Latvijā
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs aicinās rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Par to viņš paziņojis svētdien, 26. maijā, pēc viņa vadītās partijas “Syriza” sakāves Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ziņo “Deutsche Welle”.
Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis dienesta rīcībā esošo informāciju saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu norisi Latvijā, un līdz šim nav ierosināts neviens kriminālprocess par kādu pārkāpumu, par vairākiem signāliem informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās, paziņojumā medijiem informēja VVD.
Igaunijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas uzvarēja Reformu partija, par kuru nobalsoja 26,2%, un tā saņēma divus deputātu mandātus, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.
Jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums būs sadrumstalotāks nekā pašreizējais. Tomēr proeiropeiskās partijas arī turpmāk varēs nodrošināt stabilu vairākumu, un izskan runas, ka būtu jārunā par progresīvās koalīcijas izveidi.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ieviesušas nozīmīgas pārmaiņas Latvijas politiskajā laukā. Jau otrdien, 28. maijā, daudzi jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti dosies uz Briseli, lai piedalītos frakciju veidošanas procesā un uzsāktu cīņu par dalību atbildīgajās komitejās. Savukārt Rīgā palikušie kandidāti pārdomā savu politisko nākotni.
Lielbritānijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja jaunā eiroskeptiķa Naidžela Farāža “Brexit” partija, otro vietu ieņēma liberāldemokrāti, kuri kategoriski iebilst pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), ziņo raidsabiedrība BBC.
Labus rezultātus rudenī notikušajās Saeimas vēlēšanās ieguvusī partija “KPV LV” sestdien, 25. maijā, Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma tikai 0,92% vēlētāju balsu, un šīs partijas sairšana pavisam ir tikai laika jautājums, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.
Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās abas Vācijas lielākās tradicionālās partijas saņēmušas kārtējo triecienu, kas varētu sašūpot kancleres Angelas Merkeles vadīto "lielo koalīciju".
Laikam pirmo reizi šajās vēlēšanās uzmanības fokuss novirzījās no vēlēšanu politiskā piedāvājuma uz procesu kā tādu. Sākumā sabiedrības sašutumu izraisīja adresātus nesasniegušie paziņojumi par vēlēšanu iecirkņiem, tad strīdus izraisīja paziņojumu izsūtīšana, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Neveiksmju ķēdi turpināja ķibeles ar iepriekšējo balsošanu. Proti, te strādāja, te nestrādāja datu apmaiņas sistēma un te varēja, te nevarēja nobalsot citā, ne savā vēlēšanu iecirknī.
Pēc uzvaras Eiropas Parlamenta vēlēšanās “Jaunā Vienotība” atguvusi vietu Latvijas politikas centrā, pirmdien, 27. maijā, intervijā Latvijas Radio sacīja Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”).