Ventspils novadā pirmdien, 18. martā, sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka (P124) posmu no Ventspils šosejas (A10) līdz pagriezienam uz Liepeni (0.-9,93. km). Būvdarbu laikā līdz gada beigām tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Ventspils novads
Nodokļu (IIN+NĪN) ieņēmumi 2018.g
Jūrmala
60,88 milj. €
Ogres nov.
47,80 milj. €
Liepāja
45,87 milj. €
Jelgava
44,60 milj. €
Daugavpils
43,90 milj. €
Mārupes nov.
39,69 milj. €
Valmieras nov.
36,85 milj. €
Ropažu nov.
33,18 milj. €
Ventspils
32,30 milj. €
Tukuma nov.
30,67 milj. €
Ķekavas nov.
30,31 milj. €
Bauskas nov.
30,31 milj. €
Cēsu nov.
28,78 milj. €
Siguldas nov.
25,11 milj. €
Jēkabpils nov.
23,76 milj. €
Jelgavas nov.
23,75 milj. €
Dobeles nov.
22,30 milj. €
Talsu nov.
22,13 milj. €
Dienvidkurzemes nov.
21,04 milj. €
Ādažu nov.
20,54 milj. €
Aizkraukles nov.
19,82 milj. €
Salaspils nov.
19,67 milj. €
Saldus nov.
18,74 milj. €
Madonas nov.
17,50 milj. €
Limbažu nov.
16,29 milj. €
Olaines nov.
16,05 milj. €
Rēzekne
15,88 milj. €
Kuldīgas nov.
15,37 milj. €
Rēzeknes nov.
14,85 milj. €
Augšdaugavas nov.
12,47 milj. €
Gulbenes nov.
11,91 milj. €
Smiltenes nov.
11,56 milj. €
Saulkrastu nov.
10,57 milj. €
Ludzas nov.
10,33 milj. €
Krāslavas nov.
10,27 milj. €
Balvu nov.
9,65 milj. €
Preiļu nov.
8,65 milj. €
Alūksnes nov.
8,20 milj. €
Ventspils nov.
7,67 milj. €
Līvānu nov.
5,54 milj. €
Valkas nov.
4,89 milj. €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 12 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 12 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
6 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
5 vietas
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"
4 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Sarežģīta situācija izveidojusies Ventspils novada Popē, kur Latvijas lielākajam muižas ēku kompleksam daudzu gadu garumā tā arī nav atrasts saimnieks. Patlaban Latvijas likumi neparedz veidu, kā sakārtot vecus bezsaimnieka īpašumus. Senās celtnes, nesagaidījušas savus apsaimniekotājus, lēnām sabrūk, un to vidū ir arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošana ar kaimiņu novadiem notiks līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā šobrīd nosaka likums. Izmaiņas pieņemtas, lai paplašinātu sadarbību starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem, izveidojot novadus ar attīstības centriem. To paredz ceturtdien, 9. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Ventspils novadā dzīvo viena no lielākajām Latvijas lībiešu kopienām un no šodienas Ovīšu ciemā, kas ir viens no lībiešu krasta mazajiem ciemiem Ziemeļkurzemē, atklāta laimes pastkaste. Ne tikai ciema iedzīvotāji, bet ikviens, kas nokļūst Ovīšos, var atcerēties kādu savu laimes mirkli un iemūžināt to vēstulē, ko pēc tam iemet laimes kannā.
Saeima Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstījusi priekšlikumus, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu, liecina Saeimas likumdošanas datu bāzē publicētā informācija.