Jaunumi
Anda Rožukalne: LTV saturā par valdības tapšanu visbiežāk intervēti JV, AS un NA pārstāvji
Anda Rožukalne: LTV saturā par valdības tapšanu visbiežāk intervēti JV, AS un NA pārstāvji
Apkopotie dati par partiju un to pārstāvju reprezentāciju Latvijas Televīzijas (LTV) saturā rāda, ka LTV raidījumos par valdības veidošanu nav radītas nepamatotas priekšrocības kādam politiskajam spēkam. Valdības veidošanas process atspoguļots atbilstoši ziņu vērtībām un izvēlētajiem žanriem, secīgi fiksējot galvenos notikumus, personības, problēmas un dodot iespēju auditorijai saprast, bet iesaistītajiem politiķiem skaidrot savu pozīciju dažādos valdības veidošanas posmos.
Nedaudz iekavējas valdības deklarācijas izstrāde
Nedaudz iekavējas valdības deklarācijas izstrāde
Jaunās valdības izveides sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") gaida skaidru atbildi no "Apvienotā saraksta" pārstāvjiem par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Tas atvieglošot valdības deklarācijas tapšanu. Savukārt "Apvienotā saraksta" pārstāvji vispirms vēlas noskaidrot konkrētus sasniedzamos mērķus dažādās jomās un tikai tad vienoties par konkrētiem amatiem.
«Deklarācija pirms portfeļiem» – pēc Kariņa piedāvājuma «Apvienotais saraksts» iestājas pozā
«Deklarācija pirms portfeļiem» – pēc Kariņa piedāvājuma «Apvienotais saraksts» iestājas pozā
Topošā koalīcija beidzot ir tikusi līdz dramatiskākajai fāzei katras valdības veidošanā – amatu sadalei. "Jaunās Vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa piedāvājumu Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) uzreiz nodēvēja par "interesantu". Visticamāk, aiz šīs pieklājības frāzes slēpās neizpratne par to, kāpēc "nacionāļiem" netiek piešķirta Zemkopības ministrija (ZM), kurā darbu nepārprotami gribēja turpināt Kaspars Gerhards. Savukārt AS varētu būt vīlies par Satiksmes ministrijas (SM) paslīdēšanu garām, jo šis portfelis interesējis vismaz trīs apvienības pārstāvjus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Atteikšanos sniegt konkrētu atbildi par piedāvāto ministru amatu sadalījumu abas partijas gan skaidro ar vēlmi vispirms ķerties pie valdības deklarācijas.
Partijas vēlēšanās iztērējušas vairāk nekā 5 miljonus eiro; pret Kristīgi progresīvo partiju sāk lie...
Partijas vēlēšanās iztērējušas vairāk nekā 5 miljonus eiro; pret Kristīgi progresīvo partiju sāk lietu par tēriņu slēpšanu
Saeimas vēlēšanās partijas iztērējušas vairāk nekā 5 miljonus eiro – tā liecina partiju deklarācijas par tēriņiem un ieņēmumiem priekšvēlēšanu laikā. No startējušajiem 19 politiskajiem spēkiem šīs ziņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir iesnieguši 18. Vienīgā to nav darījusi Kristīgi progresīvā partija, kas vēlēšanās saņēma mazāko balsu skaitu. Par partijas nepakļaušanos normatīviem KNAB sācis administratīvo procesu.