"Pirmajā daļā tēli, kas darbojas uz skatuves, ir vecāki, pēc tam tie ir skolotāji, tad paši skolēni un beigās tas visaugstākais, kas ir – rektorāts. [..] Tas, par ko izrādē gandrīz vispār nerunā, ir izglītība. [..] Visvairāk ir par iekšējo cīņu katram savā mazajā zupiņā," teātra trupas "Kvadrifrons" izrādes "Ciešamā kārta" akcentus ieskicē režisors Klāvs Mellis.
Jaunumi
"Man liekas, ka tāda veida izrādes ir kā ierocis cīņā pret, kā pats Šekspīrs saka, ļaunuma un prāta nesamēru" – tā par Elmāra Seņkova iestudējumu "Šekspīrs" teic Liepājas teātra skatuves māksliniece Inese Kučinska. Dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces radītajā divu cēlienu kolāžā, kurā atsevišķi Šekspīra lugu – "Ričards III", "Makbets", "Otello", "Romeo un Džuljeta" – varoņi satiekas vienā apokaliptiskā telpā un laikā, Kučinska atveido galveno Ričarda lomu. Raidījumā "Teātris.zip" par izrādes tapšanu un iestudējuma vēstījuma skaudrajām paralēlēm ar mūslaikiem sarunājas Inese Kučinska un "Šekspīra", kā arī pārējo triloģijas izrāžu radītājs, režisors Elmārs Seņkovs.
"Dārziņa mūžs ir ļoti interesants. Bija, literārā valodā izsakoties, škrobe, ka ir sensācija par to, kā viņš iet bojā – pats vai kāds ļaunais gars palīdz –, par viņa mīlestības izpausmēm vai neizpausmēm un tā tālāk. Arī raksturs viņam nav nekāds saldais. Tur ir materiāls, ko rakt ilgi un dikti," saka Valmieras teātra iestudējuma "Es neesmu klaviernieks" režisors, vecmeistars Varis Brasla. Šo darbu viņš, kopā ar ilggadējo domubiedru, dramaturgu un scenāristu Alvi Lapiņu, iestudējis kā savu pēdējo izrādi.
"Mēs ļoti daudz domājam par bērniem tā, ka viņiem nepārtraukti vajag cirku un atrakcijas, bet viņiem vajag arī to momentu, kurā viņi var pabūt kopā tajā, ko mēs kā pieaugušie uzskatām par vērtīgu un gribam viņiem nodot tālāk. "Pavasaris" ir tieši šāds stāsts," saka Dailes teātra dramaturgs Matīss Gricmanis. Igaunijā Oskara Lutsa romāns atzīts par otro nozīmīgāko literāro darbu un tā dramatizējums ir visvairāk iestudētais teātra darbs. Dailes teātrī šo izrādi iestudēja viens no zināmākajiem igauņu režisoriem, klasiķis un poētiskā teātra meistariem Prīts Pedajass. Raidījumā "Teātris.zip" par materiāla izvēli un skatuves darba tapšanu sarunājas Gricmanis un divu galveno lomu atveidotāji: Arno jeb aktieris Lauris Subatnieks un Totss jeb aktieris Lauris Dzelzītis.
"Jau no paša sākuma viņš gribēja, lai Makmērfijs un māsa Rečida ir līdzvērtīgi pretinieki. Viņa ir jauna, skaista, gudra, šarmanta, un viņa patiešām tic, ka var šiem nabaga cilvēkiem palīdzēt. [..] Tad ierodas brīvību ārkārtīgi augstu vērtējošais Makmērfijs – viņš ir pilnīgs kretīns, spēj apjāt pašu tuvāko draugu, izkrāpt no viņa naudu un vēl vis kaut ko –, kurš viņiem parāda augstāko, kas cilvēkā var būt, un tā ir brīvība izvēlēties," ar režisora Aleksandra Morfova ieceri, Dailes teātrī iestudējot izrādi "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", iepazīstina aktieris Artūrs Skrastiņš. Izrāde tika nominēta vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām un guva milzīgu skatītāju atsaucību. Iestudējums bija teātra repertuārā vismaz piecus gadus, un to pārstāja spēlēt nevis tādēļ, ka tam trūktu publikas, bet tādēļ, ka vairs nebija pieejami vairāki pieaicinātie aktieri.
"Skatītāju uztvere ir caur to, ka viņi skaidri redz, ko varonis grib, un smejas par visām tām nesaderībām, kas ar varoni notiek. Līdz ar to skatītājs smejas arī par dzīves pareizībām, kuras komēdijā bieži vien izskatās nepareizas. Šis greizais spogulis ir tas, kas zināmā mērā cilvēku atbrīvo," saka komēdijas meistars Valdis Lūriņš. Viņa režijā 2012. gadā Latvijas Nacionālā teātrī tapa viegla, smieklīga, muzikāla un šarmanta komēdija pēc Ēriha Kestnera grāmatas "Trīs vīri kūrortā". Par Kestnera ideāliem, par humoru un par pilnīgi citu meistarību, ko komēdijas iestudēšana paģēr gan no režisora, gan aktieriem, sarunājas Valdis Lūriņš un lomu atveidotāji Voldemārs Šoriņš un Sanita Paula.
"Viņš pats mani uzrunāja, ka gribētu mūsu teātrī nosvinēt savu jubileju. Tas bija ļoti pagodinoši. Tad atnāca kovida laiki un visiem noplaka rokas. Arī maestro kaut kā... Es sāku kustināt šo ideju. Tad atnāca nākamais posms, kurā viņš vairs neko negribēja. Bija tādi ļoti nepriecīgi laiki. Un tad es sāku mēģināt caur viņa kolēģiem, un viņš teica jā. Man bija ļoti priecīgi," par koncertizrādes "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī" tapšanu stāsta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka. Iestudējumā iekļautas dziesmas no izrādēm "Kerija", "Kabīrijas naktis", "Odesa, burvīgā pilsēta…", "Meitene kafejnīcā" un "Spoks no Kentervilas". Koncerta programmu skatuvei pielāgojis teātra galvenais režisors Sergejs Golomazovs. Par sadarbību ar Raimondu Paulu un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra uzdevumiem raidījumā "Teātris.zip" sarunājas Dana Bjorka un aktieris Maksims Busels, kurš izrādē ielecis vēlāk.
Valmieras Drāmas teātra iestudējums "Cilvēkam vajag suni" pēc Regīnas Ezeras darba motīviem ir smeldzīgs stāsts par cilvēka un suņa satikšanos un nesatikšanos, atbildību un bezatbildību. Stāsts adresēts ne tikai jauniešiem, bet visai ģimenei, jo suņus, atsaucoties savu bērnu aicinājumam, nopērk tieši vecāki.
"Es vēlējos tiem cilvēkiem, kas nāk uz teātri, radīt domāšanas platformu, kur atrast kaut ko par sevi, par cilvēkiem apkārt un saprast, ka tas viss nav viennozīmīgi," saka režisors Viesturs Roziņš, kurš uz Daugavpils teātra Lielās zāles skatuves pārlicis Džordža Orvela antiutopisko romānu par dzīvniekiem, kuri visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem. Par idejām, ko uzrāda grāmata un izrāde "Dzīvnieku ferma", par demokrātiju un nepieciešamību joprojām atgādināt, ka marksisms nestrādā un nekad nestrādās, sarunājas raidījuma "Teātris.zip" vadītājs Ojārs Rubenis, Viesturs Roziņš un politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks.