Laime nelaimē – tā var teikt par Ukrainas kara bēgles Oļesjas Vrabi ģimeni. Tieši Latvijā viņas jaunākajam dēlam oficiāli apstiprināta diagnoze – autisms. Piešķirtā invaliditāte ļāvusi ģimenei atkal apvienoties. Dēla tētis saņēmis atļauju izbraukt no Ukrainas, jo invalīdu bērnu tēvi drīkst nolikt ieroci, lai palīdzētu pašiem tuvākajiem.
Saldus novads
Nodokļu (IIN+NĪN) ieņēmumi 2018.g
Jūrmala
60,88 milj. €
Ogres nov.
47,80 milj. €
Liepāja
45,87 milj. €
Jelgava
44,60 milj. €
Daugavpils
43,90 milj. €
Mārupes nov.
39,69 milj. €
Valmieras nov.
36,85 milj. €
Ropažu nov.
33,18 milj. €
Ventspils
32,30 milj. €
Tukuma nov.
30,67 milj. €
Ķekavas nov.
30,31 milj. €
Bauskas nov.
30,31 milj. €
Cēsu nov.
28,78 milj. €
Siguldas nov.
25,11 milj. €
Jēkabpils nov.
23,76 milj. €
Jelgavas nov.
23,75 milj. €
Dobeles nov.
22,30 milj. €
Talsu nov.
22,13 milj. €
Dienvidkurzemes nov.
21,04 milj. €
Ādažu nov.
20,54 milj. €
Aizkraukles nov.
19,82 milj. €
Salaspils nov.
19,67 milj. €
Saldus nov.
18,74 milj. €
Madonas nov.
17,50 milj. €
Limbažu nov.
16,29 milj. €
Olaines nov.
16,05 milj. €
Rēzekne
15,88 milj. €
Kuldīgas nov.
15,37 milj. €
Rēzeknes nov.
14,85 milj. €
Augšdaugavas nov.
12,47 milj. €
Gulbenes nov.
11,91 milj. €
Smiltenes nov.
11,56 milj. €
Saulkrastu nov.
10,57 milj. €
Ludzas nov.
10,33 milj. €
Krāslavas nov.
10,27 milj. €
Balvu nov.
9,65 milj. €
Preiļu nov.
8,65 milj. €
Alūksnes nov.
8,20 milj. €
Ventspils nov.
7,67 milj. €
Līvānu nov.
5,54 milj. €
Valkas nov.
4,89 milj. €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 25 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 25 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
7 vietas
Latvijas Zaļā partija
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Jaunā VIENOTĪBA
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Teju katrai pašvaldībai Latvijā ir kāda sadraudzības pilsēta ārpus valsts robežām, arī Ukrainā. Savstarpējie sadarbības līgumi paredz arī sadarbības jomas. Lielākoties tā ir kultūras, tūrisma, izglītības un sporta joma, iekļauta arī uzņēmējdarbība. Krievijas agresija Ukrainā sadarbībai piešķīrusi pavisam citu jēgu un aspektu – atzina gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), gan uzrunātajās vietvarās. Pašvaldības sniedz ne tikai vispārēju atbalstu Ukrainai, bet uztur sakarus un palīdz savām partnerpilsētām tieši ar tām nepieciešamāko.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pašvaldības apturējušas vai lauzušas sadraudzības līgumus ar vietvarām Krievijā un Baltkrievijā. Visai bieži šo līgumu saistības vairākus gadus bijušas tikai uz papīra, atzina Latvijas Radio aptaujātie pašvaldību pārstāvji. Vienlaikus pašlaik sadraudzības līgumi ar pilsētām Ukrainā palīdz organizēt tiešu palīdzības sniegšanu.
Viņi cits citu nav redzējuši un, visticamāk, arī neredzēs. Raina Boguža no Ezeres un daudzie ukraiņu bēgļi, kuri telefonā dzird viņas mierīgo balsi. Rainas tēvs ir ukrainis, tādēļ viņai nav problēmu ar valodu. Viņa pati ir piecu bērnu mamma un aktīva nevalstiskā sektora darbiniece. Tas palīdz, organizējot šoferus no Latvijas uz dažādām Polijas pierobežas pilsētām.
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka cilvēki vilcienu kā pārvietošanās līdzekli izmanto arvien retāk, tukšas un pamestas paliek arī staciju ēkas. Viens no veidiem, kā neļaut greznajām staciju ēkām aiziet nebūtībā, ir tās pārdot. Bet ne vienmēr tas izdodas. Tā Blīdenes dzelzceļa stacijas ēkai tiks rīkota atkārtota izsole.