Tēta projekts
Uz dzīvi austrumu pierobežā atgriežas jaunās ģimenes Cita pieredze
Izvēlne
Uz dzīvi austrumu pierobežā atgriežas jaunās ģimenes
00:00 / 04:57
Lejuplādēt

Uz dzīvi austrumu pierobežā atgriežas jaunās ģimenes

Gandrīz pašā Latvijas pierobežā, Kārsavas novada nelielajā Mērdzenes pagastā, iezīmējusies interesanta tendence. Tur uz dzīvi labprāt no ārzemēm un pilsētām atgriežas un paliek jauni cilvēki, ģimenes ar bērniem, kas līdztekus algotiem darbiem iekārto arī savas saimniecības.

Vienā no austrumu pierobežas pagastiem – Kārsavas novada Mērdzenes pagastā, kur dzīvo nedaudz vairāk nekā 600 cilvēki – pēdējos gados vērojama ne tikai iedzīvotāju aizbraukšana no dzimtās puses, bet arī tieši pretēja tendence. Ciematos atgriežas pirms desmit un pieciem gadiem aizbraukušie cilvēki.

Starp tiem, kuri dzīvei ārzemēs un pilsētās devuši priekšroku laukiem, ir “Ceļa strazdu” īpašnieki Marita un Māris. Abi bijuši gan ārzemes, gan dzīvojuši Pierīgā, bet pirms četriem gadiem izdarījuši izvēli par labu Latgales laukiem, kas ir Maritas dzimtā puse. Tagad viņi strādā gan algotu darbu, gan vasarā audzē un pārdod zemenes. Starta kapitālu šim nelielajam biznesam saņēma, piedaloties pašvaldības rīkotajā jauno uzņēmēju konkursā.

“Tas, ka pašvaldība tik pozitīvi pret to [mūsu ideju] attiecās un iedeva mums naudu tam pašam sākumam, tas tāds ļoti svarīgs moments. Lai arī kā, bet nauda ir vajadzīga, lai kaut ko uzsāktu. Nevar tā no zila gaisa kaut ko sataisīt,” saka divu bērnu māmiņa Marita.

Viņasprāt, Latvijā dzīvojošie cilvēki tomēr nemāk novērtēt to, cik daudz viņiem ir dots, bet ikdienā vairāk saskata negatīvo: “Laikam jāprot saprast to, ka mums jābūt par daudz ko pateicīgiem. Mums jābūt pateicīgiem par to, ka mēs dzīvojam vidē, kur ir miers, kur nav ne karu, ne kādu lielu dabas katastrofu. Tad vēl laikam jābūt pateicīgiem par to, ka ir darbs un var nopelnīt tai iztikai. Tas jau ir svarīgākais, viss pārējais tas jau ir klāt pievienojams. Aug ienākumi, aug arī prasības.”

Marita atzīst, ka tikai ar nelielajā saimniecībā nopelnīto izdzīvot laukos nav iespējams un vismaz vienam no ģimenes ir jāstrādā.

Tam piekrīt arī mērdzeniete Ruta, kura ar vīru un bērnu atgriezās Latgalē pēc ārzemēs pavadītiem pieciem gadiem. Visus šos gadus strādājot svešumā, jaunieši aktīvi interesējušies par iespēju atrast darbu dzimtajā novadā. Un tiklīdz parādījusies vakance vīram, ģimene atgriezusies Mērdzenē.

Tagad arī Rutai izdevies atrast darbu turpat Mērdzenes pagasta pārvaldē: “Jā, mums gribējās atgriezties, bet nebija darba, tāpēc mēs neatgriezāmies...

Tā arī neatbrauktu, ja nebūtu parādījusies šī vakance.”

Tagad viņu ģimene nākotnē raugās vēl cerīgāk, jo viņu īpašumā ir arī vecāku iekopta saimniecība. “Sākumā bija avenes kaut kur 0,5 hektāri. Pērn mēs vēl iestādījām papildu vienu ar pusi hektāru. Un vēl arī izdomājām nodarboties ar cidoniju audzēšanu. Tagad mums ir deviņi hektāri cidoniju.”

Ruta ir pārliecināta, ka tie latgalieši, kuri kādu laiku pastrādājuši ārzemēs, noteikti maina savus skatījumu uz dzīvi. Daudzi, arī viņa pati sapratuši, ka jāiemācās pastāvēt par sevi, nav jābaidās uzsākt kaut ko jaunu.

Savukārt mērdzenieti Agri izdodas satikt laikā, kad viņš ieradies dzimtajā pusē pēc trim Zviedrijā celtniecības darbos nostrādātajām nedēļām. 24 gadus vecais jaunietis atzīst, ka pašlaik viņš atrodas dzīves krustcelēs – vai nu atstāt labi apmaksātu darbu ārzemēs celtniecībā un atgriezties Latgalē, vai turpināt būvnieka karjeru. Agris pēc Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas pabeigšanas pieņemts darbā par būvniecības menedžeri Igaunijas firmā, kas strādā Zviedrijā. Savukārt Mērdzenes pagastā tēva saimniecībā ir 40 hektāri zemes, un arī tur nepieciešamas Agra darba rokas.

“Ar laiku būs jāizvēlas – būvniecība vai lauksaimniecība. Grūti izvēlēties. Pagaidām 50 uz 50,” atzīstas Agris, piebilstot, ka pagaidām viņš paša nopelnīto naudu iegulda saimniecības attīstībā. “Lauksaimniecībā pilnīgi visa peļņa aiziet tehnikas iegādei, minerālmēsliem, graudaugiem, sēklām, bet lielākoties tomēr tehnikas iegādei.”

Mērdzenietis Jānis Koļčs 15 gadus strādā par Mērdzenes pagasta pārvaldnieku un atzīst, ka pagastā demogrāfiskās situācijas rādītājs joprojām ir ar mīnus zīmi. Lai arī pagasta teritorija sakārtota, atjaunotas komunikācijas, notiek aktīva kultūras dzīve, cilvēkus vien ar to nenoturēt. Vajadzīgas darbavietas.

“Pa šiem gadiem cilvēku pagastā vairāk nekļūst, viņu kļūst aizvien mazāk, jo sakarā ar to, ka darbavietas jaunas netiek radītas, jauniem cilvēkiem ir jāizbrauc darba meklējumos vai nu uz ārzemēm vai uz Rīgu,” stāsta Jānis Koļčs.

Tomēr pēdējos gados iepriecina tas, ka uz Mērdzeni atgriežas jaunās ģimenes un uzsāk savu biznesu. Ne tik daudz kā gribētos, tomēr šādas ģimenes ir. “Kādi četri, pieci ir atpakaļ atgriezušies. Viņiem ir bērni, viņi ir ģimenes.

Daudzi ir atgriezušies un sākuši kaut ko paši domāt un ar saimniecību nodarboties,” stāsta Mērdzenes pagasta pārvaldnieks.

Saskaņā ar statistikas datiem Kārsavas novada Mērdzenes pagastā reģistrētas 29 zemnieku saimniecības, kas nodarbojas gan ar lauksaimniecību, gan gaļas lopu audzēšanu, bet algotas darbavietas ir tikai pašvaldības iestādēs, pastā un medpunktā.

Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits pagastā no 760 sarucis par 100 cilvēkiem. Pēdējos gados pagastā dzimst vidēji pieci bērni gadā, bet nomirst trīsreiz vairāk iedzīvotāju.