Karstuma vilnis, kas piedzīvots aprīļa sākumā, pārāk agri pamodinājis augus. Vietām zied ne tikai Kaukāza plūmītes, bet arī aprikozes un ķirši, pirms ierastā laika sazaļojušas arī ābeles un bumbieres. Tagad sācies vēsāks laiks un gaidāmas salnas, līdz ar to augļkopji jau domā, kā pasargāt savus stādījumus.
Dienvidkurzemes novads
Nodokļu (IIN+NĪN) ieņēmumi 2018.g
Jūrmala
60,88 milj. €
Ogres nov.
47,80 milj. €
Liepāja
45,87 milj. €
Jelgava
44,60 milj. €
Daugavpils
43,90 milj. €
Mārupes nov.
39,69 milj. €
Valmieras nov.
36,85 milj. €
Ropažu nov.
33,18 milj. €
Ventspils
32,30 milj. €
Tukuma nov.
30,67 milj. €
Ķekavas nov.
30,31 milj. €
Bauskas nov.
30,31 milj. €
Cēsu nov.
28,78 milj. €
Siguldas nov.
25,11 milj. €
Jēkabpils nov.
23,76 milj. €
Jelgavas nov.
23,75 milj. €
Dobeles nov.
22,30 milj. €
Talsu nov.
22,13 milj. €
Dienvidkurzemes nov.
21,04 milj. €
Ādažu nov.
20,54 milj. €
Aizkraukles nov.
19,82 milj. €
Salaspils nov.
19,67 milj. €
Saldus nov.
18,74 milj. €
Madonas nov.
17,50 milj. €
Limbažu nov.
16,29 milj. €
Olaines nov.
16,05 milj. €
Rēzekne
15,88 milj. €
Kuldīgas nov.
15,37 milj. €
Rēzeknes nov.
14,85 milj. €
Augšdaugavas nov.
12,47 milj. €
Gulbenes nov.
11,91 milj. €
Smiltenes nov.
11,56 milj. €
Saulkrastu nov.
10,57 milj. €
Ludzas nov.
10,33 milj. €
Krāslavas nov.
10,27 milj. €
Balvu nov.
9,65 milj. €
Preiļu nov.
8,65 milj. €
Alūksnes nov.
8,20 milj. €
Ventspils nov.
7,67 milj. €
Līvānu nov.
5,54 milj. €
Valkas nov.
4,89 milj. €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 28 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 28 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
9 vietas
Zaļo un Zemnieku savienība
5 vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
3 vietas
Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība"
2 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Vairāku gadu garumā, kopumā investējot ap četriem miljoniem eiro, Dienvidkurzemes uzņēmums SIA "Otaņķu dzirnavnieks", kas pazīstams ar zīmolu "OtankiMill.eu", Latvijā atdzīvina un attīsta cukurbiešu audzēšanas nozari. 2017. gadā uzņēmums sāka sadarboties ar Baltijas cukura pārstrādes uzņēmumu "Nordic Sugar Kedainiai AB", nodrošinot cukurbiešu novākšanu, kraušanu un piegādi. Cukurbietes Lietuvā esošās rūpnīcas vajadzībām tiek audzētas arī Latvijā. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma cukurbietes pirmo reizi iesēja arī AS "Pampāļi", kas atrodas Saldus novadā.
Vairākas stundas nedarbojas videonovērošanas sistēmas, elektroniskā kravu reģistrācija un personāla dokumentu nolasītāji – ar šādu situāciju šonedēļ saskārās Liepājas ostas apsardzes darbinieki, kuri tikai vēlāk uzzināja, ka iesaistīti valsts aizsardzības mācībās. To mērķis bija pārbaudīt, kā ostas 15 caurlaides punkti spēj strādāt, pēkšņi pazūdot elektroenerģijai.
Grobiņā tūristus tagad sagaida virtuālais konsultants, kuram drīzumā pievienosies arī mākslīgā intelekta izveidots tūrisma speciālists. Šādu pakalpojumu nodrošina trešdien atklātais tūrisma informācijas punkts, kura darbība Dienvidkurzemes novada pašvaldībai atsvērs nepieciešamību pēc papildu speciālistu piesaistes.
Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kas atrodas Dienvidkurzemē, pašlaik pulcējušies studenti un pētnieki no vairākām valstīm, kuri veic dažādus pētījumus, uzzinot arvien jaunus faktus par sikspārņu, putnu un kukaiņu migrāciju. Putnu un sikspārņu migrācijas pētniecībai arvien biežāk izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz iegūt precīzākus datus. Šogad pētniekiem izdevies atklāt arī jaunu spāru sugu Latvijā – dienvidu klajumspāri.
Bez publiskas apspriedes VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) plāno izbūvēt veloceliņu teritorijā Dienvidkurzemes novada Cimdeniekos. Vietējie iedzīvotāji sašutuši par šādu soli, jo tādējādi zaudēs vairākus metrus no saviem dārziem un pagalmiem. LVC norādīja, ka tā ir viņu aizsargjoslas teritorija, bet vietējie iedzīvotāji – ka tā ir viņu īpašumu dokumentos ierakstīta zeme. Savukārt Valsts zemes dienests skaidroja, ka savulaik pieļauta kļūda robežu nospraušanā.