Latvijā
Eiropas Savienības dalībvalstis par jaunā Eiropas Komisijas vadītāja kandidatūru varētu vienoties līdz jūnija beigām. Par to Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiekošajā bloka līderu samitā paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Centriski labējā Eiropas Tautas partija izraudzījusies Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu un Horvātijas premjeru Andreju Plenkoviču kā savus galvenos sarunvedējus diskusijās par kandidātiem uz Eiropas Savienības augstākajiem amatiem, vēsta interneta medijs “Politico”.
Ārpus Eiropas Parlamenta (EP) palikušās partijas, pārdzīvojušas pirmo zaudējuma rūgtumu, sāk izvērtēt savas kļūdas un gatavojas iekšēji pārgrupēties, lai veiksmīgāk sevi pierādītu pēc diviem gadiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Francijas un Vācijas līderu starpā radušās nesaskaņas par procesu, kādā tiks izraudzīts nākamais Eiropas Komisijas prezidents. Otrdien par to plānots runāt arī Briselē notiekošajā Eiropas līderu samitā.
Politiskā Eirovīzija noslēgusies. Smukāko priekšnesumu un lipīgāko meldiņu izpildītāji dodas uz Strasbūru un Briseli, lai tur pavadītu nākamos piecus gadus. Jau šobrīd ir skaidrs, ka ievēlēto mākslinieku kopa ansambli neizveidos, bet gan nodarbosies ar saviem solo projektiem.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") valdību veidojošo partiju pārstāvjus informējis par vēlmi Eiropas komisāra amatam virzīt savu partijas biedru Valdi Dombrovski.
Daļa Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēto deputātu jau domājuši par to, kurās jomās Latviju pārstāvēt. Politiķi gan atzīst, ka par dalību EP komitejās vēl lems, jo parasti Latvijas pārstāvji cenšas nosegt pēc iespējas vairāk komiteju.
Latvijas Televīzija piedāvā Eiropas Parlamenta vēlēšanu uzvarētāju diskusiju - studijā bija Eiropas Parlamentā iekļuvušie deputāti, kurus iztaujāja par to, kādas būs viņu prioritātes, darbojoties Eiropas Parlamentā, kas veicams kopā visiem astoņiem, kas veicams atsevišķi, kā viņi atskaitīsies par padarīto.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kaislības pamazām norimst. Gan atbildīgās amatpersonas, gan politiķi atzīst – šoreiz procesā tika pieļautas vairākas kļūdas, kuras tagad jāizvērtē. Deputāti gatavojas prasīt atbildes no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK). Savukārt komisija attaisnojas ar nepilnībām parlamenta pieņemtajos likumos un nepietiekamu finansējumu.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās visvairāk plusiņu gandrīz visos sarakstos ieguvuši sarakstu pirmie numuri. Vienīgais izņēmums ir Centra partija. Savukārt aktīvākie kandidātu svītrotāji bijuši “Jaunās Vienotības” vēlētāji. Visbiežāk no saraksta izsvītrots bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis