Valdība otrdien, 26. martā, atbalstīja 35 727 489 eiro novirzīšanu robežšķērsošanas punktu modernizācijai.
Ludzas novads
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 28 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 28 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
8 vietas
Zaļo un Zemnieku savienība
5 vietas
LATGALES PARTIJA
2 vietas
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada apglabāto atkritumu daudzumu turpmāk samazinās, tos dedzinot. Dedzināšana gan šobrīd tiks veikta ne Latgalē, bet gan 380 kilometrus attālajos Brocēnos. Ieguvums – virzīšanās uz mērķi līdz 2035. gadam apglabāt ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem un iespējamais tarifa samazinājums, tomēr Rēzeknes novada pašvaldības vadību šāds risinājums dara bažīgu tā sasteigtības un lielā attāluma dēļ. Pašvaldībā lēš – pakalpojums izmaksājot pārāk dārgi, un vajadzējis sagaidīt atkritumu pārstrādes ceha izveidi Latgalē.
Ludzas novadā izbūvēta un ekspluatācijā nodota jauna saules elektrostacija ar jaudu 2,8 megavati. Tā ir viena no kopumā astoņām saules elektrostacijām, ko tuvākajā nākotnē iecerējis izbūvēt Latvijas investīciju uzņēmums ar mērķi stiprināt valsts enerģētisko neatkarību. Izveidei tikuši piesaistīti nepilni divi miljoni eiro.
Krievijas pierobežā piemēslotas ceļmalas aiz Kārsavas līdz Grebņevas robežkontroles punktam ir gadiem neatrisināta problēma, ko atkritumu urnu un tualešu trūkuma dēļ rada tālbraucēji. Krievijas sāktais karš Ukrainā saasināja situāciju, cilvēki rindā uz robežas gaida pat vairākas diennaktis, un atkritumu kalni ceļmalās un pie pašas robežas turpina augt. Ludzas novada pašvaldība vērsusies pie atbildīgajām iestādēm, taču situācijas uzlabošanos tā arī nav sagaidījusi.
945 000 eiro kopā šogad saņems pašvaldības, kuru zemākie ieņēmumi ir viszemākie. Trūkst uzņēmēju, skaidroja vietvarās, kur sagaida arī lielākus valsts ieguldījumus tās infrastruktūrā. Arī dotējamo pašvaldību, līdzīgi kā donorpašvaldību vadītāji pauda cerību, ka finanšu izlīdzināšanas fonda mehānisms tiks pārskatīts.