Līdz skolēnu vasaras brīvlaikam atlikušas nedaudz vairāk nekā 50 dienas, un daudzi jaunieši plāno vasarā atrast darbu. Šogad atalgojums jauniešiem noteikts valsts minimālās algas apmērā, kas ir 700 eiro. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šajā gadā piedāvā 9000 vakanču, kurām varēs pieteikties maijā, savukārt pašvaldībās skolēnu pieteikšanās vasaras darbiem jau sākusies.
Jelgava
Iedz. skaita prognoze 2030.g
Mārupes nov.
33.30%
Ādažu nov.
7.40%
Ropažu nov.
7.00%
Salaspils nov.
6.80%
Ķekavas nov.
4.80%
Varakļānu nov.
-
Siguldas nov.
-2.70%
Jelgavas nov.
-7.20%
Valmieras nov.
-7.50%
Jūrmala
-8.03%
Ogres nov.
-8.40%
Jelgava
-9.60%
Saulkrastu nov.
-9.60%
Olaines nov.
-11.50%
Tukuma nov.
-15.00%
Ventspils nov.
-15.10%
Limbažu nov.
-15.40%
Bauskas nov.
-15.40%
Kuldīgas nov.
-15.90%
Aizkraukles nov.
-16.30%
Dienvidkurzemes nov.
-17.10%
Talsu nov.
-17.20%
Jēkabpils nov.
-17.60%
Ventspils
-17.72%
Dobeles nov.
-19.20%
Rēzeknes nov.
-19.80%
Smiltenes nov.
-20.00%
Saldus nov.
-20.10%
Līvānu nov.
-20.30%
Cēsu nov.
-21.00%
Gulbenes nov.
-21.50%
Preiļu nov.
-21.80%
Madonas nov.
-22.50%
Ludzas nov.
-22.50%
Balvu nov.
-24.00%
Liepāja
-25.38%
Krāslavas nov.
-26.30%
Augšdaugavas nov.
-27.80%
Daugavpils
-28.10%
Alūksnes nov.
-29.50%
Valkas nov.
-30.60%
Rēzekne
-33.00%
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 16 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 16 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
6 vietas
Zaļo un Zemnieku savienība
2 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
2 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
2 vietas
"Kustība "Par!""
1 vieta
"Latvijas Krievu savienība"
1 vieta
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"
1 vieta
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
"Dzeja paģēr to, ka mums ir jābūt tuvu vienam otram klāt, iepretim. Tas ir vesels organisms – dzejnieks un klausītājs," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic festivāla "Page Break" direktore Madara Gruntmane-Dujana. Otrais starptautiskais dzejas festivāls "Page Break" Jelgavā norisinās no 10. līdz 13. maijam, bez maksas piedāvājot plašas, starptautiskas dzejas norises ikkatram interesentam.
Otrais starptautiskais dzejas festivāls "Page Break", kas no 10. līdz 13. maijam notiks Jelgavā, ne vien priecēs dzejas cienītājus un ikkatru interesentu ar starptautiski atzītu autoru dzejas lasījumiem, bet arī vairos mūsdienu pasaules autoru dzejas pieejamību latviešu valodā, izdodot festivāla antoloģiju. Savukārt četru dienu ilgais dzejas notikums noslēgsies ar vērienīgu dzejkoncertu, piedaloties 13 dzejniekiem no 12 pasaules valstīm, informēja festivāla rīkotāji.
Kad jelgavnieks Māris Pafrats ar ideju par kaņepju audzēšanu piedalījās konkursā "Laukiem būt!", viņš nenojauta, ka kaņepju audzēšana un kaņepju produktu ražošana kļūs par visas dzimtas rūpalu. Tagad mazajā biznesā piedalās ne tikai viņa sieva Marta, bet arī sievas mamma Evija Spalva un viņas māsa Ieva Matīsa ar bērniem un vīriem. Visi ikdienā strādā algotus darbus un ar kaņepēm nodarbojas vakaros un brīvdienās, tāpēc mazais bizness šobrīd lielu peļņu nenes, toties saliedē ģimeni, Māris stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Tuvojoties otrajam starptautiskajam dzejas festivālam "Page Break", kas no 10. līdz 13. maijam notiks Jelgavā, izziņota festivāla norišu programma, bez maksas piedāvājot plašas, starptautiskas dzejas norises ikkatram interesentam. Festivālā "Page Break" šogad piedalīsies 14 dzejnieki no 12 pasaules valstīm, informēja festivāla rīkotāji.
Patlaban valsts aizsardzības mācību kā izvēles mācību priekšmetu apgūst vairāk nekā 10 500 skolēnu, taču jau no aiznākamā gada tā būs obligāta visiem 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo skolu kursantiem. Valsts aizsardzības mācības stundās skolēni uzzinās gan par valsts aizsardzības pamatprincipiem, gan to, kā rīkoties krīzes situācijās. Tomēr skolu gatavība šim solim patlaban vēl ir visai atšķirīga.