Latvijā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sagaida skaidrojumu no iekšlietu ministres Marijas Golubevas ("Attīstībai/Par!") par radušos situāciju pie pieminekļa Uzvaras parkā, kur tika pieļauta vairāku simtu cilvēku pulcēšanās un Padomju armijas, kā arī Krievijas slavināšana.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā 9. maija runā neatklāja visas kārtis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Jēkabpilī šonedēļ norisinās militāro mācību gaisa desanta operācija, kurā piedalās ap 500 sabiedroto karavīri. Desanta operācijas mācību "Swift Response 22" laikā notiks arī Lielvārdes novadā un Ādažos.
Izjūkot partiju apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), izmaiņas notikušas arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) rindās. No partijas otrdien, 10. maijā, izstājusies agrākā politiķe, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpat LZS pametis bijušais Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, pašreizējais Cēsu novada domes deputāts Indriķis Putniņš.
Jēkabpils novada uzņēmēji un iedzīvotāji lūdz rast iespēju asfaltēt ceļa posmu Aknīste–Lietuvas robeža. Tas ir vien 4,7 kilometrus garš ceļa posms, tomēr cerību, ka vismaz tuvākajā laikā to sakārtos, nav.
Ko par Krievijas iebrukumu Ukrainā domā Latvijas krievvalodīgā sabiedrības daļa, un vai latvieši domā citādi? Lai to noskaidrotu, Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" trīs Latvijas vietās sarīkoja izbraukuma akciju "Nāc, izsaki viedokli, kas notiek Ukrainā...?".
Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija un biedrība „Liepājnieki” veidos kopīgu sarakstu un aicinās iesaistīties bezpartejiskus speciālistus. Tā esot iespējams uzlabot nākamās Saeimas sastāvu cīņai ar grūtībām ekonomikā Krievijas militārās agresijas dēļ. Tā šo ideju pieteicis uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Otrdien, 10. maijā, sācies vidusskolēnu eksāmenu laiks, un pirmo reizi to kārto 11. klases skolēni. Viņiem dota iespēja angļu valodas un matemātikas eksāmenu kārtot šogad vai nākamgad kopā ar pārējiem vidusskolas eksāmeniem.
Latvijā no svētdienas, 15. maija, atcels prasību valkāt mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā, otrdien lēma valdība.
8. un 9. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā sanestie ziedi jau agrā otrdienas, 10. maija, rītā aizvākti. Par to sociālo tīklu platformās sacelta liela ažiotāža. "Rīgas meži" skaidroja, ka šāda rīcība saistīta ar iepriekš saskaņoto plānu.
No Krievijas sāktā kara bēgušo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai un ēdināšanai Latvijā piešķirs 7,7 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, informēja Ekonomikas ministrija.
Iekšlietu ministrijai piešķirti 383 699 eiro, lai segtu papildu izdevumus par Latvijas–Baltkrievijas robežas sargāšanu. To otrdien, 10. maijā, nolēma valdība.
Latvijā diennakts laikā reģistrēts 291 jauns inficēšanās ar Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par diviem mirušajiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Ukrainas bēgļu bērniem, mācoties Latvijas skolās 1.–8. klasē vai 10.–11. klasē, nākamajā klasē plāno pārcelt bez prasības par vērtējumu mācību priekšmetos mācību gada noslēgumā. Vienlaikus šie bērni būs tiesīgi tajā pašā klasē atkārtoti apgūt attiecīgo izglītības programmu. To paredz valdības atbalstītie grozījumi, kas vēl būs jāskata Saeimai.
Saistībā ar nelegālo migrāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas valdība nolēma līdz 10.augustam pagarināt vairākās Latgales pašvaldībās izsludināto ārkārtējo situāciju.
Latvijas valdība otrdien, 10. maijā, nolēma pārtraukt nolīgumu, kas pieļāva tiešo dzelzceļa satiksmi militāro kravu pārvadājumiem no Baltkrievijas uz trešajām valstīm, izmantojot Latvijas ostas, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Līdzīgi kā muitā, uz lielāku atalgojumu, augstāku profesijas prestižu un jauniem kolēģiem cer arī citos valsts darbībai kritiski svarīgos dienestos un iestādēs. Liela daļa šādu darba vietu ir iekšlietu sektorā – piemēram, robežsardze, policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas iekšlietu darbinieku arobiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi muitas darbiniekiem likuši strādāt daudz intensīvāk, bet atalgojums to darīt nemotivē. Arī pieredzējušie kolēģi nereti atrod labāk apmaksātu darbu. Šobrīd darbinieki un vadība vienojušies, ka cilvēkresursu stiprināšana caur algu palielināšanu ir galvenā iestādes prioritāte, jo neviens vairs neslēpj – muitnieki darbu pamet un, ja netiks atrasta nauda, iestāde savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nespēs veikt.
Valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ziemas sesijā sekmīgi nokārtojuši 38% no studējošajiem – liecina apkopotā informācija pēc noslēgtās kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas.
Aizkraukles pašvaldībā līdz ar teritoriālo reformu novads kļuvis izmēros lielāks un skolās trūkst vienlīdzības principu finansējuma pārdalē. Arī jaunais skolotāju algu valsts mērķdotāciju modelis vietvarām liks vairāk domāt par skolu optimizāciju. Lai arī pašvaldība gaidāmajā mācību gadā neplāno pieņemt lēmumus par kādu skolu slēgšanu vai reformēšanu, tomēr mazākās skolas novadā ir bažīgas par nākotni.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
