Valsts vietējās nozīmes ceļi ar melno segumu

+ -
Provizoriskie rezultāti

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 23 iecirkņiem

Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 23 iecirkņiem

Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10

9 vietas "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
4 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
3 vietas Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"
2 vietas Jaunā VIENOTĪBA
1 vieta Politiskā partija "KPV LV"
Ziņas
Pašvaldības apzina pagrabus, gatavojoties iespējamai «X» stundai
Pašvaldības apzina pagrabus, gatavojoties iespējamai «X» stundai
Pašvaldībām trūkst informācijas un arī naudas bunkuru būvei, gatavojoties iespējamai "X" stundai, lai pasargātu savus iedzīvotājus. Vietvarās tiek apzināti pagrabi, kuros varētu patverties ārkārtas situācijās. Padomju laikos celtie bunkuri ir zināmi, bet tie ir novecojuši, turklāt arī agresorvalsts par tiem zinātu, tāpēc tos izmantot nevar.
Caur Avena fondiem Latvijā gadiem ilgi ieplūda Putinam pietuvināto oligarhu nauda
Caur Avena fondiem Latvijā gadiem ilgi ieplūda Putinam pietuvināto oligarhu nauda
Vairāk nekā desmit gadus Latvijā darbojas Kremlim pietuvinātā oligarha Pjotra Avena labdarības fondi. Tie dāsni sponsorēja projektus, ko bija iecienījusi arī politiskā un kultūras elite. Latvijā reģistrētie nodibinājumi ļāva valstī ieplūst miljoniem eiro no Vladimiram Putinam tuviem Krievijas biznesmeņiem. Arī no ofšoru firmām Kiprā un Britu Virdžīnu salās. Avenam, kā arī daļai no viņa fonda ziedotājiem, kuriem ir ciešas saiknes ar Putinu, tagad ir noteiktas sankcijas. 

Ziņojumu dēlis

Pastāsti, kādas problēmas ir Tavā pašvaldībā, kas labs ir izdarīts pēdējo 4 gadu laikā vai ko Tu gribi sagaidīt no jaunās vietvaras.

Video

Jaunākie video no citiem novadiem

Rādīt vairāk

Kas solīts pirms 4 gadiem

Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.

Dobeles novadā turpinās cīņa ar vētras sekām; daļa cietušo joprojām gaida apdrošinātāja lēmumu
Dobeles novadā turpinās cīņa ar vētras sekām; daļa cietušo joprojām gaida apdrošinātāja lēmumu
Lai gan pagājuši divi mēneši kopš postošās augusta vētras Tērvetes pusē, vietējie joprojām turpina novērst stihijas sekas – liek jumtus, stiklo logus, mēģina dārzā ievākt to, kas atlicis no ražas. Dažiem ar darbiem sokas lēnām, jo liels pieprasījums ir pēc jumiķiem, dažiem problēmas sagādā atrast vietu, kur glabāt šīferi. Daudzi joprojām gaida apdrošinātāju lēmumus par kompensācijām.
Pēc postošās vētras no jauna atvērs Tērvetes dabas parku
Pēc postošās vētras no jauna atvērs Tērvetes dabas parku
Pēc postošās vētras un krusas, kas 7. augustā gāja pāri Zemgalei, visvairāk skarot Dobeles un Jelgavas novadu, sestdien, 16. septembrī, no jauna apmeklētājiem durvis vērs Tērvetes dabas parks. Lai gan vēl turpinās vētras seku likvidēšanas darbi, svarīgākie ir pabeigti. 
Iedzīvotāji novados «lāpa» sekas pēc krusas
Iedzīvotāji novados «lāpa» sekas pēc krusas
Jau aptuveni trīs nedēļas Latvijas novadu iedzīvotāji atgūstas pēc postošās krusas un turpina labot savus īpašumus. Dobeles novadā joprojām daudzas ēkas – to jumti un fasādes – ir kritiski sabojātas. Iedzīvotājiem atliek vien cerēt uz valsts un pašvaldību atbalstu, lai pirms ziemas kaut nedaudz varētu saremontēt savus izpostītos īpašumus un saimniecības.
Kā Dobeles novadā sokas mēnesi pēc postošās vētras?
Kā Dobeles novadā sokas mēnesi pēc postošās vētras?
Mēnesi pēc stihiskās vētras Dobeles novadā vēl arvien turpinās postījumu novēršana: mājām liek jaunus jumtus sadragāto vietā, novāc izgāztos vai nolauztos kokus, bet pašvaldība jau iztērējusi gandrīz 1,7 miljonus, izmaksājot kompensācijas. 
Atkal pavasaris? Latvijā dažviet uzziedējušas kastaņas, ķirši un ābeles
Atkal pavasaris? Latvijā dažviet uzziedējušas kastaņas, ķirši un ābeles
Dobeles novadā, kur pirms mēneša gāja pāri postošā vētra ar milzu krusas gabaliem, tagad daudzviet uzziedējuši stihijas skartie augļu koki, ievas, ceriņi un kastaņas. Vietējie iedzīvotāji spriež, ka šādi daba atjaunojas, taču ekspertiem ir cits skaidrojums. Nozares lietpratēji arī norādīja, ka patlaban vērojamā otrreizēja ziedēšana nenotiek tikai Dobeles pusē.