Tirgotāji ir gatavi ieviest noteikumus un pielāgoties jauniem tirdzniecības ierobežojumiem, ja tādi tiks pieņemti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Tomēr kā svarīgāko vairums tirgotāju akcentējuši – galvenais, lai veikali paliek vaļā. Tāpat nozares pārstāvji atzīmējuši – ja gadījumā tiek pieņemti jauni ierobežojumi tirdzniecībā, tad nozarē strādājošajiem par tiem ir jāzina laikus.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā šogad varētu būt vēl lielāks nekā iepriekš solītie 3,3%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Pasaulē arvien lielākas kļūst bažas par to, ka pandēmijas laiks daudzviet var būt audzējis nevienlīdzību sabiedrībā, jo lielāko darba ienākumu kritumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie iedzīvotāji, taču bagāto slāni pandēmijas izraisītā krīze vairs īpaši neskar. Tomēr nevienlīdzīga atgūšanās pēc pandēmijas pārvarēšanas var būt vērojama ne tikai sabiedrībā, bet arī starp valstīm, jo visām nebūt neizdosies tikt no pandēmijas izsistās bedres ārā vienlīdz sekmīgi.
Galvenais iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas par lielāku nevienlīdzību sabiedrībā pēc pandēmijas, saistīts ar to, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu, tostarp Eiropā, ir piedzīvojuši trūcīgākie iedzīvotāji. Diemžēl pašlaik nav pārliecinošu prognožu par to, ka darba iespējas visiem atjaunosies vienlīdz labi. Visdrīzāk būs jāgaida vēl pāris gadu, līdz darba vietu piedāvājums pasaulē atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Turklāt lielākās problēmas ar pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū var būt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, kā arī jauniešiem.
Šovasar strauji pieaudzis komerclidojumu skaits Eiropas Savienībā (ES), tomēr tas joprojām nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, liecina otrdien publicētie ES statistikas biroja “Eurostat” dati. Aviācija ir viena no pandēmijas laikā visvairāk cietušajām nozarēm.
Covid-19 izplatībai pieaugot, ražojošajiem uzņēmumiem nevajadzētu iesviest jaunus ierobežojumus, bet pakalpojumu sniedzējiem jāļauj apkalpot klientus pēc Covid-19 ātro testu veikšanas uz vietas, intervijā Latvijas Radio un LTV sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Viena no blaknēm, ar kuru visā pasaulē var nākties saskarties pēc Covid-19 pandēmijas, ir daudz lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. Dati liecina, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie Eiropas iedzīvotāji un pagaidām to ir izdevies notušēt tikai ar plašo atbalsta pasākumu palīdzību. Savukārt nevienlīdzības plaisas otrā pusē ir bagātākie sabiedrības locekļi, un vairāki pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisīto krīzi, bagātnieku maciņi pagājušā gada laikā ir kļuvuši vēl biezāki.
Covid-19 pandēmija ir nesusi daudz un dažādas izmaiņas, no kurām dažas paver jaunas iespējas, citas rada izaicinājumus. Viena lieta, uz kuru kā satraucošu norāda eksperti, ir nevienlīdzība sabiedrībā, jo izrādās – tieši trūcīgākos iedzīvotājus pandēmija ir ietekmējusi smagāk nekā turīgos. Pagaidām gan to palīdz notušēt pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi. Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi un joprojām neatbildēts jautājums ir, vai arī nākamajos gados viens no pandēmijas atstātajiem mantojumiem daudzās valstīs nebūs lielāka nevienlīdzības plaisa sabiedrībā.
Pēdējā pusotra gada laikā, kopš sadzīvojam ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, valsts apmaksātās Covid-19 slimības lapās iztērēti 70,5 miljoni eiro. Šādas lapas īpaši lielā skaitā izsniedza laikā no pagājušā gada novembra, kad Latvijā otro reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, līdz šā gada pavasarim. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" skaidroja, cik liela daļa slimības lapu ir saistītas ar Covid-19 un uz cik ilgu laiku saslimšana ar šo vīrusu var izsist no ierindas?
Latvija piektdien, 10. septembrī, saņem priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā valstij pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma – 1,82 miljardiem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).