Eiropas Savienībā (ES) ceturtdien turpinās balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Šodien tās notiek Nīderlandē un arī Lielbritānijā. Tā kā vēlēšanas Apvienotajā Karalistē tika sarīkotas ļoti īsā laikā, daudziem vēlētājiem nācies saskarties ar problēmām. Tā, piemēram, tiesības balsot ir liegtas tūkstošiem cilvēku - citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu.
Ceturtdien, 23. maijā, sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas ilgs līdz svētdienai, 26. maijam. Tajās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības pilsoņu, kam jāizraugās 751 deputāts.
Šodien Eiropas Savienībā sākas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, un pirmie pie balsošanas urnām dosies vēlētāji Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Polijā EP vēlēšanu diena ir svētdiena, 26. maijs. Priekšvēlēšanu kampaņu Polijā skāruši vairāki skaļi skandāli un nekur nav pazudušas arī domstarpības ar Briseli par likuma varu Polijā. Opozīcijas partijas ir apvienojušās cīņā pret valdošo partiju „Likums un taisnīgums”. Bet vai tām izdosies uzvarēt un cerēt arī uz uzvaru rudenī gaidāmajās vietējā parlamenta vēlēšanās?
ASV bāzētā aktīvistu grupa „Avaaz” trešdien, 22. maijā, prezentējusi ziņojumu, kurā atklāts, ka miljoniem eiropiešu pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām tiek pakļauti galēji labējo spēku propagandai sociālajā tīklā „Facebook”. Sociālais tīkls jau reaģējis un daļu no dezinformācijas avotiem slēdzis, tomēr aktīvisti norāda, ka ar šīm darbībām ir krietni par maz.
Pēdējos gados uz Itāliju dodas arvien mazāk un mazāk cilvēku, tomēr politiķu retorikā robežas tiek pieminētas bieži. Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni jaunākais paziņojums ir likumprojekts, kas paredz sodīt migrantu un bēgļu glābēju kuģus ar 5500 eiro par katru izglābto. Eksperti gan norāda – ierosinājums drīzāk saistāms ar vēlēšanu tuvumu un par likumu nekļūs, jo ir nelikumīgs. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz ko Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās jāatbild Itālijas vēlētājiem, būs migrācija.
„Vēlēšanas, kurām nevajadzēja notikt” – tā britu medijos dēvē 23. maijā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Apvienotā Karaliste (AK) 29. martā no Eiropas Savienības (ES) neizstājās, tādēļ kopīgi ar ES tika panākta vienošanās, ka izstāšanās termiņš tiek pagarināts līdz šī gada 31. oktobrim. 7. maijā britu valdība apstiprināja, ka ES parlamenta vēlēšanas notiks. Britiem kopā ar valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem jāievēl 73 eiroparlamenta deputāti, kas pārstāvēs 12 Apvienotās Karalistes (AK) vēlēšanu apgabalus.
Spānijas premjers Pedro Sančess ir kļuvis par Eiropas sociāldemokrātu zvaigzni. Viņa uzvara nesenajās Spānijas parlamenta vēlēšanās deva jaunu impulsu sociāldemokrātiem arī citās valstīs. Un tagad Sančess cer, ka viņš varēs izmantot šo brīdi, lai palielinātu Spānijas ietekmi Eiropā.
Lietuvā Eiropas Parlamenta vēlēšanās notiks vienā dienā ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu, kas tradicionāli nodrošināja lielu balsotāju aktivitāti. Tajā pašā laikā prezidenta vēlēšanas aizēno EP priekšvēlēšanu kampaņu, un arī partiju cīņā pārāk lielas intrigas nav.
Daudzās valstīs šajā nedēļas nogalē notika gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītas akcijas, kurās piedalījās gan iedzīvotāji, gan politiķi. Viens no vadošajiem kandidātiem uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu Manfrēds Vēbers Bulgārijā aicināja cīnīties pret galēji labējo idejām un apvienoties uz kristīgo vērtību pamata.
Austrijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas notiks šī gada septembrī. Par to paziņojis Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens pēc tam, kad vakar izjuka valstī valdošā koalīcija. Kā norāda politikas komentētāji, korupcijas skandāls, kas skāris labējās Brīvības partijas līderi Hansu Kristiānu Štrahi, nākotnē var atstāt iespaidu arī uz citām galēji labējām partijām Eiropā.