Latvijā
Sagaidot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns aicina sabiedrību gan svētkos, gan ikdienā atcerēties un atgādināt viens otram, ka atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Šim nolūkam Latvijas zemessargi ir radījuši vadmotīvu "Mana Latvija. Mana atbildība", informēja Zemessardze.
Pirms vairākiem gadiem vīrietim piesprieda sešu gadus cietumā par reibumā izraisītu avāriju, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tostarp maza meitenīte. Taču viņš turpināja baudīt dzīvi un izklaidēties, jo Valsts policijas Kurzemes nodaļas kriminālpolicisti aizmirsa viņu apcietināt un nogādāt ieslodzījuma vietā. Cietusī ģimene vērsās tiesā pret valsti, bet morālās kompensācijas vietā tagad saņēmusi vien atvainošanās vēstuli, bet tiesnese, kura nenokontrolēja sprieduma izpildi šajā lietā, pa šo laiku paaugstināta amatā.
Likums ļauj ministram izvēlēties aģentūras vadību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), runājot par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) lēmumu izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu bez rezultāta.
Dienas kārtībā Daugavpilī šobrīd ir jautājums, cik pasažieru pilsētā lieto sabiedrisko transportu un kā par šo pakalpojumu maksāt. Elektroniskā uzskaites sistēma valsts mērogā jāievieš līdz šī gada beigām, bet pagaidām šo funkciju Daugavpilī uzņēmumā "Daugavpils satiksme" veic biļešu konduktori. Elektroniskās uzskaites sistēmu pilsētā ieviest piedāvā divi pretendenti. Piedāvātās summas ir 4 līdz 5,6 miljoni eiro, tomēr pašvaldībai tas ir par dārgu.
Latvijas sabiedrībā pieaug radikāli noskaņojumi, atzīst Valsts drošības dienests (VDD). Radikalizēšanās tendence tiek saistīta ar citu rasu imigrantu daudzuma palielināšanos Latvijā. VDD brīdina, ka "labējā ekstrēmisma izplatības pieaugums jauniešu vidē potenciāli var rezultēties vardarbīgu uzbrukumu skaita pieaugumā pret atšķirīgu rasu pārstāvjiem". Gan VDD, gan Valsts policija (VP) aicina pievērst uzmanību radikalizācijas pazīmēm līdzcilvēkos – gan labējā, gan kreisā ekstrēmisma izpausmēm, un pastiprinātas agresivitātes gadījumos ziņot par to.
Pēdējo gadu laikā samazinās adopciju skaits Latvijā, un mazāk bērnu nonāk arī audžuģimenēs. Iesaistītās puses lēš, ka iemesli ir vairāki, sākot ar valsts un pašvaldību nelielo atbalstu un beidzot ar potenciālo vecāku bailēm un neziņu, kas jādara, lai pieņemtu ģimenē bērnu. Šobrīd savas ģimenes un mājas Latvijā gaida vairāk nekā tūkstotis bērnu.
Gandrīz 200 karavīru, ieskaitot daļu Valsts aizsardzības dienesta karavīru, otrdienas rītā uzsāka izturības pārbaudi Ādažu poligona tradicionālajā vingrinājumā "Berešu maršs". Karavīriem jāiziet dažādu uzdevumu kontrolpunkti, veicot kopumā vairāk nekā 50 kilometru. Tos, kuri paveic vingrinājumu, kā apbalvojums finišā gaida smilšu krāsas berete.
Skolās no 2026./.2027. mācību gada sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, to paredz otrdien, 23. aprīlī, valdībā akceptētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos "Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Skolām noteikts pienākums krievu valodu pakāpeniski aizstāt ar vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.
Varakļānu novadu plāno pievienot Madonas novadam līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, to paredz otrdien, 23. aprīlī, valdībā apstiprinātie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Lai novadus apvienotu, grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
Pēdējo divu nedēļu laikā divi augsta līmeņa konkursi beigušies bez rezultāta – nav izraudzīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, savukārt Rīgas domnieku vairākums neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, lai arī viņa bija uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā. Abos gadījumos ir aizdomas par politisku lēmumu klātbūtni lēmumu pieņemšanā un tie pievēruši plašas sabiedrības uzmanību.
Kādā attālumā no lauku mājām noteikt pesticīdu lietošanas aizliegumu, par to diskutēja Saeimas Vides apakškomisijā. No deputātiem izskanējis atbalsts iecerei, ka zemes īpašniekiem par pesticīdu lietošanu būs jāinformē iedzīvotāji, kas dzīvo līdz 100 metriem no apstrādājamā lauka un vēlas šādas ziņa saņemt. Tāpat iepriekš apspriests arī priekšlikums par attālumu, kādā no lauku mājām pesticīdus nedrīkstētu lietot vispār. Iesaistoties diskusijās Ārstu biedrībai, tā aicina šo joslu noteikt plašāku.