Sadaļas Sadaļas
Kā nepievilināt vēzi pašam?
Saslimt ar vēzi – tā nav tikai gēnos ieprogrammēta nolemtība. Zinātnieki aplēsuši, ka gandrīz pusē gadījumu saslimstība bijusi saistīta ar cilvēka dzīvesveidu. Tas nozīmē ne tikai nesmēķēt un neaizrauties ar sauļošanos, bet arī pārmērīgi neēst sarkano gaļu un nelietot uztura bagātinātājus.
Odita Krenberga, Latvijas Televīzija
 
Trīs lietas – labas lietas
Nesmēķē, ēd veselīgi un kusties – tie ir galvenie faktori, kas var ievērojami mazināt risku iegūt audzēju
"Ir zinātniski pierādīts, ka 30–50% no vēžiem ir novēršami ar ietekmīgu dzīvesveidu. Tā ir ļoti, ļoti liela daļa!" saka asociētā profesore Laila Meija."Mēs piedomājam pie tā, kādas drēbes mums labāk piestāv, kādu kosmētiku labāk lietot. Vīrieši mēdz uzmanīgi izpētīt, kādu degvielu liet bākā, lai auto kalpotu ilgāk. Bet par to, ka viss, ko apēdam, vārda tiešā nozīmē nonāk katrā mūsu ķermeņa šūnā, – par to reti aizdomājas." Daktere Meija runā no savas pieredzes, jo strādā gan par dietoloģi Stradiņa slimnīcā un privātajā "Capital Clinic Riga", gan arī ir pasniedzēja Stradiņa universitātē.

No viņas teiktā var secināt – viss, ko spējam ietekmēt, ir atkarīgs no tā, kādā skalā esam salikuši to, kas katram dzīvē šķiet nozīmīgs vai mazsvarīgs. No šādām mūža garumā veiktām izvēlēm veidojas summa, kas kādā dzīves brīdī var novest liktenīgajā pagriezienā uz diagnozi – vēzis. Trīs galvenie ietekmējošie faktori ir smēķēšana, nepareizs uzturs un mazkustīgums – norāda medicīnas doktore Daiga Šantare. Viņa ir speciāliste akadēmisko pētījumu jautājumos Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un docente Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
Daiga Šantare
Medicīnas doktore
"Ja nevaram savu vecumu un dzimumu ietekmēt, tad taču dzīvesveidu – to mēs varam!"
Laila Meija
Asociētā profesore
"Cilvēki dažkārt saka – apnicis ēst dārzeņus. Bet vai tad desa neapnīk? Ir vērts par to padomāt."
Smēķēšanas kaitīgums jau sen vairs nav jāpierāda. To īpaši akcentē gan Šantare, gan daudzi citi ārsti, jo šajā jomā zinātnisku pierādījumu ir visvairāk un rets būs tāds vēža veids, par kura rašanos vēl nebūtu skaidrs, ka paaugstināts risks ir smēķētājiem. Pasaules Vēža izpētes fonds un Amerikas Vēža pētniecības institūts papildus aicinājumam nesmēķēt uzskaita vēl virkni rekomendāciju: pārmērīgi nesauļoties, ierobežot sāls patēriņu, samazināt piesātināto un transtauku lietošanu. Arī – uzturēt normālu svaru, būt fiziski aktīvam, jaunajām māmiņām barot bērnus ar krūti. Vairāk ēst pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, pupiņas. Mazāk izmantot ātrās ēdināšanas jeb "fast food" u. c. pārstrādātus produktus, kur daudz tauku, cietes un cukura, arī tā saukto sarkano un pārstrādāto gaļu, saldinātos dzērienus, alkoholu. Un – nelietot nekādus uztura bagātinātājus vēža profilaksei.
Kā censties dzīvot
Pasaules Vēža izpētes fonda (WCRF) un Amerikas Vēža pētniecības institūta (AICR) secinājumi, no kā izvairīties, lai mazinātu vēža risku
Uzturēt normālu svaru
Būt fiziski aktīvam
Lietot pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, pupiņas
Mazāk ēst "fast food" u. c. pārstrādātus produktus ar daudz taukiem, cieti, cukuru
Mazāk ēst sarkano un pārstrādāto gaļu
Mazāk lietot saldinātos dzērienus
Mazāk lietot alkoholu
Nelietot uztura bagātinātājus
Bērnu barot ar krūti
Pasaules Veselības organizācija ir viena no institūcijām, kas regulāri apkopo pētījumus par vēža ārstēšanu un profilaksi. Ir Starptautiskā vēža izpētes aģentūra ar mītnes vietu Francijā, Lionā. Tā uzskaita faktorus, kas kavē vēža rašanos un kas to veicina, sadalot pa grupām – kur ir "pietiekams daudzums" pierādījumu un kur to skaits ir "ierobežots".
Uztura bagātinātāji
Profesore Laila Meija iesaka pievērst uzmanību tam, ka arvien vairāk tiek uzsvērts – nelietojiet uztura bagātinātājus! Polivitamīnus, minerālvielas, dažādas vielas vēža profilaksei. "Tas nepalīdz! Ir pilnīgi skaidri pierādīts, ka tas nepalīdz!" brīdina Meija.

Viņa mudina cilvēkus būt apdomīgākiem, izdarot savu izvēli – pirkt vai nepirkt kaut ko no plašā uztura bagātinātāju klāsta: "Tas patiesībā ir ļoti liels bizness. Ir pat tā, ka, piemēram, smēķētājiem vai bijušajiem smēķētājiem keratīna lietošana, izrādās, palielina plaušu vēža risku."
Asociētā profesore Laila Meija aicina: "Netērējiet naudu uztura bagātinātājiem! Labāk ejiet uz sporta zāli, kustieties vai nopērciet labu ēdienu tā vietā!"
Medicīnas zinātņu doktore Daiga Šantare uzsver, ka uztura bagātinātājus varētu lietot tikai tad, ja tos iesaka ārsts ar kādu konkrētu pamatojumu. Un pat D vitamīnu, kurš ļoti daudziem ir zem ieteicamās normas, tomēr "lietot nevajadzētu tikai tādēļ vien, ka visi to dara un tāpēc arī es. Vismaz reizi gadā ir jākonsultējas par to ar savu ģimenes ārstu," saka Šantare un rosina līdzekļus labāk ieguldīt uz pierādījumiem balstītā medicīnā un produktos.

"Uztura bagātinātājiem jau nav prasīti pierādījumi, lai tos varētu pārdot. Es vulgarizēšu – ir uztura bagātinātāji ar biešu pulveri, ar rutku pulveri un tamlīdzīgi. It kā imunitātes stiprināšanai vai paaugstināšanai. Ja mediķi ar zālēm mācētu tik labi paaugstināt imunitāti, kā to sola ar uztura bagātinātājiem, tad mēs būtu ļoti priecīgi! Cita lieta – dabīgi produkti ar dabīgiem vitamīniem. Piemēram, selēns – organismam nepieciešams antioksidants – tiek piedāvāts kā uztura bagātinātājs. Bet selēnu saturoši ir, piemēram, Brazīlijas rieksti. Ir atziņa, ka viens līdz divi Brazīlijas rieksti dienā nodrošina visu selēna daudzumu!"
Medicīnas zinātņu doktore Daiga Šantare: "Ir brīdinājumi par to, ka uztura bagātinātāji ne tikai nav efektīvi, bet ir pat kaitīgi."
Sauļošanās risks
"Sauļošanās, bet it sevišķi solāriju apmeklēšana ir liels riska faktors saslimšanai ar vēzi. Jo saules gaisma – ultravioletais starojums – ļoti tieši iedarbojas uz mūsu DNS, mūsu ģenētisko materiālu un veido tur pārrāvumus. No tā cieš galvenokārt mūsu ādas šūnas, jo dziļākie audi ir grūtāk sasniedzami. Amerikas Savienotajās Valstīs pavisam nesen bija konstatēts liels saslimšanas gadījumu skaits ar melanomu jeb ādas vēzi. Un ļoti skaidri parādījās cēloņsakarība – ar melanomu saslimušo vidū īpaši iezīmējās jaunas sievietes, kuras bieži bija apmeklējušas solārijus," skaidro profesors un bioloģijas zinātņu doktors Edvīns Miklaševičs.
Pasaules Vēža izpētes fonds rekomendē no marta līdz oktobrim ilgi neuzturēties saulē, it īpaši no plkst. 11.00 līdz 15.00, lietot spēcīgas aizsardzības pretapdeguma krēmus, galvassegu, saulesbrilles un apģērbu, kas nosedz rokas un kājas.
Pasaules Vēža izpētes fonds ziņo, ka dažām cilvēku grupām pastāv lielāks, citām – mazāks risks saslimt ar ādas vēzi. Bīstamāk sauļoties ir bērniem un tiem, kuriem ir rudi vai gaiši mati. Apdedzināšanās saulē arī palielina saslimšanas iespēju. Tikai viens no saules iegūts apdegums reizi divos gados var trīskāršot melanomas attīstības iespēju. Un, ja šāda liela ultravioletā starojuma deva ir uzņemta, tad turpmāk āda vēl vairāk jāsargā no saules, jo ar gadiem saslimšanas varbūtība pieaug. Pasaules Vēža izpētes fonds rekomendē no marta līdz oktobrim ilgi neuzturēties saulē, it īpaši no plkst. 11.00 līdz 15.00, lietot spēcīgas aizsardzības pretapdeguma krēmus, galvassegu, saulesbrilles un apģērbu, kas nosedz rokas un kājas.

Pārtikas risks
"Ēšana – tam ir jābūt pozitīvam procesam. Ēst ir normāli! Tas ir dabīgi. Par ēdienu ir jāpriecājas un nav arī jābaidās ēst!" Profesore Laila Meija stāsta, ka, strādājot par diētas ārsti, ir nāciet iepazīt arī cilvēkus, kam radusies fobija no ēdiena. Bailes ēst, jo šķiet, ka veselībai kaitīgs ir teju vai viss. "Ir jāizvēlas labas lietas, jāsaprot, ka ar to es daru labu sev. Un, ēdot labas lietas, ēdiens, protams, ir jābauda, ir jāēd garšīgi!" saka Meija. Taču vienlaikus – pēc iespējas jācenšas izvairīties no pārtikas, kas ir veselībai kaitīga.
Nosaukumam "sarkanā gaļa" nav saistības ar krāsu, bet izcelsmi – tā ir visa zīdītāju gaļa, kā to definējusi Starptautiskā vēža izpētes aģentūra.
Viens no izplatītiem vēža veidiem, ko ietekmē uzturs, ir resnās zarnas vēzis. Tas Latvijā atrodas biežāko vēža diagnožu trijniekā. Veicinošs faktors ir tā sauktās sarkanās gaļas pārmērīga lietošana. Nosaukumam "sarkanā gaļa" gan nav saistības ar krāsu, bet izcelsmi – tā ir visa zīdītāju gaļa, kā to definējusi Starptautiskā vēža izpētes aģentūra. "Kopumā mēs to lietojam par daudz, it sevišķi tā saucamo pārstrādāto gaļu, kas gatavota ar kūpināšanu, žāvēšanu, sālīšanu, pārlieku lielu karsēšanu, – tādu ļoti intensīvu pārstrādi. Šī grupa ir definēta kā pārliecinošs pierādījums ne tikai resnās zarnas vēzim. Nu jau ir vairākas vēža grupas, kurās pierādījumi ir pārliecinoši," komentē medicīnas doktore Daiga Šantare.

Starptautiskā vēža izpētes aģentūra gan atzīst, ka pavisam atteikties no sarkanās gaļas arī nebūtu pareizi, bet tā ir jālieto nedaudz. Šantare skaidro: "Kopējais rekomendētais daudzums ir ne vairāk kā 500 gramu nedēļā. Ne vairāk – tātad mazāk! Nav skaidrs, cik ir mazāk, bet ir zināms, kāds ir augšējais limits. Tie ir 70 grami dienā. Tas ir maz."
D. Šantare: Nesanāk kotlete dienā – tas par nepārstrādāto sarkano gaļu. Bet, ja tie ir cīsiņi, sardeles, žāvētās desas vai kūpinātā gaļa, tad būtu vēlams vēl mazāk.
"Tas gan nebūt nenozīmē, ka visiem jākļūst veģetāriešiem vai vegāniem," skaidro profesore Laila Meija. "Vienkārši ir jāpārdala proporcijas. Vairāk jālieto pākšaugi, pupiņas, lēcas – tradicionālie produkti, lēti produkti, viegli pagatavojami. Cilvēki tos izvēlas ļoti maz. Bet to katrs var mainīt!" Meija aicina neaizmirst ēdienkartē iekļaut putnu gaļu, olas, piena produktus un zivis. Vienlaikus gan viņa brīdina, ka ar Baltijas jūras zivīm jāuzmanās, jo jūra ir ļoti piesārņota. Piemēram, smagie metāli uzkrājas zivīs, un, jo lielāka zivs, jo vairāk tajā ir kaitīgo vielu. Viņa atgādina: "Skandināvu grūtnieču rekomendācijās ir rakstīts – neēdiet zivis no Baltijas jūras!"

Daiga Šantare, kuras specialitāte ir dietoloģija, no pētījumos atklātā par sevišķi ieteicamiem uzturā izceļ visus sīpolveidīgos dārzeņus un dažādu šķirņu kāpostus. "Viens no pamatprincipiem – ēst pietiekami daudz augļus, saknes, dārzeņus. Un es gribētu uzsvērt to pašu klasisko – vismaz 400 gramu augļu, sakņu un dārzeņu dienā. Bet – ja jau Dānijā var rekomendēt vismaz 600 gramus, es domāju – arī mums uz to vajadzētu virzīties," uzskata Šantare.
Rokforas siers – arī tas ir pelējums. Devās, ko mēs parasti lietojam, tas gan nav kaitīgs organismam
Viņa norāda uz vēl vienu vēža riska faktoru, kam jāpievērš uzmanība. Tas ir pelējums. Tā veidi ir ļoti dažādi, un sadzīvē ar tiem iespējams nonākt saskarē itin bieži. Piemēram, mitruma ietekmē ar pelējumu pārklājas gan ēku sienas, gan apģērbs un bojājas arī produkti – piens, augļi, dārzeņi. Par nelabvēlīgiem tiek uzskatīti visi pelējumi – jo vairāk no tiem izvairīsimies, jo labāk būs, norāda Šantare. "Pat iebojājušos ābolus vai piena pelējumu nevajadzētu ēst. Tai skaitā Rokforas sieru – arī tas ir pelējums. Ir gan īpašas atrunas tieši siera jomā – lūk, šis pelējums, vismaz tajās devās, ko mēs parasti lietojam, nav kaitīgs organismam. Tomēr, piemēram, grūtniecēm iesaka no šiem sieriem atturēties." Taču par viskaitīgāko pelējumu tiek uzskatīti aflatoksīni. Šī veida pelējums it īpaši mīl zemesriekstus un kukurūzu. Aflatoksīni sevišķi slikti izdalās, un tādēļ, apēdot produktus, ja tos skāris pelējums, kaitīgās vielas ar katru reizi arvien vairāk uzkrājas organismā.
Svarīgi sportot
Ikdienā būt fiziski aktīvam, vairāk staigāt, mazāk sēdēt – tā ir viena no Pasaules Vēža izpētes fonda rekomendācijām. "Runājot par to, ko darīt, lai nesaslimtu ar vēzi, visticamāk – jo vairāk fizisku vingrinājumu jūs izpildīsiet, jo labāk būs. Bet tas nenozīmē, ka ir jāiet uz sporta zāli. Tie var būt kaut vai mājās veicamie saimnieciskie darbi," skaidro Pasaules Vēža izpētes fonda Zinātniskās izpētes un interpretācijas nodaļas vadītāja Sūzana Brauna. Šādas mērenas fiziskas slodzes ieteicamais minimums pieaugušiem cilvēkiem ir 150 minūtes nedēļā. Savukārt tiem, kuri veic augstas slodzes fiziskas aktivitātes, ar tām būtu jānodarbojas ne mazāk kā 75 minūtes nedēļā.
Mērenas slodzes aktivitātes:
Staigāšana, braukšana ar velosipēdu, mājas darbi, dārzkopība, peldēšana, dejošana.
Augstas slodzes aktivitātes:
Skriešana, ātra peldēšana, ātra braukšana ar velosipēdu, aerobika, komandu sports.
Pasaules Vēža izpētes fonda ziņojumā teikts, ka ir pārliecinoši pierādīts – fiziskas aktivitātes palīdz aizsargāt no resnās zarnas, kā arī no krūts un dzemdes audzējiem. Tā kā liekais svars ir daudzu vēža veidu rašanās iemesls, tad cilvēkam, esot fiziski aktīvam un līdz ar to samazinot savu svaru, pastarpināti iespējams novērst arī citu audzēju rašanās riskus. Pārliecinoši ir pierādīts, ka paaugstināts svars ir barības vada, aizkuņģa dziedzera, aknu, nieru, resnās zarnas un krūts vēža, bet ļoti liels liekais svars – dzemdes vēža rašanās iemesls.

Izglītības loma
Izglītības līmenis arī ir viens no faktoriem, ko uzskata par būtisku vēža novēršanā. "Tas, protams, nenozīmē, ka universitāte jūs tiešā veidā pasargās no vēža," saka profesors un bioloģijas zinātņu doktors Edvīns Miklaševičs. Taču viņš ir piedalījies Latvijā veiktā pētījumā, kur statistiski ļoti skaidri secināts – izglītībai ir svarīga loma.
Profesors un bioloģijas zinātņu doktors Edvīns Miklaševičs konstatējis, ka arī Latvijā cilvēki, kuriem ir augstākā izglītība, ar ļaundabīgiem audzējiem slimo retāk nekā tie, kuriem tās nav.
Anketējot krūts vēža pacientes, starp slimniecēm ar augstāko izglītību saslimšanas gadījumu ir bijis ievērojami mazāk nekā populācijā kopumā. Viena lieta, kas ir jāņem vērā, – cilvēkiem ar augstāko izglītību ir vairāk naudas. Viņi rūpīgāk uztver informāciju. Viņi, iespējams, vairāk pievērš uzmanību savai veselībai. Biežāk iet uz medicīniskām pārbaudēm. Arī pārbaudes, protams, neizslēdz saslimšanu, bet atklāšanu agrīnā stadijā gan.

"Un tas jau ir pluss!" atzīst profesors Miklaševičs: "Taču tā otrā doma, kas nāca salīdzinoši nesen, kad uzkrājās diezgan daudz ģenētiskās informācijas attiecībā uz ļaundabīgiem audzējiem, tas gan vēl ir spekulatīvi, jo tādu datu nav, bet – mūsu kognitīvās spējas, mūsu intelekts ir lielā mērā ģenētiski noteikts. Protams, var būt arī tā, ka cilvēkam ir visideālākā gēnu kombinācija, bet tik un tā ar visu to viņš paliek tādā līmenī kā Radjarda Kiplinga "Džungļu grāmatas" galvenais varonis Mauglis. Jo ārējā vide, kādā cilvēks nonāk, arī spēlē nozīmīgu lomu. Bet nevajag nenovērtēt gēnus. Un tas, kas ir parādīts pēdējā laikā, ka tie gēnu varianti, kuri nosaka labākās kognitīvās jeb izziņas spējas, – tie vienlaikus darbojas arī kā risku samazinoši varianti saslimšanā ar Alcheimera slimību. Līdz ar to principā iespējams, ka arī onkoloģijā pastāv šādas sakarības."

Profesors min piemēru, kad pētnieki pēc statistikas datiem sadalījuši cilvēkus piecās grupās, vērtējot pēc to ikdienas paradumiem. Pirmajā grupā iekļauti pacienti, kuri uzturā bieži lieto veselīgu pārtiku – dārzeņus. Pēdējā grupā – tie, kuru ēdienkartē dārzeņu ir vismazāk vai vispār nav. Salīdzinot "augšējo" un "apakšējo" grupu, tās atšķīrušās ne tikai pēc dārzeņu patēriņa. "Augšējā" grupā ir bijis ievērojami mazāk smēķētāju, viņi daudz mazāk lietojuši alkoholu, tie bijuši cilvēki ar lielākiem ienākumiem un ar augstāku izglītību.

© Odita Krenberga, LTV, Dace Eglīte

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt