Tēta projekts
Sešpadsmit gadu laikā vidējais atalgojums Latvijā audzis teju četras reizes Dati
Izvēlne

Sešpadsmit gadu laikā vidējais atalgojums Latvijā audzis teju četras reizes

Teju četras reizes pēdējo sešpadsmit gadu laikā ir audzis vidējais atalgojums valstī.  No vienas puses, tas šķiet vērā ņemams sasniegums, taču, ieraugot reālos algas apmērus, priekam īsti nav pamata. 2001.gadā vidējais neto atalgojums (alga, ko saņem pēc nodokļu nomaksas) bija 164 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tas ir sasniedzis 631 eiro. Šī naudas summa tālu atpaliek no tā atalgojuma, ko reāli mūsu tautieši var saņemt, strādājot ārvalstīs.

Eksperti gan norāda, ka nereti pie šīs oficiālās atalgojuma summas būtu jāpieskaita klāt vēl arī tā saucamās „aplokšņu algas”, ar kuru izmaksu slaveni daudzi ēnu ekonomikā strādājošie uzņēmumi. Kā liecina pētījumi, piemēram, 2009.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedza pat 36,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas bija smagas krīzes laiks, un nereti oficiālais atalgojums tika samazināts, lai ietaupītu uz darbaspēka nodokļu rēķina. Tiesa, 2016.gadā ēnu ekonomikas daļa jau bija vairs tikai ap 20% no IKP, taču pētījumi joprojām uzrāda, ka viens no populārākajiem šīs ekonomikas izpausmes veidiem joprojām ir „aplokšņu algas”.

Tiesa, neviens līdz šim nav mēģinājis aprēķināt, cik tad liels patiesībā ir reālais atalgojuma līmenis valstī, ņemot vērā arī šo aspektu.

Neskatoties uz iespējamām korekcijām reālajā atalgojuma līmenī, oficiālā statistika tomēr uzskatāmi parāda kādu citu būtisku tendenci, proti, atalgojuma atšķirības reģionos.

Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa reģionos (euro)

Dati:CSP

Rīgā vidējais atalgojums ir vislielākais – 2016.gadā tie bija 710 eiro mēnesī, savukārt, Latgalē tas bija viszemākais – tikai 440 eiro mēnesī.

Atšķirības starp reģioniem ir viegli izskaidrojamas – ar bezdarba līmeni, pieejamo darba vietu skaitu un arī reģionā strādājošo uzņēmumu profilu.

Piemēram, Rīgā koncentrējas finanšu sektors, kur atalgojumu līmenis ir krietni virs vidējā. Citos reģionos bankas izvieto tikai nelielas filiāles, ne galvenos birojus.

Nereti tieši Rīga un Pierīga tiek izvēlēta kā iespējamā uzņēmuma atrašanās vieta arī citās nozarēs, jo te pieejami gan darbaspēka resursi, gan izveidota labāka infrastruktūra.

Arī bezdarba līmenis Rīgā ir ievērojami zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2017.gada augustā Rīgā reģistrētais bezdarbs bija 4,4%, savukārt Latgales reģionā – joprojām 16%.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt