Lemjot par Kohēzijas fondu sadali nākamajam periodam, pašvaldībām būtu jādod lielāka rīcības brīvība ar līdzekļiem, turklāt papildu finansējums būtu jāatvēl tiem reģioniem Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas tuvumā, kuru attīstību patlaban bremzē Krievijas agresija Ukrainā, – to Kohēzijas forumā Briselē viedokli pauda Latvijas pašvaldību pārstāvji.
Cēsu novads
Budžeta ieņēmumi 2020.g
Liepāja
109 329 302 €
Jelgava
105 430 010 €
Daugavpils
100 553 147 €
Jūrmala
95 460 000 €
Valmieras nov.
83 668 858 €
Ogres nov.
79 832 013 €
Jēkabpils nov.
68 262 012 €
Tukuma nov.
67 657 535 €
Ventspils
67 468 226 €
Cēsu nov.
63 132 205 €
Bauskas nov.
57 998 168 €
Ropažu nov.
53 469 544 €
Mārupes nov.
53 051 842 €
Dienvidkurzemes nov.
48 426 761 €
Jelgavas nov.
47 908 627 €
Ķekavas nov.
47 307 398 €
Talsu nov.
43 067 826 €
Dobeles nov.
41 834 975 €
Siguldas nov.
41 376 350 €
Rēzeknes nov.
40 922 685 €
Rēzekne
40 500 000 €
Kuldīgas nov.
40 164 307 €
Aizkraukles nov.
40 047 347 €
Krāslavas nov.
39 861 639 €
Saldus nov.
38 247 197 €
Madonas nov.
37 273 624 €
Ādažu nov.
36 957 357 €
Augšdaugavas nov.
35 953 629 €
Limbažu nov.
35 842 399 €
Balvu nov.
33 920 010 €
Smiltenes nov.
29 146 451 €
Ludzas nov.
28 235 078 €
Gulbenes nov.
27 057 291 €
Salaspils nov.
26 560 318 €
Olaines nov.
22 416 243 €
Preiļu nov.
21 138 228 €
Alūksnes nov.
19 260 458 €
Ventspils nov.
15 697 791 €
Saulkrastu nov.
15 436 667 €
Valkas nov.
14 222 748 €
Līvānu nov.
13 647 407 €
Varakļānu nov.
-
Provizoriskie rezultāti
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
Provizoriskais mandātu sadalījums
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 29 iecirkņiem
Atjaunots: 06.06. plkst. 11:10
10 vietas
Jaunā VIENOTĪBA
3 vietas
"LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"
2 vietas
VIDZEMES PARTIJA
2 vietas
"Latvijas attīstībai"
1 vieta
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
1 vieta
"Kustība "Par!"",
"PROGRESĪVIE"
Kandidāti
Kas solīts pirms 4 gadiem
Ko pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā toreizējie pašvaldību vadītāji intervijās LTV Ziņu dienestam atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un ko solīja darīt četru gadu laikā.
Māris no Cēsu novada Līvu ciema 20 gadus cītīgi apkopa savu īpašumu, kas atrodas pašā ceļa malā. Pavisam nesen viņš uzzināja, ka tā nemaz neesot viņa zeme, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", bet 1500 kvadrātmetri tagad piederot pašvaldībai. Valsts zemes dienestā norādīja, ka nobīdes iespējamas ar dažādām metodēm dažādos laikos veiktu zemes mērījumu dēļ.
Maija un Ritvars Ekerti ik dienu pēc darba dodas uz lauku īpašumu, lai audzētu un pārstrādātu cidonijas. Katrs no 15 tūkstošiem stādu pa vienam tika likti zemē, – šobrīd tie dod iespēju no peļņas atjaunot savu lauku māju. Nav daudz, bet pietiek, jo viņi to visu dara bērnu dēļ. Arī karoga masta pagalmā vēl nav, bet noteikti būs, Ekerti stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Māris Bērziņš ir mežzinis, lauksaimnieks un zemessargs. Viņš dzīvo Cēsu novada Taurenes pagasta "Taurenēs", kur audzē 47 gaļas liellopus un divus zirgus, bet ikdienā ir Cēsu mežniecības Amatas nodaļas Kosas apgaitas mežzinis. Māris jau 30 gadus ir arī zemessargs un joprojām nedēļas nogales bieži vien pavada mežā, zemessargu nometnēs, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".