Rēzeknes novada pašvaldība izsludinājusi Latgaliskās identitātes projektu konkursu. Tajā iedzīvotāji aicināti iesniegt savas radošās idejas, lai stiprinātu latgaliskās vērtības un veicinātu piederības izjūtu novadam.
Rēzeknes novads
Iedz. skaits 2020.g sākumā
Daugavpils
93 213
Liepāja
76 737
Ogres nov.
57 753
Jelgava
56 383
Valmieras nov.
51 346
Jūrmala
50 841
Tukuma nov.
44 437
Bauskas nov.
41 767
Cēsu nov.
41 205
Jēkabpils nov.
40 790
Talsu nov.
35 771
Ventspils
34 855
Dienvidkurzemes nov.
33 312
Varakļānu nov.
32 534
Rēzeknes nov.
32 534
Rēzekne
32 328
Siguldas nov.
32 266
Mārupes nov.
31 884
Jelgavas nov.
31 757
Ropažu nov.
30 470
Ķekavas nov.
29 693
Aizkraukles nov.
29 436
Madonas nov.
28 904
Dobeles nov.
28 597
Kuldīgas nov.
27 839
Saldus nov.
27 220
Augšdaugavas nov.
26 051
Limbažu nov.
25 641
Salaspils nov.
22 758
Ludzas nov.
22 043
Krāslavas nov.
21 817
Ādažu nov.
20 559
Olaines nov.
20 116
Gulbenes nov.
19 771
Balvu nov.
19 195
Smiltenes nov.
18 224
Preiļu nov.
16 961
Alūksnes nov.
13 895
Saulkrastu nov.
11 401
Ventspils nov.
10 824
Līvānu nov.
10 698
Valkas nov.
7 603
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 0 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
6 vietas
Jaunā VIENOTĪBA,
"Kustība "Par!"",
LATGALES PARTIJA
6 vietas
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
2 vietas
Zaļo un Zemnieku savienība
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
2 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK",
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"
1 vieta
Jaunā konservatīvā partija
Ziņas
Latgalē pieciem tiltiem atjaunos konstruktīvos elementus, lai savlaicīgi novērstu ekspluatācijas laikā radušos defektus un palielinātu tilta kalpošanas laiku, informēja "Latvijas valsts ceļi".
Video
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
![#5BREINUMI: festivāls "GenZ[ī]", jaunieši skolā un ārpus tās](https://pic.latvijasradio.lv/public/assets/media/3/5/msmall_c6828a4e.jpg)
Zosnas muižai ir liela kultūrvēsturiska, arhitektoniska, mākslinieciska un arī zinātniska vērtība, uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) eksperti. Muiža pieder Rēzeknes novada pašvaldībai, tā ir ilgstoši slēgta, apsaimniekošanai trūkst līdzekļu, un laika zobs dara savu postu. Lai rastu iespēju vēsturisko pērli tomēr saglabāt, pašvaldība muižu paredz nodot atsavināšanā un aicina iedzīvotājus šomēnes piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.
Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada apglabāto atkritumu daudzumu turpmāk samazinās, tos dedzinot. Dedzināšana gan šobrīd tiks veikta ne Latgalē, bet gan 380 kilometrus attālajos Brocēnos. Ieguvums – virzīšanās uz mērķi līdz 2035. gadam apglabāt ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem un iespējamais tarifa samazinājums, tomēr Rēzeknes novada pašvaldības vadību šāds risinājums dara bažīgu tā sasteigtības un lielā attāluma dēļ. Pašvaldībā lēš – pakalpojums izmaksājot pārāk dārgi, un vajadzējis sagaidīt atkritumu pārstrādes ceha izveidi Latgalē.
15. augustā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļlatgales pārvalde no laboratorijas saņēma apstiprinājumu Āfrikas cūku mēra uzliesmojumam Rēzeknes novada Nagļu pagasta saimniecībā. Šogad tas bija pirmais gadījums, kad slimība skārusi mājas cūkas Ziemeļlatgales pārvaldes uzraudzības zonā, kas ir Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadi. Mežacūku populācija šajā teritorijā gada laikā ir krasi samazinājusies. Neskatoties uz to, Āfrikas cūku mēris joprojām izplatās, un biodrošības pasākumi cūku audzētājiem ļoti stingri jāievēro.
Sestdien, 15. jūlijā, Rēzeknes novada Lūznavas muižā norisināsies tradicionālais vasaras mākslu un garšu festivāls "Mākslas pikniks". Festivāla programmā šogad uzstāsies gan Latvijas mākslinieki, gan arī viesi no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas un Lielbritānijas.
Divus mācību gadus Latgales skolām bija iespēja saņemt papildu finansējumu no valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) latgaliešu rakstu valodas fakultatīvam. Šobrīd šī nauda vairs nav pieejama, tāpēc sabiedriskie darbinieki pauž satraukumu. Vienlaicīgi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) akcentē iespēju latgaliešu rakstu valodas apguvei izmantot interešu izglītībai paredzēto naudu, savukārt pašvaldībā norāda – skolu interese par šī finansējuma piesaisti šādam mērķim ir zema. Esot nepieciešams izstrādāt sistēmu, ieviešot obligātuma principu latgaliešu rakstu valodas vai novadmācības apguvei skolās.