Liela problēma slimnīcās saistībā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu ir personāls, konkrētāk – intensīvās terapijas medmāsas. Tādas Latvijā šobrīd ir tikai 536 – no vairāk nekā 19 tūkstošiem reģistrēto un gandrīz 9000 strādājošo māsu. Pašas intensīvās terapijas māsas savu darbu salīdzina ar ogļrača darbu – fiziski un emocionāli smags, iepakotai aizsargtērpā un nepārtraukti elpojot caur respiratoru.
Lai mazinātu rindas uz rehabilitāciju, kas vajadzīga pēc Covid-19 izslimošanas, un nodrošinātu tieši šai saslimšanai piemērotus pakalpojumus, no 1. jūlija darbojas valsts apmaksāta programma. Pirmajā mēnesī to izmantojuši vairāk nekā 300 cilvēki. Gaidīšana uz nepieciešamajiem pakalpojumiem tomēr ir saglabājusies, bet dažādās ārstniecības iestādēs tā atšķiras.
Aizsardzība, kuru sniedz esošās vakcīnas pret Covid-19, kļūst vājāka daudz agrāk, nekā tika domāts vakcinācijas kampaņu sākumā, kad vīrusa delta paveida vēl nebija. Epidemiologi uzskata, ka to palīdzēs atjaunot papildu devas.
Jārēķinās, ka arī bērni, kas inficējušies ar Covid-19, var nonākt slimnīcā neparedzami lielā skaitā, vīrusa saslimstībai palielinoties rudens sezonā. Tādēļ pašreiz Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) gatavo risinājumus, kā rīkoties gadījumā, ja slimnīca piedzīvos lielu Covid-19 pacientu skaita pieaugumu. To intervijā Latvijas Radio sacīja slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska.