Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 15. aprīļa fotogrāfijas.
Karš Gazas joslā un Irānas gaisa trieciens aktualizējis militārās palīdzības sniegšanu Izraēlai. Tomēr ASV prezidents Džo Baidens un viņa administrācija nav aizmirsusi Ukrainu un turpina uzstāt uz vienotu palīdzības paketi abām valstīm.
Vācija kanclers Olafs Šolcs atrodas vizītē Ķīnas Tautas Republikā. Viens no apspriežamajiem jautājumiem ir karš Ukrainā, un Vācijas kanclers aicinās Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu nesniegt Krievijai militāru palīdzību.
Vairāk nekā divus gadus Rietumu valstu līderi ir runājuši, kā nosoda Krieviju un cik ļoti atbalsta Ukrainu, bet tā arī nav spējuši izveidot skaidru un mērķtiecīgu atbalsta sistēmu Ukrainai. Rezultātā Krievija atsākusi militāro ofensīvu, bet Ukrainas prezidenta saucieni pēc palīdzības kļuvuši arvien izmisīgāki. LTV analizē militārā finansējuma apjomu un to, ko Eiropa plāno darīt ar Krievijas un krievu oligarhu iesaldētajiem aktīviem Eiropā.
Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide pirmdien vizītē Kijivā paziņojis, ka viņa valsts Ukrainai piegādās F-16 iznīcinātājus. Viņaprāt, Ukrainai jāpalielina spējas veikt uzbrukumus dziļāk Krievijas teritorijā.
Izraēlas un tās sabiedroto panākumi, atvairot Irānas raķešu un dronu uzbrukumu, parāda, ko Ukraina varētu panākt pret Krievijas gaisa spēku uzbrukumiem, ja tai būtu lielāks partneru atbalsts, pirmdien paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Eiropas drošību un demokrātiju apdraud Krievijas karš Ukrainā un Kremļa vietējie sabiedrotie, tāpēc šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas. To pirmdien Rīgā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura ieradusies Latvijā savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis brīdina par sarežģītu situāciju frontē. Krievija patlaban koncentrējot lielus spēkus pie okupētās Bahmutas pilsētas.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 14. aprīļa fotogrāfijas.
Apejot sankcijas, ceļu uz Krieviju joprojām spēj rast arī Rietumos ražotas mikroshēmas, kas agresorvalstij nepieciešamas raķešu un cita bruņojuma ražošanai. Piemēram, pērn Krievijai izdevies importēt ASV un Eiropā ražotus pusvadītājus vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtībā.
"Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu," sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci pauda Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs. Viņš glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, bet šobrīd vāc liecības par karu.
Ķīnas loma Krievijas karā Ukrainā ir ārkārtīgi nozīmīga. Bez tās atbalsta Krievija šobrīd nevarētu iztikt, tai būtu daudz grūtāk cīnīties, un karš varētu daudz ātrāk beigties. Turklāt skaidrs, ka tuvākajā nākotnē Ķīnas atbalsts Krievijai tikai turpinās augt, jo destabilizēt situāciju Rietumos ir Ķīnas pašas interesēs, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Neraugoties uz to, ka Ķīna pagaidām nesniedz letālu militāro palīdzību Krievijai, Pekina tomēr palīdz Maskavai īstenot vērienīgāko aizsardzības nozares stiprināšanu kopš Padomju Savienības pastāvēšanas laikiem, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Ukrainai tik kritiski svarīgajā brīdī Vācija lēmusi piegādāt Kijivai papildu "Patriot" raķešu sistēmas un to munīciju. Pateicību par atsaucību uz Ukrainas lūgumu stiprināt valsts gaisa aizsardzību Berlīnei izteicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vienlaikus paužot cerību, ka Vācijas piemēram sekos arī citi Eiropas sabiedrotie.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē raksta, ka šajās dienās īstenotie Krievijas uzbrukumi Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem ir vērsti uz Ukrainas militāri rūpnieciskā potenciāla vājināšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
