Pateicības Raksts

Treneris. Cilvēks. Personība.

Ināra Bernāte

Basketbols

Ar šo vēstījumu vēlamies pateikt vislielāko un vismīļāko paldies un nodot laba vēlējumus mūsu trenerītei Inārai Bernātei (dzim. Soboļevai) par kopā būšanu, par sapratni, par atbalstu un mīlestību, ko viņa mums dāvājusi! Mūsu kopīgais stāsts aizsākās tālajā 1973.gadā, kad jaunā (20 gadus vecā) Ināra Soboļeva apstaigāja Liepājas skolas, lai nokomplektētu basketbola komandu. Kā vēlāk izrādījās, mūsu sadarbība izrādījās ļoti veiksmīga, jo jau 1975.gadā guvām pirmo uzvaru minibasketbola festivālā. Arī turpmākajos gados regulāri bijām vadošā komanda Latvijā gan jaunākajā, vidējā, gan vecākajā vecuma grupā, izcīnījām pirmās vietas gan Latvijas meistarsacīkstēs, gan skolēnu spartakiādēs, iegūstot iespējas startē PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs un Vissavienības spartakiādēs. Tas viss pateicoties mūsu trenerītei – Inārai Bernātei. Viņa ar savu sirdsgudrību, aizrautību, mīlestību uz sportu, atbildības sajūtu un cīņas sparu aizrāva arī mūs un mēs kopā bijām lieliska komanda. Nevaram nepieminēt arī Ināras vīru - Marisu Bernātu (FIBA kategorijas tiesnesis), kurš trenēja mūsu vecuma puišu komandu. Viņi abi kopā bija mums kā otrie vecāki, kas mūs iemācīja gan basketbolu spēlēt, gan izaudzināja mūs par labiem un atbildīgiem cilvēkiem. Mēs kopā pavadījām ļoti daudz laika gan treniņos, gan vasaras treniņnometnēs desmit gadu garumā, līdz 1983.gadā pabeidzām Liepājas bērnu un jaunatnes basketbola sporta skolu. Dzīves līkloči mūs katru ir aizveduši kur nu kuro, bet mūsu kopīgais stāsts joprojām turpinās. Katru gadu mēģinām visi kopā satikties, mēs un mūsu puiši un, protams, treneri, lai kopīgi svinētu dzīvi un atcerētos kopīgās gaitas sporta skolas laikā. Kamēr bērni bija mazāki arī viņi piedalījās šajās tikšanās reizēs, tagad jau pieauguši un katram sava dzīve. Mums pašām šķiet, ka tas ir tāds neliels fenomens, ka mūsu draudzība turpinās jau 45 gadu garumā un nav šaubu, ka turpināsies arī turpmāk. Šī ir mūsu kopīga stāsta īsā versija. Vēlreiz sūtam labas domas un laba vēlējumus mūsu mīļajai trenerītei Inārai! Milzīgs paldies par visu, ko esi mūsos ieguldījusi un mums iemācījusi!

Īstenībā sīkumu nav, ir mazie dārgakmeņi, kas kopā veido lielo bagātību – laimīgu dzīvi. Veiksme nav perfektums. Veiksme ir, kad tev ir labi un visiem apkārt ir labi. (I. Kudrjavcevs)

Dziļā cieņā un pateicībā - Daiga Repše (dzim. Eglīte), Sandra Jurgesa (dzim. Zeltiņa), Mārīte Puķe (dzim. Kārkliņa), Māra Legzdiņa (dzim. Tiltiņa), Inga Eldmane (dzim. Maksimova), Sandra Freimane (dzim. Siksna), Iveta Spāģe (dzim. Šadre), Agija Baranovska (dzim. Plāciņa)

Iveta Spāģe; Mājsaimniece un studente

Ar šo vēstījumu vēlamies pateikt vislielāko un vismīļāko paldies un nodot laba vēlējumus mūsu trenerītei Inārai Bernātei (dzim. Soboļevai) par kopā būšanu, par sapratni, par atbalstu un mīlestību, ko viņa mums dāvājusi! Mūsu kopīgais stāsts aizsākās tālajā 1973.gadā, kad jaunā (20 gadus vecā) Ināra Soboļeva apstaigāja Liepājas skolas, lai nokomplektētu basketbola komandu. Kā vēlāk izrādījās, mūsu sadarbība izrādījās ļoti veiksmīga, jo jau 1975.gadā guvām pirmo uzvaru minibasketbola festivālā. Arī turpmākajos gados regulāri bijām vadošā komanda Latvijā gan jaunākajā, vidējā, gan vecākajā vecuma grupā, izcīnījām pirmās vietas gan Latvijas meistarsacīkstēs, gan skolēnu spartakiādēs, iegūstot iespējas startē PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs un Vissavienības spartakiādēs. Tas viss pateicoties mūsu trenerītei – Inārai Bernātei. Viņa ar savu sirdsgudrību, aizrautību, mīlestību uz sportu, atbildības sajūtu un cīņas sparu aizrāva arī mūs un mēs kopā bijām lieliska komanda. Nevaram nepieminēt arī Ināras vīru - Marisu Bernātu (FIBA kategorijas tiesnesis), kurš trenēja mūsu vecuma puišu komandu. Viņi abi kopā bija mums kā otrie vecāki, kas mūs iemācīja gan basketbolu spēlēt, gan izaudzināja mūs par labiem un atbildīgiem cilvēkiem. Mēs kopā pavadījām ļoti daudz laika gan treniņos, gan vasaras treniņnometnēs desmit gadu garumā, līdz 1983.gadā pabeidzām Liepājas bērnu un jaunatnes basketbola sporta skolu. Dzīves līkloči mūs katru ir aizveduši kur nu kuro, bet mūsu kopīgais stāsts joprojām turpinās. Katru gadu mēģinām visi kopā satikties, mēs un mūsu puiši un, protams, treneri, lai kopīgi svinētu dzīvi un atcerētos kopīgās gaitas sporta skolas laikā. Kamēr bērni bija mazāki arī viņi piedalījās šajās tikšanās reizēs, tagad jau pieauguši un katram sava dzīve. Mums pašām šķiet, ka tas ir tāds neliels fenomens, ka mūsu draudzība turpinās jau 45 gadu garumā un nav šaubu, ka turpināsies arī turpmāk. Šī ir mūsu kopīga stāsta īsā versija. Vēlreiz sūtam labas domas un laba vēlējumus mūsu mīļajai trenerītei Inārai! Milzīgs paldies par visu, ko esi mūsos ieguldījusi un mums iemācījusi!

Īstenībā sīkumu nav, ir mazie dārgakmeņi, kas kopā veido lielo bagātību – laimīgu dzīvi. Veiksme nav perfektums. Veiksme ir, kad tev ir labi un visiem apkārt ir labi. (I. Kudrjavcevs)

Dziļā cieņā un pateicībā - Daiga Repše (dzim. Eglīte), Sandra Jurgesa (dzim. Zeltiņa), Mārīte Puķe (dzim. Kārkliņa), Māra Legzdiņa (dzim. Tiltiņa), Inga Eldmane (dzim. Maksimova), Sandra Freimane (dzim. Siksna), Iveta Spāģe (dzim. Šadre), Agija Baranovska (dzim. Plāciņa)

Iveta Spāģe; Mājsaimniece un studente