Pasaulē
Tehnoloģijas un zinātne
"Brexit" pašreizējais strupceļš ilgtermiņā apdraud ne vien tālāko Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības nākotni ilgtermiņā, bet arī Ziemassvētku svinēšanu. Bažas par "Brexit" pavairojušas problēmas Lielbritānijas ostās. Pastāv risks, ka tūkstošiem rotaļlietu Ziemassvētkus sagaidīs preču konteineros, tā arī nesasniedzot galamērķi.
Ir palikušas tikai dažas stundas pēcbreksita vienošanās noslēgšanai ar Lielbritāniju. Par to piektdien, 18. novembrī, brīdināja Eiropas Savienības (ES) delegācijas vadītājs Mišels Barnjē. Savukārt Eiropas Parlaments atgādinājis – ja nesaņems vienošanās tekstu līdz svētdienai, vienošanos nebūs iespējams ratificēt līdz 31. decembrim.
Eiropas Savienības (ES) budžets nākamajiem septiņiem gadiem tomēr ir apstiprināts un nākamajā gadā varēs iesoļot ar apziņu, ka arī koronavīrusa radīto seku mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai paredzētais finansējums tomēr ir nodrošināts.
Līdz Vecgada vakaram Lielbritānijai un Eiropas Savienība ir jābūt pilnīgā skaidrībā par to, kā veidot tālākās attiecības pēc “Brexit”. Taču visu gadu ilgušās sarunas vēl nav nesušas vēlamo rezultātu, un galdā arvien ir daudz strīdus jautājumu. Ja vienošanās nebūs, tas var nozīmēt augstus tarifus, dārgas preces, rindas uz robežām. Ko par to domā paši briti, un kāda ir jaunākā attīstība sarunu gaiteņos?
Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) šonedēļ tomēr ir atsākušas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu, kam jāregulē abu attiecības jau no 1. janvāra. Tikmēr eksperti norāda, ka līguma noslēgšanai pieaug arī spiediens no uzņēmējiem. Turklāt uz robežām jau tagad aug spriedze.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien nolēmuši turpināt pēcbreksita sarunas. Cerības par vienošanās noslēgšanu gan joprojām neizskatās īpaši lielas, jo būtiskas domstarpības galvenajos strīdus jautājumos joprojām paliek.
Lielbritānijai un Eiropas Savienībai 13. decembrī ir jāpasaka, vai abu pušu sarunas par nākotnes attiecībām tiks vai netiks turpinātas. Gan Brisele, gan Londona jau iepriekš minējusi, ka iespēja noslēgt pēcbreksita vienošanos ir ļoti neliela. Tikmēr Londona izstrādā ar savu ūdeņu aizsardzību saistītus likumus.
Tirdzniecības sarunām starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību aktīvi seko arī Eiropas Parlamenta deputāti, jo viņiem iespējamā vienošanās vēl būs jāratificē. Šo procesu pārrauga vācu eiroparlamentārietis Deivids Makalisters, kurš vada Lielbritānijas koordinācijas grupu Eiropas Parlamentā. Makalisters uzskata, ka Eiropas Savienība piedāvā britiem ļoti gardu kumosu. Un tādēļ ir tikai godīgi pretī izvirzīt savas prasības.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagaidām nav vienojušies par tā dēvēto pēcbreksita sarunu turpināšanu. Konkrēts lēmums tikšot pieņemts līdz svētdienai. Tas ir galvenais secinājums pēc vakariņām starp EK priekšsēdētāju un Džonsonu. Par to iznākumu ceturtdien tiks informēti arī Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, kuri ir ieradušies Briselē.
Lielbritānijas un Eiropas Savienības pārstāvjiem izdevies rast kompromisu Ziemeļīrijas robežas jautājumā. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai abas puses spēs saskaņot tā dēvēto “pēcbreksita” līgumu, kas regulēs savstarpējo tirdzniecību pēc britu izstāšanās no bloka un pārejas perioda beigām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
