Daugavpilī Vienības tilts ir svarīga artērija, kas pilda nozīmīgu lomu gan pilsētai, gan TEN-T jeb Eiropas Transporta tīklā, gan arī militārās mobilitātes nolūkiem. Tā kā Eiropas Militāras mobilitātes dubultas nozīmes projektu programmā pieteikums tilta rekonstrukcijai atbalstu neguva, Daugavpils dome vērsusies trijās Latvijas ministrijās, lai rastu līdzekļus Vienības tilta nepieciešamajai rekonstrukcijai.
Daugavpils
Valsts tiltu skaits
Jelgavas nov.
60
Ogres nov.
54
Valmieras nov.
49
Aizkraukles nov.
49
Cēsu nov.
47
Augšdaugavas nov.
47
Dienvidkurzemes nov.
43
Madonas nov.
40
Bauskas nov.
40
Tukuma nov.
38
Rēzeknes nov.
35
Ventspils nov.
33
Ludzas nov.
33
Smiltenes nov.
33
Limbažu nov.
31
Talsu nov.
29
Dobeles nov.
27
Jēkabpils nov.
26
Siguldas nov.
25
Krāslavas nov.
23
Saldus nov.
22
Kuldīgas nov.
20
Gulbenes nov.
20
Ropažu nov.
15
Balvu nov.
14
Preiļu nov.
14
Alūksnes nov.
13
Mārupes nov.
12
Saulkrastu nov.
11
Valkas nov.
11
Līvānu nov.
10
Ķekavas nov.
9
Ādažu nov.
7
Salaspils nov.
6
Olaines nov.
5
Varakļānu nov.
-
Ventspils
-
Rēzekne
-
Liepāja
-
Jūrmala
-
Jelgava
-
Daugavpils
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 31 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
7 vietas
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
3 vietas
"MŪSU PARTIJA"
2 vietas
LATGALES PARTIJA,
"Latvijas attīstībai"
2 vietas
"Daugavpils novada partija"
1 vieta
"Latvijas Krievu savienība"
Kandidāti
Septembrī Latvijas skolās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, un izglītības kvalitātes uzraugi secinājuši, ka grūtības komunicēt valsts valodā ikdienas mācībās ir trešdaļai skolēnu, īpaši pirmsskolā un pirmajās klasēs. Un valodas prasme nav tikai skolēnu problēma. Kopš pērnā gada sākuma par nepietiekamām valsts valodas zināšanām visā Latvijā sodīti 312 pedagogi. Kā uz vienotu mācību valodu pāriet Daugavpilī, kur latviešu ir dzimtā valoda labi ja katram piektajam pedagogam? Un kā uz to raugās ģimenes, kuru bērniem tagad jāmācās tikai latviski?
Krievu valoda ir Daugavpils zīmogs. Reti kurš zinās, ka Daugavpilī skolas gaitas uzsāka Rainis vai ka pēdējos dzīves gadus tur pavadīja Andrejs Pumpurs, taču teju ikviens zina, ka Latvijas otra lielākā pilsēta ir krievu valodas bastions. Kā laika gaitā mainās pilsēta un vai tagad, 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Daugavpilī var iztikt bez krievu valodas? To skaidroja Latvijas Radio korespondente Madara Bērtiņa, pavadot dienu Daugavpilī, runājot tikai latviešu valodā.
Pēc valsts iecerētās iesaistes Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldībā tā funkcionēs un diennakts režīmā sniegs tos pakalpojumus, kas nav pieejami citās reģiona slimnīcās. Turklāt nākotnē slimnīcas varētu kļūt par Rīgas Austrumu slimnīcas sadarbības partneri. Tā kā slimnīca šo gadu noslēgs ar 6 miljonu eiro zaudējumiem, nākamgad tā cer situāciju uzlabot, pateicoties lielākam valsts finansējumam nozarei, kāpinot sniegto pakalpojumu apjomu un reformējot atalgojuma sistēmu, lai mazinātu virsstundu skaitu, intervijā ziņu portālam LSM.lv pastāstīja slimnīca valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode.
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators, pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.
Pusaudži ļoti labi jūt, ja palīdzības sniegšana tiek uztverta kā formalitāte, un tad bieži vien no palīdzības atsakās pavisam. Katram pusaudzim ir nepieciešama individuāla pieeja – individuāli piemeklēti speciālisti, mentori un cita veida palīdzība. Tas nav vienkārši, bet tikai tā jaunietis jūt, ka par viņu tiešām vēlas parūpēties, ka palīdzība nebūs formāla, intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona studijā pauda Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.