Kultūra bērniem
Bērnu lasītprieks joprojām ir uzmanības centrā, un tā aktualitāte iet roku rokā ar vājajiem lasītprasmes rādītājiem, ko atklāj jaunākie pētījumi. Liela loma grāmatu mīlestības veicināšanā ir skolai, taču lasītprieka pamatus veidojam tieši ģimenē, kur ar attieksmi un gādību mācām attiecības ar grāmatu, veidojam lasītprieka paradumu un rādām, ka lasīšana joprojām ir viens no vērtīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.
Šoreiz grāmatu apskatā trīs grāmatas. Tām ir kopīgas divas lietas: visas trīs nākušas klajā izdevniecībā "Pētergailis" un visas trīs ir bērnu grāmatas. Citādi tās ir pilnīgi atšķirīgas – gan pēc lieluma, gan pēc ilustrācijām, gan pēc autoru izcelsmes: viens ir polis, otrs – norvēģis, trešais – latvietis.
Vai vizuālo tēlu lasīšana un vizuālā kultūra kopumā būtu jāmāca tāpat kā lasīšana un rakstīšana? "Latvijas skolas somas" tematiskā kultūras norišu izlase šoreiz veltīta vizuālajai mākslai. Eseju par šo tēmu ar akcentu uz vizuālpratību uzrakstījusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece Dr. paed., Mg. Art. Austra Avotiņa.
Kultūras nozares profesionāļi aicināti pieteikt projektus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" konkursam. Kā ierasts, šajā konkursā sagaidām projektu pieteikumus tādu kultūras norišu izveidei, kuru vēstījums ir aktuāls un atbilstošs bērnu un jauniešu auditorijai, kā arī ilgstoši un regulāri pieejamas atbilstošajam vecumposmam, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Par sapņošanu tiešā un pārnestā nozīmē vēsta muzikālā līdzdalības izrāde bērniem "Sapņu ķērāji". To iestudējis Roberts Dauburs, un tās pirmizrāde būs skatāma ceturtdienas, 28. decembra, vakarā teātrī "Dirty Deal Teatro". Izrāde pievērš uzmanību miega un sapņošanas lielajai nozīmei mūsu dzīvē, jo vienu trešdaļu savas dzīves mēs aizvadām guļot. Kas ar mums notiek miegā? Kā mēs varam caur sapņiem iepazīt sevi? Kā sapņi mūs var iedvesmot? – šie ir daži no jautājumiem, ko izrādē risina trīs "Sapņu ķērāju klubiņa" biedri, aicinot klubiņam pievienoties arī skatītājus.
Komponista Jāņa Lūsēna un libreta autores Māras Zālītes "Putnu opera" no 11. janvāra atkal būs skatāma uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis. "Putnu operas" režisore – Baņuta Rubesa, atjaunojuma režisore un horeogrāfe – Elita Bukovska, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Pols Matīsens, informēja opernama pārstāvji.
Gan kalendāra gads, gan skolas mācību semestris tuvojas noslēgumam, un gaisā jau jūtams svētku tuvums, kur kultūrai ir svarīga vieta. Skolotāji, kuri laicīgi sagādājuši teātra izrāžu un koncertu biļetes vai rezervējuši mākslinieku laiku kultūras norisēm skolas telpās, nu var mierīgi baudīt kultūru kopā ar skolēniem. Man šķiet, ka skolotājiem ir dubultinteresanti – viņi vēro gan norisi, gan savus skolēnus, viņu reakciju, prasmi būt jaunā situācijā utt., un tas ir tik ļoti aizraujoši!