Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu un no rīta apšaudījis Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas dzīvojamo ēku rajonus. Tiek ziņots par ievainotajiem un arī bojāgājušajiem. Uzbrukumus ceturtdienas rītā piedzīvoja arī galvaspilsēta Kijiva, kur bojāta kā pilsētas infrastruktūra, tā arī kāda dzīvojamā ēka pilsētas centrā.
Ņujorkā trešdien noslēdzās ANO Drošības padomes sēde, kurā tika apspriests karš Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis padomē apsūdzēja Krieviju, nosodot Kremļa iebrukumu viņa valstī kā "noziedzīgu" un mudinot ANO atņemt Maskavai veto tiesības padomē. Taču lielāku uzmanību izpelnījās Albānijas premjers Edi Rama, kurš sēdē tieši konfrontēja Krievijas vēstnieku.
"Mēs esam pateicīgi Latvijas valstij, ka iedeva mums šos materiālus. Ja mums to nebūtu, mums nekā nebūtu. Mēs būtu uz gruvešiem," tā sacīja viena no Jahidnes ciema iedzīvotājām Černihivas apgabalā, kura par Latvijas valsts finansētiem būvmateriāliem ceļ sev māju. Kopumā šogad par Latvijas naudu Jahidnes ciemā plānots atjaunot piecas ēkas.
Polija vairs neapbruņo Ukrainu, bet tā vietā koncentrējas uz savas aizsardzības pastiprināšanu, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, trešdien uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālo asambleju aicināja uz reformām ANO Drošības padomē un panākt Krievijas atbildību par visiem kara noziegumiem Ukrainā.
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra mākslas un filozofijas darbu tulkojumu sērijā izdota ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmata "Visgarākais ceļojums" Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atvēršanas svētkos notika tikšanās ar autori.
Ukraina ir gatava piemērot embargo Polijas, Ungārijas un Slovākijas ekonomiski svarīgajām precēm, kas tiek importētas valstī, tā atbildot uz trīs Eiropas Savienības (ES) locekļu noteikto aizliegumu tajās ievest graudus no Ukrainas, pavēstīja Ukrainas Agrārās padomes priekšsēdētāja vietnieks Deniss Marčuks.
Komentējot neatkarīgā krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevuma "The Insider" publiskoto informāciju par Latvijas uzņēmumu iespējamo iesaisti Krievijas militāro rūpnīcu apgādāšanā ar mikroshēmām, AS "RD Alfa mikroelektronikas departaments" noliedz informāciju par mikroshēmu piegādēm Krievijai.
Krievijas Darba un sociālās attīstības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus sertifikātu bojāgājušo kaujas veterānu ģimenes locekļiem. Par to vēstīja interneta medijs "Verstka", norādot, ka tādējādi, iespējams, netieši norādīts uz aptuveno Krievijas armijas zaudējumu apmēru Ukrainā.
Pasaulei nepieciešams apvienoties, lai izbeigtu Krievijas agresiju pret Ukrainu, tā savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskim šī ir pirmā vizīte ANO galvenajā mītnē Ņujorkā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Viņš uz Ņujorku devās ar mērķi pārliecināt skeptiskās valstis nostāties Ukrainas pusē.
Neraugoties uz eksporta kontroli un sankcijām kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Latvija uz Krieviju joprojām eksportē mikroshēmas miljonu eiro vērtībā, otrdien raksta neatkarīgais krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums "The Insider".
Vācijas pilsētā Ramšteinā otrdien notika Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kurā Ukrainas sabiedrotie atkārtoti pauda gatavību sniegt visu iespējamo palīdzību ukraiņiem cīņā pret iebrucējiem. ASV pārstāvji pavēstīja, ka Ukraina jau drīzumā saņems amerikāņu tankus "Abrams".
Krievijas karaspēks otrdien agri no rīta sarīkojis uzbrukumu Ļvivas apgabalam ar 18 trieciendroniem. Ļvivas apgabala militārā administrācija ziņoja, ka izdevies notriekt trīs no šiem droniem, bet trīs bezpilota lidaparāti izvairījās no pretgaisa aizsardzības un trāpīja noliktavām.
Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma Ukrainā desmitiem Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) darbinieku piedzīvojuši draudus, nolaupīšanas un spīdzināšanas, tā otrdien Kijivā pauda nevalstisko organizāciju pārstāvji, prasot starptautisko sabiedrību noteikt sankcijas arī pret Krievijas atomenerģijas uzņēmumu "Rosatom".
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs šaubās, vai šobrīd ASV lielpilsētā Ņujorkā notiekošajā Ģenerālajā asamblejā ir visi nosacījumi tam, lai būtu nopietns dialogs par mieru Ukrainā. ASV un Ukrainas līderi tās ietvaros bija cerējuši gūt papildu starptautisko atbalstu Kijivai, tostarp no tā saukto "globālo dienvidu" valstīm.
NATO dalībvalsts Turcija šogad no Krievijas pagaidu okupētajiem Ukrainas apgabaliem saņēmusi ogles vismaz 14,3 miljonu ASV dolāru (13,4 miljonu eiro) vērtībā, liecina Krievijas muitas dati. Lai arī Turcija ir paudusi atbalstu Ukrainai, tā joprojām nav ierobežojusi tirdzniecību ar Krieviju vai Kremļa kontrolētajām teritorijām Ukrainā.
Ukraina iesniegusi prasības Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret Poliju, Slovākiju un Ungāriju, jo šīs trīs Eiropas Savienības valstis tomēr nolēma pagarināt Ukrainas graudu importa aizliegumu. Tikmēr ASV ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš apmeklēs gan Vašingtonu, gan Ņujorku, lai tur piedalītos ANO Ģenerālajā asamblejā.
Bulgārijā lauksaimnieki pirmdien izveidojuši pagaidu blokādes uz automaģistrālēm un ceļiem, kas ved uz Rumānijas un Grieķijas robežām, protestējot pret lēmumu izbeigt Eiropas Savienības (ES) importa aizliegumu Ukrainas graudiem.
Ukrainas aizsardzības spēkiem vēl pirms šīs ziemas jāpaspēj pārraut militāri nozīmīgo Krievijas sauszemes koridoru uz okupēto Krimas pussalu, tā medijiem paudis valsts Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs Kirils Budanovs.
ANO Starptautiskā tiesa Hāgā šodien sāka izskatīt Ukrainas prasību pret Krieviju, ko Kijiva iesniedza tūlīt pēc Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma valstī pagājušajā gadā. Savā prasībā Kijiva pieprasa, lai Maskava tiktu saukta pie atbildības par genocīda jēdziena sagrozīšanu, lai attaisnotu uzbrukumu Ukrainai.
Krievija savilkusi vairāk nekā 50 tūkstošus karavīru Bahmutā, koncentrējot arvien lielākus spēkus austrumu frontē. Tā norādījusi Ukraina, kas atzīst, ka tieši Bahmutas sektorā šobrīd notiek visintensīvākās kaujas.
Pret Krieviju vērstajām sankcijām ir efekts, bet ne tāds, kā cerēts – ar ekonomiskām sankcijām Krieviju piespiest pārtraukt karu neizdodas. Jo ilgāks laiks paies, jo jūtamākas sankcijas kļūs, taču ir veidi, kā tās apiet, un Krievija mācās – ne tikai kā sankcijām apmest līkumu, bet arī kā atrast citus sadarbības partnerus ārpus rietumvalstīm, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jēgermanis un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska.
Ikdienā svētki ir ierasta lieta, bet frontē tie iegūst īpašu nozīmi. Tāpēc līdzās pārtikas piegādēm brīvprātīgie no Ukrainas ciema Lutovinovkas ved karavīriem, kas cīnās pret iebrucējiem, arī kūkas. Brīvprātīgā Olena Kravčenko sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja par šīm piegādēm un spēju rast spēkus turpināt sagādāt un vest atbalstu uz fronti.
Kara 571. diena Ukrainā sākās ar kārtējiem Krievijas dronu un raķešu uzbrukumiem. Jaunus dronu uzbrukumus piedzīvojusi arī agresorvalsts Krievija. Bet NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atkārtoti ir brīdinājis, ka karš var ievilkties.
Tūkstošiem prokrieviski noskaņotās Čehijas opozīcijas partijas atbalstītāju sestdien Prāgā protestējuši pret valsts centriski labējo valdību, kritizējot tās ekonomisko politiku un militāro atbalstu Ukrainai.
Turpinot Latvijā nenogurstoši palīdzēt Ukrainas armijai, "Ganta fonds" gatavo cīnītājiem ļoti vajadzīgu atbalstu – mobilo zobārstniecības busiņu. Dažāda veida instrumentus un materiālus šim mērķim ziedojuši daudzi Latvijas zobārsti. Savukārt brīvprātīgie, kuri ar fonda starpniecību busiņu atrada un aprīkoja, aicina talkā ikvienu, kurš var palīdzēt ar zināšanām vai prasmēm.
Jau kādu laiku izskan minējumi par Vladimira Putina sabiedrotā Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvokli. Pēdējās dienās viņa veselība pamatīgi pasliktinājusies, un šobrīd viņš atrodas kritiskā stāvoklī, piektdien apstiprināja Ukrainas izlūki. Ukrainas medijos arī izskan, ka Kadirovs jau vairākas dienas esot komā un ārstēšanai pārvests uz Maskavu.
Lai atjaunotu Ukrainu, būs vajadzīgi milzu līdzekļi, un par to visu būtu jāsamaksā Krievijai – tā uzskata Ukrainas varas iestādes un atbalstītāji Rietumos. Jau tagad tiek veidota juridiskā bāze, lai to īstenotu. Viena no būtiskākajām iecerēm ir jau tagad iegūt ārzemju bankās iesaldēto Krievijas bagātnieku naudu, taču tas izrādās visai sarežģīti. Par šo un citiem tematiem Latvijas Televīzija iztaujāja Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku.
Polija no svētdienas aizliegs iebraukt savā teritorijā Krievijā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem, paziņojis Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kamiņskis.
Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva sestdien, 16. septembrī, piedzīvoja raķešu uzbrukumu. Rietumvalstu izlūki brīdina, ka arī šoziem Krievija varētu veikt triecienus pa Ukrainas kritisko infrastruktūru. Savukārt Ukraina ir ievērojami palielinājusi dronu ražošanas jaudas, kas ļaus īstenot vairāk uzbrukumu ienaidnieku pozīcijām, paziņojis Ukrainas vicepremjers Mihailo Fjodorovs.
Šorīt Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā skanēja gaisa trauksme, kas brīdināja par iespējamu Krievijas raķešu vai dronu uzbrukumu. Savukārt Lielbritānijas militārie izlūkdienesti brīdina, ka Krievija arī šajā ziemā gatavojas īstenot uzbrukumus Ukrainas siltuma un enerģētikas infrastruktūrai.
