Vienam no labākajiem Latvijas maratonskrējējiem Jānim Girgensonam pēc gada pārtraukuma bija lieli plāni atsākt skrējēja karjeru, taču savas korekcijas ieviesa koronavīrusa pandēmija. Taču Rīgas maratonam, kam jānotiek oktobra sākumā, viņš būšot gatavs, Latvijas Radio raidījumā “Piespēle” atklāja Girgensons.
Maratoni
Latvijas vadošais taku skrējējs Andris Ronimoiss aizvadītajā nedēļas nogalē svinēja uzvaru 81 kilometru “Ultra Zarand” taku skrējienā Rumānijas kalnos, tuvākos sekotājus apsteidzot teju par stundu. Savukārt virkne maratonistu 3. novembrī startēja 42,195 kilometru distancē dažādās pasaules malās. Vislabāk veicās senioram Aigaram Matisonam (2:42:54) vērienīgajā Ņujorkas maratonā. Tikmēr pašu mājās izvadīts tradicionālais Lapsu rogainings.
Nedēļas nogale bija notikumiem bagāta Latvijas taku skrējējiem – kamēr vieni startēja Kuršu kāpā un otri izmēģināja laimi Turcijas kalnos, vēl citi startēja Spānijā un Dalmācijā. Vislabākās sekmes bija Ievai Upmacei-Grīviņai, Spānijā uzvarot 106 kilometru “Ultra Trail Serra de Montsant” (16:07:02) ar 4900 augstummetriem, kā arī Konstantīnam Biktimirovam, kurš uzvaras laurus plūca Lietuvas Kuršu kāpas 68 kilometru smilšu taku skrējienā (5:46:51) no Nidas līdz Klaipēdai. Pašu mājās lielākais tautas sporta pasākums bija seriāla “Skrien Latvija” noslēgums Siguldas pusmaratonā ar Dmitrija Serjogina un Karīnas Helmanes-Soročenkovas uzvarām, abiem triumfējot arī sacensību seriāla astoņu posmu kopvērtējumā.
Kenijas vieglatlēts Eliuds Kipčoge sestdien Vīnē kļuva par vēsturē pirmo skrējēju, kas klasisko maratona distanci noskrēja ātrāk nekā divās stundās, vēstīja BBC. Kipčoge īpaši sagatavotā trasē Prātera parkā finišēja pēc stundas 59 minūtēm un 40 sekundēm. Tiesa, viņa rezultāts nekļūs par pasaules rekordu 42 kilometru un 195 metru skrējienā, jo maratonistam sasniegt rezultātu distancē palīdzēja septiņas tempa turētāju grupas un trase bija īpaši sagatavota.
Ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce noskrēja Grieķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai 27.-28. septembrī veicot atvēlētajā 36 stundu sacensību kontrollaikā (34:54:30), kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē. Tikmēr Siguldā aizvadīts Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, kur trešo reizi triumfēja Irita Puķīte, bet Berlīnes maratonā tuvu personiskajam rekordam skrēja Lelde Neimande. Tātad nedēļas nogalē garo distanču skriešanā sevi lieliski parādījušas sievietes.
Kenijiete Ruta Kepngetiča sestdien kļuva par pasaules čempioni maratonā, kas Kataras galvaspilsētā Dohā risinājās naktī, tomēr apstākļi karstuma un lielā mitruma dēļ lielai daļai skrējēju bija neizturami un pat bīstami. Finišu nesasniedza teju trīs desmiti skrējēju un daudzām maratonistēm bija nepieciešama mediķu palīdzība, vēstīja aģentūra AFP.
Šodien Rēzeknē notiek skriešanas seriāla “Bigbank Skrien Latvija” trešais posms. Rēzeknē šis būs jau astotais gads, kopš notiek skriešanas sacensības. Pirms astoņiem gadiem Rēzeknes pusmaratona organizēšanu uzņēmās Kļaviņu ģimene, kas ir sportiska un aktīva dzīvesveida atbalstītāji. Kļaviņi vēlas, lai arvien lielākam cilvēku skaitam skriešana sagādātu prieku.
Etiopietis Andualems Belajs Šeferavs svētdien palika nepārspēts Tet Rīgas maratonā, finišu sasniedzot pēc divām stundām, astoņām minūtēm un 51 sekundes, kas ir jauns sacensību rekords. Savukārt sievietēm nepārspēta palika viņa tautiete Birke Debele, arī sasniedzot jaunu Rīgas maratona rekordu, liecina rīkotāju informācija. Nefinišēja saslimusī Latvijas titulētākā maratoniste Jeļena Prokopčuka.
Pirmo reizi Latvijas čempionāts maratonā risināsies Zelta kvalitātes zīmē, ko pašmāju lielākajam tautas sporta pasākumam piešķīrusi Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF). Tas nozīmē ne vien spēcīgāku “Tet Rīgas maratons” elites skrējēju sastāvu cīņā par uzvaru Rīgas ielās, bet arī iespēju kvalificēties nākamā gada Tokijas olimpiskajām spēlēm (OS) vai šī gada pasaules čempionātam (PČ) Katarā. Svētdien, 19.maijā, kopā ar pussimt elites skrējējiem 42,195 kilometru distancē startēs garo distanču karaliene Jeļena Prokopčuka, rekordisti Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins, kā arī pašreizējā valsts čempione Karīna Helmane-Soročenkova.
Jau pēc mēneša Rīga kļūs par maratona galvaspilsētu. Tam gatavojas ne vien profesionāli sportisti, bet arī tie, kuri grib izaicināt un pārbaudīt sevi. Daudzo tūkstošu vidū 23 maratonisti skries koši rozā krekliņos, tā lūdzot atbalstīt sievietes, kuras uzzinājušas diagnozi “krūts vēzis” un iet cauri, iespējams, grūtākajam laikam savā dzīvē.
Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi „Lattelecom” Rīgas maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei, ziņo sacensību organizatori. Zelta zīmē Rīgas maratons pirmoreiz noritēs jau 2019. gada maijā, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā.
Gatavojoties Eiropas čempionātam, Jānis Višķers uzvarēja Mulgi maratonā, distanci no Karksi-Nuijas līdz Rūjienai veicot 2 stundās 31 minūtē un 6 sekundēs, labojot iepriekšējo divu maratonu uzvarētāja Ulda Kļaviņa trases rekordu par divām minūtēm. Iespējams, nākamgad reljefainā pārroberžu maratona trase stiepsies pretējā virzienā un pierobežu ceļi uz vairākām stundām tiks slēgti autosatiksmei un šoseja atvēlēta tikai skrējējiem.
Pēc divu gadu pauzes Vidzemē risināsies Mulgi maratons, kam starts 21.jūlijā tiks dots Igaunijas pilsētas Karksi-Nuija sporta laukumā, bet finišētāji 42,195 kilometru skrējienā tiks sagaidīti pie Rūjienas vidusskolas. Lai arī skrējiens risināsies septīto reizi, pāri valstu robežām virzienā no Igaunijas uz Latviju maratonisti skries pirmo reizi.
20.maijā “Lattelecom Rīgas maratonā” vairākās distancēs startē tūkstošiem skrējēju no 70 valstīm. Klasiskajā 42,195 kilometru maratona distancē balvu fondu dalīs ārvalstu elites skrējēji, tāpēc lielākā intriga būs Latvijas čempionāts. Šodien uzzināsim, kura pašmāju skrējēja kļūs par jauno valsts čempioni vieglatlētikas prestižākajā šosejas disciplīnā, kā arī Valērijs Žolnerovičs sniegs atbildi, vai jaunajā trasē spēs labot sev piederošo nacionālo rekordu. Nelielā apskatā iepazīstinām ar galvenajiem favorītiem un uzvaru pretendentiem.
Juris Kalniņš speciālā ratiņkrēslā 42,195 kilometru maratona distanci 8.aprīlī Itālijas galvaspilsētā veica 2 stundās 42 minūtēs un 24 sekundēs, ierindojoties 6.vietā deviņu dalībnieku konkurencē. Neskaitāmi skrējēji aizvadītajā nedēļas nogalē startēja arī citās sacensībās Eiropā. Tikmēr Latvijā lielākās sacensības risinājās Liepājā, kur aizsākās seriāla “Skrien Latvija” sezona.
Rīdziniece Svetlana Kuļčihina nepilnās 33 stundās izcīnīja otro vietu sieviešu konkurencē 100 jūdžu taku skrējienā Bohēmijas kalnos Čehijas galvaspilsētas Prāgas apkārtnē. 170 kilometru garā distance ar 5050 augstummetriem 10.decembrī bija pārāk liels izaicinājums lielākajai daļai no 214 dalībniekiem, jo gaisa temperatūra brīžam noslīdēja zem nulles. Līdzīgā temperatūrā kaimiņvalstī Slovākijā risinājās 14.Eiropas čempionāts (EČ) krosā, kur Latvijas krāsas pārstāvēja pieci garo distanču skrējēji. Citi šī sporta veida piekritēji aizvadītajā nedēļas nogalē startēja ne tikai Eiropā, bet pat Havaju salās.
Maratoniste Lelde Neimande Frankfurtes maratonu Vācijā noskrēja 2 stundās 52 minūtēs un 14 sekundēs, labojot savu personīgo rekordu un kļūstot par ātrāko Latvijas skrējēju 2017.gada rudens ciklā. Identisku panākumu vīriešu vērtējumā šajā 42,195 kilometru trasē guva Kristaps Kaimiņš (2:28:23). Tikmēr ultramaratonists Laimonis Skadiņš otro gadu pēc kārtas triumfēja Hānjas taku maratonā.
2018.gada Lattelecom Rīgas maratons notiks 19.-20.maijā. Gatavoties jāsāk laikus, jau tagad. Kopā ar Latvijas vadošajiem treneriem, olimpiešiem un nozares ekspertiem jaunā Lattelecom Rīgas maratona adidas Runners skriešanas skolas sezona piedāvās plašu un visaptverošu skriešanas treniņu atbalstu astoņu mēnešu garumā no oktobra līdz maijam, informē maratona organizatori.
Garo distanču skrējējs Reinis Tops svētdien, 22.oktobrī, izcīnīja trešo vietu Vācijas pilsētas Magdeburgas maratonā, 42,195 kilometru garo skrējienu pieveicot 2 stundās 43 minūtēs un 8 sekundēs. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas skrējēji sekmīgi startēja arī Venēcijas maratonā Itālijā. Tikmēr Valensijas pusmaratonā par sekundi labots pasaules rekords, savukārt Latvijas pusmaratonisti spēkiem mērojās Ozolniekos.