nedēļas laikā ir pasliktinājusies, un galvenais iemesls ir tieši ziemā kaisītā pretslīdes materiāla pārpalikumi uz brauktuvēm un ietvēm, kas putekļu veidā ar vēju paceļas gaisā. Ielas sakopt sola mēneša laikā.
Slikto ceļu dēļ uzņēmēji zaudē savu naudu, bērni netiek uz skolu, iedzīvotāji lauž savas mašīnas – tāda ir Latvijas ceļu skarbā realitāte ne vienā vien pašvaldībā. Piektdien kurzemnieki pretenzijas par to pauda satiksmes ministram Kasparam Briškenam ("Progresīvie"), kurš atzina, ka tuvākajos gados nekādi būtiski uzlabojumi nav gaidāmi.
Latvijas SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" projekts kopā ar Francijas, Itālijas, Somijas un Norvēģijas uzņēmumiem ir ieguvis 41 miljona eiro grantu no Eiropas Komisijas fonda munīcijas ražošanas atbalstam. Tas ir trešais lielākais atbalsts šajā kategorijā. Turklāt Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tikusi pie šī fonda finansējuma.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātei (FMOF) patlaban vairs nav darba tiesisko attiecību ar seksuālā uzmākšanās jaunām sievietēm vainoto pasniedzēju Dmitriju Bočarovu, un tās netiek plānots atjaunot, aģentūrai LETA apstiprināja fakultātes dekāns Sandris Lācis.
Latvijā pērn visvairāk atklātās nedrošās preces, par kurām ziņots, ka tās rada risku veselībai, ir bērnu preces un rotaļlietas, bet Eiropā – kosmētikas līdzekļi, liecina Eiropas Komisijas publiskotais ziņojums, par kuru informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).