Ķīnas stingrie Covid-19 ierobežojumi apdraud Pekinas ekonomiku un pastiprina piegāžu tīkla problēmas
Pēc vairākiem pirmajiem pārdzīvotājiem Covid-19 pandēmijas mēnešiem tā vien šķita, ka Ķīna būs tā valsts, kuras ekonomika no Covid-19 atkopsies visstraujāk. Tomēr pēdējos mēnešos situācija pandēmijas izcelsmes valstī nebūt nav optimistiska. Vērienīgs Covid-19 omikrona paveida uzliesmojums plosa Ķīnu un tās ekonomiku, ievērojami palielinot spiedienu uz jau tā būtiski iedragātajām piegādes ķēdēm. Ko šobrīd piedzīvo Ķīna un tās ekonomika, un kā tas atbalsojas citviet pasaulē?
Latvijas tūristu mītnēs martā par 36,6% vairāk viesu nekā pandēmijas sākumā (papildināts)
Latvijas tūristu mītnēs 2022. gada martā apkalpoti 108 800 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021. gada martā un par 36,6% vairāk nekā 2020. gada martā, kad Covid-19 pandēmijas ietekme bija tikko sākusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 202 100 nakšu, kas ir 2,1 reizi vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu. Tomēr nozares pārstāvji atzinuši, ka nākotnes situācija joprojām ir neskaidra.
Valsts kontrole: Latvijā jānovērš būtiski riski Atveseļošanas fonda dotācijas veiksmīgai apguvei (papildināts)
Ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) dotāciju iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. To secinājusi Valsts kontrole (VK), izanalizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPP) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu.
Eiropā atdzīvojas tūrisma industrija
Pēc Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām lielā daļā Eiropas valstu atdzīvojas tūrisma industrija. Par to visprecīzāk liecina viesnīcu noslodze Lieldienu periodā.
Tirdzniecības centri vēlas no valsts piedzīt kovida ierobežojumu dēļ zaudētos miljonus
Lielajiem tirdzniecības centriem kovida pandēmijas ierobežojumu dēļ radušies zaudējumi 65 miljonu eiro vērtībā, no tiem mazāk nekā trešdaļu valsts kompensējusi, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aprēķini. Satversmes tiesa (ST) atzina, ka regulējums, kas liedza pilnvērtīgi strādāt iepirkšanās centriem, neatbilst valsts pamatlikumam. Tāpēc uzņēmumi, kas vērsās ST, var valstij pieprasīt kompensācijas. Nozare šobrīd vēl lemj par soļiem, kā no valsts piedzīt zaudētos miljonus. Viens no priekšlikumiem – rosināt Ekonomikas ministrijai (EM) koriģēt zaudējumu kompensēšanas programmu. 

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt