Eiropas Parlamentā (EP) notiek balsojums par tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju. Tas lielā mērā noteiks turpmākās attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienoto Karalisti. Ar šo balsojumu tiks pielikts punkts garam Lielbritānijas izstāšanās procesam. Balsojuma iznākums būs zināms trešdien, bet var sagaidīt, ka vairums deputātu balsos „par”.
Vairāki simti uzņēmumu, kas darbojas Lielbritānijas banku un finanšu nozarē, ir pārvietojuši daļu sava biznesa, pārvietojuši personālu vai izveidojuši jaunas struktūras Eiropas Savienībā. Naudas apjoma ziņā tas nozīmē, ka no Londonas – viena no pasaulē lielākajiem finanšu centriem – aizplūdis aptuveni triljons mārciņu (1,15 triljoni eiro).
Šonedēļ divas Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apstiprināja Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas pušu tirdzniecības līgumu. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar jaunu stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai. Savukārt nedienu dēļ ar „AstraZeneca” un „Johnson & Johnson” izstrādātajām vakcīnām, EK lēmusi koncentrēties uz „Pfizer un BioNTech” izstrādātajām vakcīnām, plānojot iegādāties vēl 1,8 miljardus devu.
Ziemeļīrijas pilsētu ielās šomēnes atkal bija vērojami nemieri un grautiņi, kas atgādinājuši par seno konfliktu starp Ziemeļīrijas katoļu un protestantu grupējumiem. Konflikts atkal saasinājies pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, jo nācies domāt, kā novērst stingras robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju.
Jaunā akordeoniste Alise Siliņa no Cēsīm ir mūziķe, kuru savu studentu rindās grib redzēt arī Karaliskā Mūzikas akadēmija Londonā. Prestižā augstskola Alisei piešķīrusi pat 7000 mārciņu lielu stipendiju, taču izmaiņas Latvijas valdības īstenotajā studentu kreditēšanas politikā liedz talantīgajai jaunietei saņemt valsts atbalstu, lai spētu segt ''Brexit'' rezultātā dubultoto mācību maksu. Kamēr izglītības procesa eksperti norāda, ka valstij būtu jāatbalsta talantīgie un spējīgie jaunieši, Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta organizēšanu studijām ārzemēs uzskata par nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.
Īsumā
Īsumā
Lielbritānijas valdība apsver uz ilgāku laiku atvieglot muitas kontroli pārtikas precēm, zālēm un citām svarīgu preču kategorijām, kas nāk no Eiropas Savienības. Šāds solis varētu tikt sperts, jo amatpersonas Londonā baidās, ka pilnvērtīgas muitas pārbaudes var radīt būtisku kavēšanos un novest pie jūtama pārtikas trūkuma lielveikalos.
Anglijas latvietei Edītei Brauelai (Browell) vislielāko prieku sniedz iespēja dzirdēt tautiešu biznesa veiksmes stāstus ārzemēs. Šobrīd latviešu uzņēmēju sadarbība ir tik aktīva kā nekad iepriekš, un Edīte Brauela, kas vada Lielbritānijas latviešu uzņēmēju klubu un ir arī citās organizācijās, tam saredz milzīgu perspektīvu un iespējas: „Kad latvieši sadarbojas, tad notiek lielas un brīnumainas lietas!“
Lai gan daudziem britiem šķita, ka pēc “Brexit” visas problēmas būs atrisinātas, tomēr Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecībās iestājusies jauna krīze. Brisele brīdinājusi Lielbritāniju, ka tā pārkāpj savas starptautiskās saistības, veicot vienpusējus pasākumus, lai atvieglotu “Brexit” ietekmi uz Ziemeļīrijas uzņēmumiem.
Lielbritānijas mājdzīvnieku īpašnieki, kuri vēlas apmeklēt Eiropas Savienību (ES), sāk apjaust ceļošanas papildu sarežģījumus. Kopš "Brexit" pārejas perioda beigām Lielbritānijā izsniegtās mājdzīvnieku pases vairs nav derīgas, un tagad īpašniekiem katru reizi, kad viņi ceļo kopā ar savu mājdzīvnieku, ir jāsaņem dzīvnieku veselības sertifikāts. Tas ceļošanu būtiski apgrūtina.